SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
BRĪDINĀJUMS!

Svētdien dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā dienvidrietumu, rietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20 m/s, bet piekrastes teritorijās līdz pat 25-26 m/s. Atvērt

TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
04. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Uzturlīdzekļi
2
4
2
4

Kādas izmaiņas gaidāmas valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas kārtībā

LV portāla infografika

Noslēdzot pavasara sesiju, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas kārtībā. Ieviešot alternatīvu administratīvo procedūru, plānots ievērojami atvieglot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanu. Savukārt uzturlīdzekļu nemaksātāju sarosīšanās pēc 2015. gada 1. jūlijā uzsāktās parādnieku datu publiskošanas ir nodrošinājusi papildu līdzekļus Uzturlīdzekļu garantiju fondā, kas paver iespēju paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku. Plānots, ka no 2017. gada 1. septembra tos varēs saņemt arī pilngadību sasnieguši bērni līdz 21 gada vecumam.
īsumā
  • Likumprojekts paredz sasaistīt uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ar bērna izglītības ieguves faktu Latvijā.
  • Uzturlīdzekļus plānots izmaksāt arī pēc pilngadības līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.
  • Alternatīva administratīvā procedūra minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanai un izmaksai no Fonda ļautu saņemt uzturlīdzekļus divu līdz trīs mēnešu laikā no prasījuma brīža.
  • Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu, piedāvā parādniekam iespēju noslēgt vienošanos par uzturlīdzekļu parāda atmaksas kārtību.
  • Izmaiņas atvieglos administratīvo slogu vecākiem, kuri piedzen uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, samazinās tiesu noslodzi un veicinās vispārējās izglītības iegūšanu.

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz uzturlīdzekļu izmaksu bērniem pēc piecu gadu vecuma sasaistīt ar izglītības ieguvi Latvijā, vienlaikus ceļot uzturlīdzekļu izmaksas maksimālo vecuma slieksni no 18 uz 21 gadu.

Līdz ar to likumprojektā iekļauti diferencēti uzturlīdzekļu izmaksas kritēriji. Atbilstoši tiem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) plānots izmaksāt:

  • visiem bērniem līdz piecu gadu vecumam;
  • bērniem pēc piecu gadu sasniegšanas gadījumā, ja bērns iegūst pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā;
  • personai pēc pilngadības sasniegšanas gadījumā, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

Tādējādi Tieslietu ministrija ir iecerējusi īstenot vairākus mērķus: ne tikai novērst netaisnību pret tiem bērniem, kuri turpina iegūt izglītību pēc pilngadības sasniegšanas, bet nesaņem finansiālu atbalstu no vecākiem, bet arī veicināt vispārējās izglītības iegūšanu, uzsver tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Papildus minētajam, likumprojekts paredz ievērojami mainīt līdzšinējo uzturlīdzekļu saņemšanas procesuālo kārtību.

Pašreizējā uzturlīdzekļu saņemšanas kārtība – sarežģīta un laikietilpīga

Pašreiz spēkā esošais regulējums noteic, ka uzturlīdzekļus no Fonda izmaksā, pamatojoties uz spēkā esošu tiesas spriedumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un ir izpildāms tiesas sprieduma kārtībā (turpmāk – vienošanās par uzturlīdzekļiem), ja tā izpilde Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks uzturlīdzekļus maksā, bet nenodrošina Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.1

Tas nozīmē, ka visbiežāk tiem vecākiem, kuri audzina bērnus vieni paši, nesaņemot atbalstu no otra vecāka, pirms vēršanās Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, ir jāveic virkne laikietilpīgu un cilvēkam bez juridiskām zināšanām pietiekami sarežģītu darbību. Piemēram, jāsniedz prasība tiesā; pēc tam tiesā jāizņem izpildu raksts un jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam, lai uzsāktu sprieduma piespiedu izpildi; ja uzturlīdzekļu piedziņa Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā atzīta par neiespējamu vai daļēji iespējama, jālūdz tiesu izpildītāju sniegt attiecīgu izziņu Fonda administrācijai.

Pat ja viss notiek raiti un bez aizķeršanās, no prasījuma brīža līdz dienai, kad uzturlīdzekļu saņēmēja kontā tiek ieskaitīts pirmais uzturlīdzekļu maksājums no Fonda, paiet vismaz deviņi mēneši (skat. infografiku). Turklāt iesniedzējam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina, skaitot tikai no dienas, kad iesniegums iesniegts Fonda administrācijai. 

Alternatīva administratīva procedūra minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanai

Lai samazinātu administratīvo slogu un pēc iespējas ātrāk bērns tiktu nodrošināts ar uzturlīdzekļiem, likumprojekts paredz izveidot alternatīvu procedūru minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanai un izmaksai no Fonda administratīvā procesa ietvaros, kas ļautu saņemt uzturlīdzekļus divu līdz trīs mēnešu laikā no prasījuma brīža.

Atbilstoši likumprojektā piedāvātajam variantam, ja viens no vecākiem uzturlīdzekļus nemaksā vai maksā, bet nenodrošina Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, bet tā vecāka, kura ikdienas aprūpē atrodas bērns, rīcībā nav tiesas sprieduma vai vienošanās par uzturlīdzekļiem, turpmāk, lai saņemtu uzturlīdzekļus no valsts, nebūs jādodas uz tiesu, bet uzreiz jāvēršas Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

"Likumprojektā iekļauti diferencēti uzturlīdzekļu izmaksas kritēriji."

Tālākās formalitātes ar vecāku, kurš nenodrošina uzturlīdzekļus pietiekamā apmērā, nonāk Fonda administrācijas ziņā, kas attiecīgi lūdz parādniekam sniegt paskaidrojumu par likumā noteiktā vecāku pienākuma izpildi un noskaidro, vai starp pusēm nepastāv strīds par bērna aprūpi un lieta ir piekritīga administratīvā procesa kārtībai. Paskaidrojums jāsniedz 20 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, un tā nesniegšana nebūs šķērslis lēmuma pieņemšanai par uzturlīdzekļu izmaksu.

Fonda administrācija pēc iesniedzēja iesnieguma izskatīšanas un vecāka, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, paskaidrojuma izvērtēšanas vai pēc tā sniegšanai noteiktā termiņa beigām lemj par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. "Ja visi apstākļi ir labvēlīgi iesniedzējam, šis process aizņemtu 2–3 mēnešus," secina Fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Jaunā kārtība ļautu uzturlīdzekļus izmaksāt arī gadījumos, kad vecāka dzīvesvieta nav zināma vai atrodas citā valstī.

Valsts nāk pretī arī uzturlīdzekļu parādniekiem

Izstrādājot likumprojektu, ir padomāts arī par vecākiem, kuri vēlas rūpēties par saviem bērniem un maksāt uzturlīdzekļus, bet dažādu dzīves apstākļu dēļ šobrīd nespēj nodrošināt valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Tāpēc plānots, ka Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu, ne tikai informē parādnieku par uzlikto pienākumu izdarīt uzturlīdzekļu un likumisko procentu iemaksu fondā un brīdina par administratīvā akta piespiedu izpildi, bet arī piedāvā iespēju noslēgt administratīvo līgumu par individuālu uzturlīdzekļu parāda atmaksas kārtību. "Izvērtējot personas finansiālo stāvokli, varētu būt iespējams noslēgt vienošanas par ikmēneša maksājumiem Fondā, piemēram, 50 eiro apmērā," skaidro Fonda administrācijas vadītājs.

Tā zināmā mērā ir pretimnākšana tiem vecākiem, kuri nonākuši dzīves grūtībās un izrāda vēlēšanos tās atrisināt. Tādā gadījumā vecāks tiks uzskatīts par labprātīgu maksātāju, Fonda administrācija apturēs likumisko procentu aprēķinu un persona netiks iekļauta publiskajā uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā. Protams, ja parādnieks labprātīgi nepildīs arī šīs saistības, Fonda administrācija uzsāks administratīvā akta piespiedu izpildi, iesniedzot zvērinātam tiesu izpildītājam izpildrīkojumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Par uzturlīdzekļiem minimālajā apmērā strīds nav iespējams

Jaunā kārtība tiks piemērota lietās, kurās starp vecākiem nepastāv strīds par to pienākumiem pret bērnu. Jāuzsver, ka lielākajā daļā gadījumu prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu juridiski strīds nepastāv, pat ja viens no vecākiem tā gribētu domāt.

Sadzīvē ļoti bieži ir sastopamas situācijas, kurās bērna tēvs uzskata, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir nesamērīgi liels vai neatbilst viņa materiālajam stāvoklim. Tāpēc, attaisnojoties ar invaliditāti, bezdarbu, kredītmaksājumiem u. tml., atbildētājs lietas izskatīšanas gaitā nereti nepiekrīt uzturlīdzekļu piedziņai minimālajā apmērā. Tomēr strīds šādā gadījumā pēc būtības nepastāv, norāda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.

Atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai vecāka pienākums ir nodrošināt katram savam bērnam Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Tātad tas ir absolūts un neapstrīdams katra vecāka pienākums neatkarīgi no dažādām dzīves grūtībām, un tiesa lems par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīga bērna uzturam vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā jebkurā gadījumā. Personai nav tiesību iebilst, lietas izskatīšanas gaitā netiek piemērots t. s. sacīkstes princips, un šādu jautājumu izskatīšana nav tiesai raksturīgā funkcija. Tāpēc ir loģiski un likumsakarīgi, ka uzturlīdzekļu minimālajā apmērā piedziņas funkciju var nodot Fonda administrācijai, rezumē D. Vilsone.

"Lai saņemtu uzturlīdzekļus no valsts, nebūs jādodas uz tiesu, bet uzreiz jāvēršas Fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda."

Tādējādi plānotās izmaiņas mazinātu administratīvo slogu ne tikai vecākiem, kuri vēlas saņemt uzturlīdzekļus bērnu uzturam, bet arī tiesu noslodzi. Ik gadu tiesas izskata vairākus tūkstošus uzturlīdzekļu piedziņas lietu, un to skaitam ir tendence palielināties. 2014. gadā tiesas apmierināja 3066 prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, 2015. gadā to bija par 58% vairāk – 4841 lieta. "Šo funkciju nododot Fonda administrācijai, atbrīvotos tiesu kapacitāte izskatīt ātrāk citas lietas, kurās tiešām pastāv strīds un kuras juridiski risināmas tikai tiesā," secina Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.

"Protams, tiks saglabātas arī piedzinēja tiesības vērsties tiesā," piebilst E. Līcītis. No tiesu darbiem neizbēgt, piemēram, ja starp vecākiem ir domstarpības par bērna aprūpi vai viens no vecākiem vēlas piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo – tādā gadījumā tiesai jāvērtē gan abu vecāku mantiskais stāvoklis, gan bērna faktiskās vajadzības. 

Parādnieku datu publiskošana zem jautājuma zīmes

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs vairākkārt uzsvēris, ka plānotās izmaiņas padara iespējamas uzturlīdzekļu nemaksātāju sarosīšanās pēc 2015. gada 1. jūlijā uzsāktās parādnieku datu publiskošanas. Tās rezultātā ievērojami palielinājies Fondā atgūto līdzekļu apjoms, kas ļauj domāt par uzturlīdzekļu garantēšanu lielākam skaitam bērnu, kuri palikuši bez viena vai abu vecāku atbalsta. Tas nozīmē, ka "likumprojekta īstenošanai no valsts budžeta netiek prasīts ne cents," uzsver tieslietu ministrs.

Pagaidām gan grūti prognozēt, kā no Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu un likumprojekta tālāku virzību ietekmēs Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā Nr. 2015-18-01 "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 51. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Tajā Satversmes tiesa secina, ka ziņu par uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana Fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, jo negarantē bērna pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tāpēc Latvijas Republikas tiesībsarga apstrīdētā norma ir atzīstama par spēku zaudējušu no 2017. gada 1. februāra. Tieslietu ministrs jau paudis gatavību nekavējoties uzsākt darbu pie norādīto nepilnību novēršanas.

Paredzams, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā radīsies vēl daudzi citi jautājumi. Piemēram, vai, sasaistot uzturlīdzekļu izmaksu ar izglītības ieguvi, vēl lielākam nabadzības riskam netiek pakļautas tās nepilnās ģimenes, kurās aug bērni ar smagu invaliditāti? Tāpat neskaidra ir valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas kārtība un apmērs pēc pilngadības sasniegšanas, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem  Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir attiecināms tikai uz bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, savukārt uzturlīdzekļu apmērs pēc pilngadības sasniegšanas ir samērojams ar vecāku mantisko stāvokli un spēju uzturēt bērnu, proti, tas var būt mazāks.

Likumprojekts "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums" vēl jāizskata Saeimā divos lasījumos, un tā pašreizējā redakcija paredz, ka jaunā uzturlīdzekļu izmaksāšanas kārtība administratīvā procesa ietvaros stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī. Savukārt likuma normas, kas uzturlīdzekļu izmaksu paredz personai pēc pilngadības sasniegšanas, stāsies spēkā 2017. gada 1. septembrī.


 

1Minimālais uzturlīdzekļu apmērs atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru" 2. punktam katram bērnam līdz 7 gadu sasniegšanai ir 25%, savukārt no 7 gadiem līdz 18 gadu sasniegšanai – 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša algas. Tā kā 2016. gadā noteiktā minimālā mēneša alga ir 370 eiro, attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 92,50 eiro vai 111 eiro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU