SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
BRĪDINĀJUMS!

Svētdien dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā dienvidrietumu, rietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 20 m/s, bet piekrastes teritorijās līdz pat 25-26 m/s. Atvērt

TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
20. septembrī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Uzturlīdzekļi

Saeima nav gatava atteikties no uzturlīdzekļu parādnieku publiskošanas

Ar katru gadu pieaug gan no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto, gan regresa kārtībā piedzīto uzturlīdzekļu apmērs.

LV portāla infografika; Avots: Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbības rādītāji skaitļos (www.ugf.gov.lv)

Atsākot Saeimas darbu rudens sesijā, ar jaunu sparu turpinās darbs pie likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”, kas paredz būtiskas izmaiņas valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas kārtībā. Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 13. septembra sēdē runātais atklāj, ka lielākās pretrunas pastāv jautājumā par uzturlīdzekļu izmaksas sasaisti ar izglītības ieguves faktu Latvijā. Turklāt deputātiem nav daudz laika, lai izšķirtos par publiskā uzturlīdzekļu parādnieku saraksta likteni. Satversmes tiesa lēmusi, ka pašreizējais regulējums zaudē spēku nākamā gada 1. februārī.
īsumā
  • Likumprojekts paredz uzturlīdzekļu izmaksu bērniem pēc 5 gadu vecuma sasaistīt ar izglītības ieguvi Latvijā, vienlaikus ceļot uzturlīdzekļu saņēmēju maksimālo vecumu līdz 21 gadam.
  • Bērni, kuri pēc 9. klases pabeigšanas dažādu iemeslu dēļ mācības neturpina, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, zaudēs iespēju saņemt uzturlīdzekļus no fonda.
  • Lai novērstu Satversmes tiesas konstatētos trūkumus, uzturlīdzekļu parādnieku sarakstu rosina pārcelt uz vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv platformu.
  • Portālā "Latvija.lv" tiktu publicēti visi uzturlīdzekļu parādnieki, izņemot personas ar invaliditāti un ilgstošu darbnespēju. Informācija būtu pieejama, reģistrējoties portālā un ievadot konkrētas personas datus.

Līdztekus iecerētajam plānam būtiski atvieglot valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanas procesuālo kārtību Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) bērniem pēc piecu gadu vecuma sasaistīt ar izglītības ieguvi Latvijā, vienlaikus ceļot uzturlīdzekļu saņēmēju maksimālo vecumu no 18 uz 21 gadu.

Sasaistes ar izglītības iegūšanas faktu riski

Uzturlīdzekļu saņēmēju loka paplašināšana ir atbalstāma, vienlaikus tas nedrīkst notikt uz citu bērnu rēķina, kuri, jaunajam regulējumam stājoties spēkā, iespējams, uzturlīdzekļus vairs nevarēs saņemt.  Priekšlikums sasaistīt uzturlīdzekļu izmaksu ar izglītības ieguvi no piecu gadu vecumu šādu risku neizslēdz, uzskata Labklājības ministrija.  "Lielākās bažas ir par bērniem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ skolu neapmeklē," skaidro Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu obligāta ir sagatavošana pamatizglītībai no 5 gadu vecuma un pamatizglītība. Bērni, kuri pēc 9. klases pabeigšanas dažādu iemeslu dēļ mācības neturpina, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, zaudēs iespēju saņemt uzturlīdzekļus no Fonda. Labklājības ministrijas ieskatā tas rada labvēlīgāku situāciju attiecībā pret parādnieku nekā bērnu. "Var rasties situācija, ka uzturlīdzekļu nemaksātāja interesēs ir, lai bērns neturpina mācības," secina K. Ploka.

"2015. gadā no valsts budžeta bērnu uzturam negodprātīgo vecāku vietā tika izmaksāti teju 32 miljoni eiro."

Turklāt Civillikuma 179. pantā noteiktais vecāku pienākums uzturēt bērnu ir beznosacījuma, absolūts pienākums un līdz pilngadības sasniegšanai uzturlīdzekļi jānodrošina neatkarīgi no dažādiem apstākļiem. Tāpēc Labklājības ministrija aicina sasaistīt izglītība ieguves faktu ar uzturlīdzekļu izmaksu tikai pēc pilngadības sasniegšanas, bet līdz 18 gadu vecumam izmaksāt visiem bērniem, kam tie pienākas.

Labklājības ministrijas viedoklim piekrīt biedrības "Resursu centrs sievietēm MARTA" vadītāja Iluta Lāce: "Savā darbā mēs redzam situācijas, kā šķiršanās laikā bērns kļūst par manipulācijas objektu un ir viegli ietekmējams." Viņasprāt, valsts uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai bērns saņemtu izglītību, nevis mazinātu parādnieka atbildību gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ bērns tomēr skolu neapmeklē. Deputātus nesaistīt tiesības saņemt uzturu ar tiesībām saņemt izglītību aicināja arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Skolu neapmeklē ārvalstīs dzīvojošie bērni

Atbildot uz jautājumu, cik Latvijā ir nepilngadīgu bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, Fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis atsaucās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem – aptuveni 5 procenti. Attiecinot šo proporciju uz bērnu skaitu, kam šobrīd uzturlīdzekļus nodrošina valsts (2016. gada jūlijā tie bija 29 366 bērni)1, likumprojekts, iespējams, ietekmēs ap 1500 bērnu tiesības saņemt uzturlīdzekļus.  Pēc E. Līcīša teiktā, lielākā daļa jeb 90 procenti šo bērnu ir izbraukuši no valsts.

Atbilstoši jau šobrīd spēkā esošajam regulējumam gadījumā, ja iesniedzējs vai bērns izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī vai šīm personām nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā, uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek pārtraukta.2 Tomēr ne visos gadījumos iesniedzējs par izbraukšanu no valsts paziņo un uzturlīdzekļus turpina saņemt.

Aprēķinot finansējumu par bērniem, kuriem Fonds izbeigtu izmaksu, ieviešot jauno regulējumu, lēsts, ka tādējādi  iespējams paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku līdz 21 gada vecumam esošā budžeta ietvaros, skaidro Fonda vadītājs. Turpretī, lai veiktu uzturlīdzekļu izmaksu visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī bērniem, kuri pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties, jālūko pēc papildu finansējuma: 2017. gadā tie būtu 1,3 miljoni, bet turpmāk – 2 miljoni eiro gadā.

Lai gan deputāti sliecās atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu nesaistīt uzturlīdzekļu izmaksu ar izglītības ieguvi, gala lēmums tika atlikts, līdz tiek apzinātas tik ievērojamu naudas līdzekļu saņemšanas iespējas.

No parādniekiem piedzen tikai desmito daļu izmaksāto uzturlīdzekļu

Naudas meklējumi aktualizē uzturlīdzekļu parādu piedziņas efektivitātes problēmu. Fonda administrācijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2015. gadā no valsts budžeta bērnu uzturam negodprātīgo vecāku vietā tika izmaksāti teju 32 miljoni eiro, tikmēr regresa kārtībā atgūta vien desmitā daļa – 3,5 miljoni.

Lai apelētu pie parādnieku sirdsapziņas un veicinātu godprātīgu saistību izpildi, kopš 2015. gada 1. jūlija Fonda administrācijas mājaslapā tiek publicēts uzturlīdzekļu parādnieku saraksts. Šis lēmums ir sakritis ar piedzītā uzturlīdzekļu parāda apjoma pieaugumu. Fonda administrācijas darbības rādītāji skaitļos liecina, ka 2016. gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā regresa kārtībā atgūts par 21% jeb 395 tūkstošiem eiro vairāk izmaksāto uzturlīdzekļu nekā identiskā laika periodā 2015. gadā. Salīdzinot ar situāciju pirms lēmuma par parādnieku publiskošanas pieņemšanas, 2015. gadā no uzturlīdzekļu parādniekiem atgūti par 36% vairāk nekā 2014. gadā. Turklāt atgūto uzturlīdzekļu apmēram ir tendence pieaugt.

"Uzturlīdzekļu parādnieku saraksta tehnisko risinājumu izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai portālā “Latvija.lv” varētu būt nepieciešami ap 30 tūkstoši eiro."

Neskatoties uz to, 2016. gada 16. jūnijā Satversmes tiesa sprieda, ka, lai gan labums, ko no parādnieka pamattiesību ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par viņa tiesībām nodarīto zaudējumu – tātad ir samērīgs leģitīma mērķa sasniegšanai un "attiecībā uz parādnieku nepastāv saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem to varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē"3, parādnieku publiskošanas pašreizējais risinājums tomēr neatbilst Satversmes 96. pantam, jo ierobežo parādnieka bērna pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Parādnieku saraksts portālā "Latvija.lv"

Lai novērstu Satversmes tiesas konstatētos trūkumus, Tieslietu ministrija rosina likumprojektā noteikt, ka parādnieku dati vairs nav publiski pieejami ikvienai personai Fonda administrācijas mājaslapā. Tā vietā priekšlikums paredz parādnieku sarakstu pārnest uz vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv platformu, kur tas būtu pieejams kā jauns elektroniskais pakalpojums, autentificējoties ar elektronisko identifikācijas karti, elektronisko parakstu vai internetbanku. Turklāt persona informāciju par parādnieku varētu saņemt tikai tādā gadījumā, ja tās rīcībā jau ir parādnieka dati - vārds, uzvārds un personas kods.

Piedāvātie kritēriji paredz, ka parādnieka iekļaušanai sarakstā vairs nebūs nepieciešama otra vecāka piekrišana un informācija būs pieejama par visiem parādniekiem, ja:

  • personas vietā tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Fonda;
  • parādnieks ar Fonda administrāciju nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un individuālo procentu maksājumus vai noslēgto vienošanos nepilda;
  • parādnieks nav persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Tieslietu ministrijas pārstāve  K. Ploka norāda, ka līdzīga daļējas pieejamības sistēma ieviesta Igaunijā - personai ir jāautorizējas sistēmā un jāievada konkrēti identifikācijas dati, tātad cilvēki zina, ko viņi meklē, nevis apmierina ziņkāri, skatoties cauri parādnieku sarakstam.

Nepieciešamās izmaksas ap 30 tūkstoši eiro

"Lai gan piedāvātais regulējums padarītu sarežģītāku pieeju parādnieku sarakstam, pilnībā nenovērš Satversmes tiesas konstatēto pārkāpumu, šāds risinājums situāciju, protams, uzlabo," secina Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja L. Grāvere.

Taču tādā gadījumā jautājums ir, vai parādnieku saraksts ar ierobežotu pieejamību  arī turpmāk sasniegs  mērķi - veicināt vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi?4 Deputāte Lolita Čigāne atzīmē, ka piekļuve parādnieku sarakstam portālā "Latvija.lv" būs mazāka un neveicinās parādnieku motivāciju nokārtot savas saistības.  Neizpratni deputātu vidū raisīja arī jaunā risinājuma ieviešanas izmaksas. Pēc Fonda direktora E. Līcīša teiktā, tehnisko risinājumu izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai varētu būt nepieciešami ap 30 tūkstoši eiro.

Neskatoties uz to, pēc Fonda direktora domām, norma arī jaunajā redakcijā sevi attaisnos un pildīs preventīvo funkciju: "Ir daļa parādnieku, kas nekādā gadījumā nevēlas nonākt šāda veida sarakstā."

Arī deputāti komisijas sēdē bija vienisprātis, ka nav gatavi atteikties no parādnieku publiskošanas pavisam. "Esam gatavi meklēt risinājumus, kas būtu pietiekami, lai novērstu Satversmes tiesas spriedumā norādītos trūkumus, vienlaikus saglabājot uzturlīdzekļu parādnieku publiskošanas funkciju," rezumēja L. Čigāne.


 

1Avots: Uzturlīdzekļu garantiju fonda mājaslapā publicētā informācija.

2Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmās daļas 9. punkts.

3Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 51. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" secinājumu daļas 17. punkts.

4Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta otrā daļa.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU