Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā prezentētā Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.–2020. gadam mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu, attiecīgi no 218 līdz 109 personām gadā.
Pieaudzis negadījumu skaits
"Pēdējos gados bojāgājušo līmenis ir sasniedzis zemāko punktu kopš Latvijas neatkarības atgūšanas," Saeimas komisijas sēdē deputātus informēja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. "Tomēr kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir palielinājies, tāpat pieaudzis smagi cietušo skaits." Valsts policijas pārstāvis norādīja, ka pie negadījumiem vainojama gan satiksmes dalībnieku attieksme, gan neatbilstoša infrastruktūra, piemēram, nepiemēroti aprīkotas gājēju pārejas.
Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam apkopotā statistika liecina, ka Latvijā uz ceļiem bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem vēl joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs 2014. un 2015. gadā ir 51 bojāgājušais uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā 2015. gadā uz ceļiem bojā gājušas 188 personas, attiecīgi 94 uz miljonu iedzīvotāju. 45,2% no bojāgājušajiem ir vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri. N. Krapsis īpaši uzsvēra, ka pieaudzis bojāgājušo bērnu skaits. Šajos gadījumos būtiska loma bijusi nepareizai nepieciešamo drošības līdzekļu lietošanai. Dati liecina, ka par bērnu sēdeklīšu vai paliktņu nelietošanu 2015. gadā noformēti 459 protokoli.
Gājēji bijuši iesaistīti 33,5% ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem, savukārt 33,5% gadījumu notikusi divu vai vairāku transportlīdzekļu sadursme, bet 33% bijuši viena transportlīdzekļa negadījumi. 43,1% gadījumu, kad bojā gājis transportlīdzekļa vadītājs, par iemeslu bijis neatbilstošs braukšanas ātrums, 17,2% – manevrēšanas noteikumu neievērošana, 12,1% – neuzmanība.
2015. gadā Valsts policijas un Latvijas Universitātes veiktajā pētījumā par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem secināts, ka tipiskais šāda satiksmes negadījuma izraisītājs ir vīrietis (82,4%) vecumā līdz 29 gadiem (36,1%), kurš vada "Audi" markas vieglo automašīnu (21,3%), kura visbiežāk ir vecāka par 20 gadiem (32,4%). Turklāt 88% no smagajiem negadījumiem notiek labos laikapstākļos, dienas laikā (57%), kad lielākoties brauktuve ir sausa (69%). Turklāt 54,4% gadījumu, ja avārija izraisīta alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, autovadītājs jau iepriekš ir bijis sodīts par braukšanu reibumā. Savukārt tipisks gājējs, kurš notriekts smagā ceļu satiksmes negadījumā, ir vīrietis (75%) vecumā virs 65 gadiem (28%) alkohola reibumā (16%), kuram nav derīgas vadītāja apliecības (61%).
Nepieciešams apzināt riskus
Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ceļu satiksmes drošības jautājumos ir ambiciozs – līdz 2050. gadam panākt, lai uz autoceļiem bojā gājušo skaits tuvotos nullei.
Starp Valsts policijas izvirzītajām prioritātēm šim gadam ir mērķis uzlabot drošības jostu lietojumu ne tikai autovadītāju, bet arī pasažieru vidū, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai vecāki atbilstoši izmantotu bērniem paredzētos drošības līdzekļus. Iecerēts arī aktīvi turpināt cīņu ar mobilo ierīču lietošanu pie stūres un kā prioritāti saglabāt mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību. "Lai situāciju uzlabotu, svarīgi palielināt arī ceļu satiksmes uzraudzībai nepieciešamo tehnisko ierīču klāstu," norādīja Normunds Krapsis. "Tas ir efektīvs veids, kurā fiksēt pārkāpumus – gan domājot par pierādījumiem, gan korupcijas riskiem." Līdz 2018. gadam Latvijā plānots izvietot 100 stacionāros fotoradarus.
Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam norādīti četri rīcības virzieni situācijas uz ceļiem uzlabošanai:
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka nepieciešams veikt pētījumu, lai saprastu, kādi ir ceļu satiksmes drošības riski un efektīvākie līdzekļi to novēršanai.
Pieminētais pētījums Ceļu satiksmes drošības plānā ietverts kā daļa no preventīvajiem pasākumiem. Īstenojot šo rīcības virzienu, iecerēts arī uzlabot transportlīdzekļu kontroli uz ceļiem un ikgadējā transportlīdzekļa apskatē, kā arī iegādāties dažādas tehniskās ierīces ceļu satiksmes uzraudzībai. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pārkāpumus ceļu satiksmē un pilnveidotu transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaužu kārtību, kā arī izstrādāt ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu vietu analīzes informācijas sistēmu, kas ļautu labāk apstrādāt un analizēt ar ceļu satiksmi un negadījumiem saistīto informāciju. Īstenojot plānu, iecerēti arī ceļu satiksmes infrastruktūras uzlabojumi.
Tāpat Satiksmes ministrija rosinājusi satiksmes dalībniekus izglītot ne tikai ar periodiskām, kampaņveidīgām programmām, bet pirmsskolas vai pamatskolas skolēniem nodrošināt pastāvīgus un visaptverošus izglītojošos pasākumus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.
Izstrādātais plāna projekts balstīts uz drošas sistēmas pieeju, kuras pamatprincipi paredz, ka cilvēki mēdz pieļaut kļūdas, kas noved pie negadījumiem, bet ceļu satiksmes sistēmas daļas jāstiprina vienoti un savstarpēji saistīti, lai nodrošinātu, ka vienas daļas kļūda nerada būtiskus riskus drošībai. "Katru negadījumu ietekmē trīs lietas: cilvēks, transportlīdzeklis un vide. Pēc visiem pētījumiem, cilvēka rīcībai ir lielākā ietekme (90–95%), transportlīdzeklis un vide ietekmē tikai 5–10%," skaidro T. Vectirāns. "Tomēr institūcijām jānodrošina dalīta atbildība, jo visu nevar novelt tikai uz autovadītāju."
Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.–2020. gadam izveidē un realizācijā ir iesaistītas Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Satiksmes ministrija, kā arī to pārziņā esošās institūcijas, Veselības ministrija, Rīgas domes Satiksmes departaments, Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī dažādas biedrības un nevalstiskās organizācijas. Plāna realizāciju pārrauga Ceļu satiksmes drošības padome. Pašlaik plāns tiek saskaņots ar visām atbildīgajām iestādēm un vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā.
