Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2016. gads Latvijā ceļu satiksmes negadījumu statistikas ziņā bijis rekordists, jo sasniegts līdz šim zemākais uz ceļiem bojā gājušo skaits – 158 personas. Ministru kabinetā apstiprinātajā Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam norādīts, ka pēdējo 15 gadu laikā ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, bet vēl aizvien aktuāla problēma ir gājēju, velosipēdistu un motobraucēju drošība.
Aplūkojot pieejamo statistiku, jāņem vērā, ka līdz 2003. gadam Latvijā par ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojā gājušajiem tika uzskatītie tie, kuri miruši negadījuma vietā vai septiņu dienu laikā pēc negadījuma, bet, sākot ar 2004. gadu, šis periods pagarināts līdz 30 dienām. Līdz ar to 90. gadu statistika atbilstoši pielietotajai datu apkopošanas metodei varētu būt vēl traģiskāka nekā infografikā redzamā, saskaņā ar kuru 1990. gadā Latvijā uz ceļiem bojā gājušo skaits sasniedzis 877 cilvēkus. Ceļu satiksmes drošības plānā atzīmēts – bojāgājušo skaits 20 gadu laikā samazinājies piecas reizes un 2010. gadā nokrities līdz 218 cilvēkiem. Atbildīgās iestādes gan 2009. un 2010. gadā novēroto CSNg kritumu skaidro arī ar transportlīdzekļu skaita sarukšanu ekonomiskās krīzes laikā.
Lai gan pieejamie dati liecina par ievērojamām CSNg bojā gājušo skaita izmaiņām, to apjoms uz miljonu iedzīvotāju Latvijā vēl aizvien ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpat nemainīgi augsts ir arī negadījumu ar cietušajiem skaits. 2015. gadā uz pašmāju ceļiem bojā gāja 188 cilvēki jeb 94 uz miljonu iedzīvotāju. Eiropas Savienībā attiecīgajā gadā vēl lielāku skaitu sasniegušas vien divas valstis – Bulgārija un Rumānija, bet Eiropas vidējais rādītājs bijis gandrīz uz pusi mazāks – 52 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju.
CSDD apkopotie dati gan liecina par kādu citu pozitīvu tendenci – pēdējos gados būtiski samazinājies to autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres alkohola reibumā. Ja 2001. gadā 14,7% CSNg ar cietušajiem bija izraisījuši dzērājšoferi, tad 2016. gadā šis rādītājs sarucis līdz 4,9%. Apkopotā informācija arī rāda, ka alkohola vai narkotisko vielu ietekmē transportlīdzekļus vada un CSNg vairāk iekļūst kvadriciklu, mopēdu, traktoru un velosipēdu vadītāji.
Ceļu satiksmes drošības plāna mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt CSNg smagi cietušo un bojā gājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu. Attiecīgi letālo gadījumu skaitam vajadzētu kristies no 218 līdz 109 personām gadā. Savukārt Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir vēl ambiciozāks – līdz 2050. gadam panākt, lai uz autoceļiem bojā gājušo skaits tuvotos nullei.
