Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Hāgas konvencijas par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu 34. pantā uzskaitīti vairāki līdzekļi, kurus valsts var izmantot vecāku pienākuma izpildes veicināšanai. Piemēram, dažāda veida apliecību, tai skaitā autovadītāja apliecības neizdošanu, apturēšanu vai pat anulēšanu.
LV portāla infografika
Uzturlīdzekļu parādnieku saraksts, kurā publiskoti negodprātīgo vecāku vārdi, uzvārdi, personas kodu otrās daļas un dzimšanas gadi, Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonda) administrācijas mājaslapā ir pieejams kopš 2015. gada 1. jūlija.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta otrajā daļā uzsvērts, ka ziņas par parādnieku tiek publiskotas ar mērķi aizsargāt bērna tiesības [saņemt uzturlīdzekļus] un veicināt vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi. Saeima, kas pieņēmusi Tiesībsarga apstrīdēto normu, uzsver arī parādnieku datu publiskošanas preventīvo mērķi – "mazināt uzturlīdzekļu nemaksātāju skaitu nākotnē, kā arī informēt sabiedrību par tām personām, kuru civiltiesisko saistību izpildei tiek izmantoti ievērojami valsts budžeta līdzekļi".1
Valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apjoms sasniedzis 30 miljonus gadā
Fonda administrācijas darbības rādītāji skaitļos, kas ik mēnesi tiek publicēti administrācijas mājaslapā, liecina, ka vecāku vietā izmaksātās naudas summas ir lielas, turklāt uzrāda tendenci pieaugt. 2015. gadā no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs bija par 43,8% lielāks nekā pirms gada, sasniedzot 32 miljonus eiro. Arī šogad izmaksāto uzturlīdzekļu summa, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, pieaugusi par 17,5%. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā no nodokļu maksātāju naudas bērnu uzturam izmaksāti vairāk nekā 108 miljoni eiro. Turklāt, kā norādījis Fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis, nebūt ne visi uzturlīdzekļu nemaksātāji dzīvo trūkumā. Lielākā daļa parādnieku ir vīrieši, un no tiem 80% ir vecumā līdz 45 gadiem. Netrūkst parādnieku, kuriem ir gan darbs, gan manta, ar ko dižoties sociālajos tīklos, tiesa – ienākumi ir nelegāli, īpašums juridiski pieder kādam citam, tādējādi padarot uzturlīdzekļu piespiedu piedziņu neiespējamu.
"2015. gadā no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apjoms bija par 43,8% lielāks nekā pirms gada, sasniedzot 32 miljonus eiro."
Tomēr iespēja tikt pieliktam pie publiska "kauna staba", kā uzturlīdzekļu parādnieku sarakstu iepriekš nodēvējis tiesībsargs Juris Jansons2, iespējams, ir izrādījies pietiekami efektīvs līdzeklis, lai liktu vismaz daļai vecāku, kuru vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Fonda, aktīvāk domāt, kā saistības nokārtot. Salīdzinot ar regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmēru pirmajos piecos mēnešos pagājušajā gadā, tas šogad pieaudzis par 27%, sasniedzot 1 924 839 eiro.
Lai gan atgūtās summas arvien ir nesalīdzināmas ar izmaksātajiem līdzekļiem, tās ir pietiekamas, lai Tieslietu ministrija varētu rosināt turpmāk paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku. Noslēdzot pavasara sesiju, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz uzturlīdzekļu izmaksu sasaistīt ar izglītības ieguvi Latvijā, vienlaikus ceļot saņēmēju maksimālo vecuma slieksni no 18 uz 21 gadu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē 2016. gada 8. jūnijā uzsvēra, ka plānotās izmaiņas padara iespējamas uzturlīdzekļu nemaksātāju sarosīšanās pēc uzsāktās parādnieku datu publiskošanas un tāpēc "likumprojekta īstenošanai no valsts budžeta netiek prasīts ne cents".
Parādnieku publiskošana neatbilst Satversmes 96. pantam
Pagaidām ir grūti prognozēt, kā Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu un likumprojekta tālāku virzību ietekmēs Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā Nr. 2015-18-01 "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 51. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Atzīstot, ka labums, ko no parādnieka pamattiesību ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par viņa tiesībām nodarīto zaudējumu – tātad ir samērīgs un atbilst Satversmes 96. pantam, Satversmes tiesas ieskatā, būtiska nozīme ir apstāklim, ka datu publiskošanas rezultātā var tikt aizskartas citu personu, jo īpaši parādnieka bērnu tiesības un likumiskās intereses.
"Nav pieļaujams, ka patvaļīgi tiktu pārkāpta bērnu privātās dzīves neaizskaramība vai aizskarta viņu cieņa," teikts sprieduma secinājumu daļas 19.1. punktā. Trešajām personām pieejamā informācija norāda uz to, ka bērna vecākiem ir bijis strīds par bērna uzturēšanu, ka viens no vecākiem atsakās labprātīgi gādāt par savu bērnu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā neizslēdz, ka bērnu var pakļaut emocionālas vai sociālas atstumtības riskam, izraisīt viņā diskomforta sajūtu, ietekmējot viņa tiesības uz pilnvērtīgu attīstību sociālajā vidē.
Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka ziņu par uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana Satversmes 96. pantam neatbilst, jo nav samērīga ar bērna pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Tāpēc Latvijas Republikas Tiesībsarga apstrīdētā norma pašreizējā redakcijā ir atzīstama par spēku zaudējušu no 2017. gada 1. februāra.
Publisks parādnieku saraksts nav vienīgais līdzeklis
Jāatzīmē, ka pētījumi, kā ietekmē vecāki pēdējā gada laikā kļuvuši "apzinīgāki", nav veikti. Lietas izskatīšanas gaitā pieaicinātā biedrība "Latvijas Cilvēktiesību centrs" Satversmes tiesai pauda viedokli, ka uzturlīdzekļu parādnieku saraksts pastāv pārāk neilgu laiku, lai secinātu, ka tam ir tieša cēloniska sakarība ar uzturlīdzekļu piedziņas rādītāju uzlabošanos. Tāpēc būtu nepieciešama padziļināta statistikas analīze.
Tikmēr Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) mājaslapā pieejamie statistikas pārskati liecina, ka 2015. gadā no parādniekiem atgūto līdzekļu apjoms krietni pieaudzis dažādās izpildu lietu kategorijās, ne tikai uzturlīdzekļu piedziņas jomā.
"Nav iespējams apgalvot, ka tas ir kādu konkrētu apstākļu rezultāts," secina LZTIP vecākā juriste Elīna Avota, norādot, ka Zvērinātu tiesu izpildītāju institūts nepārtraukti attīstās, pateicoties apmācībām un profesionālās darbības pārbaudēm. Tai skaitā ir pārvarēta ekonomiskā krīze, kas arī veicina piedzīto summu palielināšanos. Tāpat to ir sekmējuši dažādi grozījumi normatīvajos aktos. Piemēram, grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, nosakot saglabājamo ienākumu apmēru parādniekam. "Arī uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošana ir sekmējusi uzturlīdzekļu maksājumu piedziņu. Turklāt zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības sistēmai – Izpildu lietu reģistram – ir nodrošināts saslēgums ar dažādiem reģistriem, zvērināti tiesu izpildītāji ātrāk un efektīvāk var nodrošināt parādu piedziņu. Ievērojot visu minēto apstākļu kopumu, pēdējā gada laikā ir konstatējams piedzīto parāda, tajā skaitā piedzīto uzturlīdzekļu, summu pieaugums," LV portālam skaidro E. Avota.
Uz ekonomisko aspektu pieteikumā Satversmes tiesai3 norādījis arī Tiesībsargs, kura ieskatā apstrīdētās normas leģitīmo mērķi iespējams sasniegt, piemēram, "īstenojot vairāk pasākumu iedzīvotāju maksātspējas veicināšanai".
Uzturlīdzekļu piedziņas līdzekļi citās valstīs
Latvijai saistoša ir 2007. gada 23. novembra Hāgas konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Tās 34. pantā uzskaitīti vairāki līdzekļi, kurus valsts var izmantot vecāku pienākuma izpildes veicināšanai. Piemēram, līdztekus tādām metodēm uzturlīdzekļu piedziņas izpildes sekmēšanai kā ieturējumiem no darba samaksas, bankas kontiem, sociālā nodrošinājuma maksājumiem, nodokļu kompensācijām, pensiju pabalstiem, īpašuma apķīlāšanai un piespiedu pārdošanai, konvencija pieļauj dažāda veida apliecību, tai skaitā autovadītāja apliecības neizdošanu, apturēšanu vai pat anulēšanu. Tomēr 2014. gadā, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika diskutēts par iespējamiem alternatīviem risinājumiem, Hāgas konvencijā 34. pantā norādītie līdzekļi tika atzīti par nesamērīgiem.
"Pēdējo piecu gadu laikā pēc Krimināllikuma 170. panta ir notiesātas vien 14 personas."
Izvairīšanās no pienākuma uzturēt bērnus nav sveša arī citviet. Eiropas valstīs ir noteiktas dažādas sankcijas par uzturlīdzekļu nenodrošināšanu saviem bērniem. Piemēram, Apvienotajā Karalistē īpaša šim nolūkam izveidota Bērnu apgādības aģentūra galējās situācijās var tiesu lūgt anulēt un turpmāko divu gadu laikā neizsniegt parādniekam jaunu autovadītāja apliecību, kā arī piemērot arestu līdz sešām nedēļām, neatbrīvojot no pienākuma atmaksāt uzturlīdzekļu parādu.4 Savukārt Beļģijā tiesu izpildītājs var uzlikt arestu ne tikai uzturlīdzekļa parādnieka kustamajam vai nekustamajam īpašumam, bet arī izdot rīkojumu par aresta uzlikšanu īpašumam, kas pieder trešai personai, piemēram, parādnieka darba devējam.5
Norvēģijas Uzturlīdzekļu piedziņas likums6 papildus tādiem paņēmieniem kā atvilkumi no darba algas, sociālās apdrošināšanas uzkrājumiem, pensijas pabalstiem, nodokļu atmaksām un citiem valsts maksājumiem (t.sk. pat valsts piešķirtajiem lauksaimniecības grantiem), īpašuma atsavināšana, pārdošana un piespiedu maksātnespējas pasludināšana paredz, ka pret uzturlīdzekļu parādniekiem ar tiesas lēmumu var tikt piemērots aizliegums izbraukt no valsts, aizturot ceļošanai nepieciešamos dokumentus. Galējās situācijās Norvēģijas Darba un labklājības pārvalde ir tiesīga vērsties policijā, lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret vecāku, kurš izvairās no pienākuma uzturēt bērnu. Šim solim ir vispārējs preventīvs raksturs, jo aptver gan iespējamu apcietinājumu līdz 6 mēnešiem vai piespiedu darbu, kā arī lietas atspoguļojumu presē.7
Krimināllikuma 170. pants un statistika
Līdzīgi kā lielākajā daļā Eiropas valstu kriminālatbildība par izvairīšanos uzturēt savus bērnus ir iespējama arī Latvijā. Krimināllikuma 170. pants nosaka, ka par izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem [..] bērniem, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Atsaucoties uz šo normu, pieteikumā Satversmes tiesai Tiesībsargs paudis viedokli, ka ļaunprātīgas uzturlīdzekļu nemaksāšanas novēršanā spēkā esošais regulējums jau šobrīd pieļauj aktīvāk iesaistīt tiesībsargājošās institūcijas, taču netiek pilnvērtīgi izmantots.
Kopš uzturlīdzekļus ir iespējams saņemt no Fonda, izskatīto krimināllietu skaitam par izvairīšanos no sava bērna uzturēšanas pienākuma ir acīmredzama tendence samazināties. Tiesu informācijas sistēmā pieejamie dati liecina: Ja laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam Latvijā par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturēšanas pienākuma tika tiesāta 441 persona (tai skaitā 6 sievietes), no kurām 27 tika piemērota reāla brīvības atņemšana, tad pēdējo piecu gadu laikā pēc Krimināllikuma 170. panta ir notiesātas vien 14 personas. No tām tikai divām piespriesta reāla brīvības atņemšana, pārējiem piemērots nosacīts sods vai piespiedu darbs. Iespējams, lielai daļai vecāku, saņemot uzturlīdzekļus no valsts, vairs nav motivācijas uzsākt kriminālvajāšanu pret parādnieku, jo ar iesniegumu policijā kā cietušajai personai jāvēršas vecākam pašam, nevis kompetentajai iestādei, kas nodrošina uzturlīdzekļu piedziņu.
"Lielākā daļa parādnieku ir vīrieši darbspējīgā vecumā – 80% vecumā līdz 45 gadiem."
Nenoliedzami, vecāku saukšana pie kriminālatbildības jebkurā valstī ir galējs līdzeklis un var atstāt negatīvu iespaidu uz parādnieka spēju turpmāk konkurēt darba tirgū un maksāt uzturlīdzekļus. "Taču kāpēc gan tā vietā darbspējīgos parādniekus nelikt pie sabiedriski derīgiem darbiem?" retoriski vaicā ģimenes tiesībās specializējusies juriste Ieva Brante. Viņasprāt, ir jādomā, kā parādniekam likt viņa bērnu uzturam atvēlēto nodokļu maksātāju naudu atstrādāt, esot sabiedrībai noderīgam. Latvijā joprojām ir ļoti daudz darāmā gan privāto, gan publisko tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošanā, tāpēc parādnieku sarakstu publiskošana, riskējot ar bērna interesēm un sociālo labklājību, pēc viņas domām, nav pieņemama.
Publicē mazāk par desmito daļu parādnieku
Satversmes tiesa ir noteikusi sprieduma izpildes termiņu līdz nākamā gada 1. februārim, nodrošinot likumdevējam "plašu rīcības brīvību" un laiku, racionālāka risinājuma izvērtēšanai. Tieslietu ministrs jau paudis gatavību nekavējoties uzsākt darbu pie norādīto nepilnību novēršanas, taču konkrētus risinājumu priekšlikumus ministrija šobrīd neatklāj. "Tā kā Satversmes tiesa kopumā normu ir novērtējusi par atbilstošu un normas efektivitāte ir pierādījusies praksē, tad Tieslietu ministrija strādā pie konstatēto trūkumu novēršanas attiecībā uz bērnu interešu aizsardzību un plāno iespējamos risinājumus apspriest ar Saeimas atbildīgajām komisijām šajā rudenī," LV portālu informē Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Vītola.
Tikmēr pagaidām ļoti grūti iedomāties, kā iespējams turpināt publiskot ziņas par parādnieku, vienlaikus nodrošinot to, ka identificējamu personu nevar sasaistīt ar konkrētu bērnu. Jau šobrīd kritēriji parādnieka informācijas publiskošanai ir labvēlīga personām, kuras savu vecāka pienākumu uzturēt bērnu nespēj veikt invaliditātes vai ilgstošas darbnespējas dēļ. Parādnieka dati no saraksta tiek dzēsti, tiklīdz labprātīgi veikts kārtējais uzturlīdzekļu maksājums, neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav atmaksājusi visu parādu. Turklāt svarīgi ir atcerēties, ka ziņas par parādnieku netiek publiskotas bez otra vecāka piekrišanas un gadījumos, kad Fonda administrācija ir saņēmusi no valsts vai pašvaldības iestādēm informāciju, ka attiecīgu ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm. Tāpēc no vairāk nekā 30 000 personu, kuru vietā uzturlīdzekļi bērnu uzturam tiek maksāti no Fonda, sabiedrībai darīti zināmi vien aptuveni desmitā daļa.
1Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 51. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" konstatējošās daļas 3. punkts.
201.10.2014. Latvijas Republikas Tiesībsargs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku publiskošana ir 21. gadsimta versija par kauna stabu
3Tiesībsarga pieteikums Satversmes tiesai par UGF parādnieku vārdu publiskošanu
4Child Maintenance Service. What happens if a paying parent doesn’t pay child maintenance? A guide for receiving parents. Crown Copyright, 2013.
6The Maintenance Payments Recovery Act of 29 April 2005 No. 20.
7Jorid Saue, Floor de Jongh Bekkali, Elisabeth Sattem and Britt Rustad. Administrative Establishment and Enforcement of Child Support in Norway // ed.by Paul Beaumont, Burkhard Hess, Lara Walker, Stefanie Spancken. The Recovery of Maintenance in the EU and Worldwide. Hart Publishing. Oxford and Portland, Oregon. 2014. p. 177–179.
