Laulībā ir piedzimusi meita. Pēc laika laulība tika šķirta. Bērns palika dzīvot ar māti. Tiesas ceļā tika noslēgts līgums par uzturlīdzekļu ikmēneša apjomu, kurš tika maksāts to tēva puses mātes bankas kontā. Bērns tagad ir pilngadīgs, un tēvs nolēma maksāt to pašu summu bērna kontā. Es kā māte iebildumus neizteicu, jo uzskatu, ka tas ir pieņemams, bērns uzsāka dzīvot patstāvīgi.
Pati no savas puses arī finansiāli un citādi atbalstu šo bērnu, kuram tagad ir 20 gadi.
1. Līdz kuram brīdim tēvam oficiāli ir jāmaksā tā summa (nedaudz lielāka par valstī noteikto)?
2. Ņemot vērā inflāciju, cenas, papildu izdevumus – iestāšanos universitātē (bērns ir profesionālās skolas absolvents), skolas izlaiduma izdevumus, bērna vēlmi kārtot autovadītāja tiesības u. tml., vai ir iespējams prasīt (sarunu ceļā) tētim ik pa laikam atbalstīt materiāli bērnu ar nelielu papildsummu? Man kā mātei tas ir pašsaprotami, bet vīriešiem tas mazliet ir jāizskaidro. Tēvam ir sava ģimene un citi nepilngadīgi bērni, bet ienākumi ir ļoti, ļoti labi.
3. Tēvs teica, ka meitai neapmaksāšot universitātes studijas, ja meita netiks budžeta vietā, jo īpaši tad, ja nestāsies tajā fakultātē, kuru viņš iesaka. Vai mums, vecākiem, ir pienākums atbalstīt bērnu, kamēr viņš studē augstskolā? No manis šo atbalstu bērns gaida, un savā laikā mani arī atbalstīja tieši mamma. Par iespēju kārtot studiju kredītu ir nedaudz arī zināms.
Ja pilngadīgs bērns turpina mācības un nestrādā, tad uzskatāms, ka bērns nevar pats sevi apgādāt, tāpēc saglabājas vecāku pienākums bērnu uzturēt.
Tas izriet no Civillikuma 179. panta, kas nosaka vecāku pienākumu samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Savukārt Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”
Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatāms, ka uzturlīdzekļi maksājami līdz bērna 24 gadu vecumam, ja bērns turpina mācības un nestrādā.
Vienlaikus būtiski, ka pilngadīgam bērnam uzturlīdzekļi tiek maksāti viņa kontā. Līdz ar to, ja nepieciešams vienoties par citu uzturlīdzekļu apmēru, tad bērnam pašam par to jāvienojas ar tēvu. Ja vienoties neizdodas, tad pilngadīgajam bērnam ir tiesības vērsties tiesā un uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!