Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas teritorijā ceļu satiksmes drošību uzrauga ar 12 pārvietojamiem “GATSO T-Series” fotoradariem un 84 stacionāri izvietotiem fotoradariem.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Latvijā darbojas divu veidu fotoradari – stacionārie un pārvietojamie. To galvenā atšķirība ietverta jau nosaukumā. Turpretī mazāk ir zināms, kā notiek fotofiksācija un kā tālāk nosaka soda apmēru par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu. LV portāls skaidro, ar ko atšķiras stacionārie un pārvietojamie fotoradari, ko un kā tie fiksē un ko darīt, ja administratīvo pārkāpumu izdarījis draugs, kas aizņēmies automašīnu brīvdienām.
Latvijas teritorijā ceļu satiksmes drošību uzrauga ar 12 pārvietojamiem “GATSO T-Series” fotoradariem un 84 stacionāri izvietotiem fotoradariem, informē Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas vecākā inspektore Sarmīte Koržuka. LV portāls publikācijā “Izstrādāts plāns, kā uzlabot ceļu satiksmes drošību” jau vēstīja, ka līdz 2018. gadam Latvijā plānots izvietot 100 stacionāros fotoradarus. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors atgādina, ka 100 fotoradari uz ceļiem tiks izvietoti līdz 2018. gada beigām.
Būtiskas tehniskas atšķirības starp mobilajiem (pārvietojamiem) un stacionārajiem fotoradariem ir tikai to izvietošanā. Stacionārs radars nemaina savu atrašanās vietu, savukārt pārvietojamais radars neatrodas vienā un tajā pašā vietā. Vienlaikus S. Koržuka norāda arī uz citām abu radaru atšķirībām:
Primāri ar fotoradariem kontrolē atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. “Tikai pēc atļautā braukšanas ātruma pārkāpuma fiksēšanas informācijas sistēmās pārbauda arī tehniskās apskates un transportlīdzekļa īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) esamību, kā arī autoceļu lietošanas nodevu apmaksas faktus,” skaidro S. Koržuka. Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) sadarbībā ar CSDD un VP īsteno kampaņas, kuru laikā notiek tehniskās apskates un OCTA derīguma termiņa (esamības vai neesamības) kontrole arī gadījumos, kad netiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Šajās kampaņās atsevišķi fotoradari visā Latvijā veic OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā, savukārt īpaši aprīkota demo automašīna, aktīvi piedaloties ceļu satiksmē, minēto transportlīdzekļu pārbaudi veic manuāli.
Ikdienā fotoradars kontrolē ātrumu un virzienu katram garāmbraucošajam transportlīdzeklim nepārtraukti. “GATSO fotoradars spēj noteikt ātruma pārkāpumus līdz četrām joslām, un tas atšķir vieglās automašīnas no kravas automašīnām,” stāsta S. Koržuka. Viņa turpina, ka transportlīdzeklis, kura vadītājs pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā kopā ar citiem uz braucamās daļas esošajiem transportlīdzekļiem brīdī, kad tas šķērso ātruma kontroles līniju.
Ceļu satiksmes likuma 43.6 pants nosaka īpatnības administratīvo pārkāpumu lietās attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem (foto iekārtām, videoiekārtām), neapturot transportlīdzekli, proti, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.
Naudas soda apmērs atkarībā no transportlīdzekļa veida, pārkāptā atļautā braukšanas ātruma, kā arī citu ceļa zīmju ierobežojumu neievērošanas ir, sākot no 10 eiro līdz pat 1400 eiro. Tie ir noteikti LAPK 149.8. pantā.
Piemēri:
Transportlīdzeklis “Audi A6” pārvietojas ar ātrumu 96 km/h. Atļautais braukšanas ātrums šajā vietā ir 50 km/h. Naudas sods par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu robežās no 41 km stundā līdz 50 km stundā, braucot ar mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobili, kravas auto, kura pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam ir 160–220 eiro apmērā:
Transportlīdzeklis “Audi A6” pārvietojas ar ātrumu 120 km/h. Atļautais braukšanas ātrums šajā vietā ir 50 km/h. Naudas sods par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā, braucot ar mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglu automobili, kravas auto, kura pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam ir no 360 līdz 480 eiro apmērā, turklāt tiek atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem:
Savukārt gadījumos, kad ar fotoradaru vienlaikus konstatē vairākus administratīvos pārkāpumus, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 35. panta otrajai daļai administratīvo sodu uzliek tās sankcijas ietvaros, kura paredzēta par smagāku pārkāpumu, līdzīgi piemērojot noteikto minimālo naudas sodu.
Saskaņā ar CSL 43.6 panta astotajā un devītajā daļā noteikto protokolu-lēmumu ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta personai, kurai piemērots administratīvais sods, savukārt informāciju par pieņemto lēmumu ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā. S. Koržuka norāda: “Ja persona CSDD vietnē ir reģistrējusies elektroniskajā e-pakalpojumu sistēmā un piekritusi paziņojumu saņemšanai elektroniski, protokolu-lēmumu un citus ar protokolu-lēmumu saistītos dokumentus minētajai personai nosūta elektroniski.”
Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums, kuru nosūta, izmantojot pasta pakalpojumus, tiek sūtīts uz personas, kurai piemērots administratīvais naudas sods, deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi.
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums, kurš nosūtīts vienkāršā sūtījumā, izmantojot pasta pakalpojumus, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāms dokuments. Vienlaikus S. Koržuka norāda, ka “gadījumos, ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokuments atsūtīts atpakaļ, tas neietekmē dokumentu paziņošanas faktu”.
Savukārt, ja persona, kurai piemērots administratīvais sods, CSDD vietnē e-pakalpojumu sistēmā piekritusi saņemt protokolu-lēmumu tikai elektroniskā veidā, viņai tas tiek nosūtīts uz norādīto elektroniskā pasta adresi. Šāds dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
Administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, – transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam), paredz CSL 43.6 panta otrā daļa. Savukārt, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), administratīvo sodu piemēro komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību.
“Gadījumā, ja persona, kurai piemērots administratīvais sods, nav vadījusi transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tā, pārsūdzot augstākā iestādē lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli vadīja,” skaidro S. Koržuka. Viņa turpina, ka šādā gadījumā sūdzībā jānorāda attiecīgo personu identificējošie dati (vārds, uzvārds, personas kods, bet par ārzemnieku papildus jānorāda arī dzīvesvietas adrese, vadītāja apliecības numurs, izdošanas datums un vieta, vadītāja apliecības izdevējvalsts) un sūdzībai jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.
Ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli ir vadījis norādītais cilvēks, augstāka iestāde atceļ lēmumu par administratīvā soda piemērošanu personai un pieņem lēmumu par tā piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam. Turklāt šādā gadījumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pārkāpumu uzskaites punktu piemērošanu, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti.
Saskaņā ar LAPK 238.1 pantu augstāka iestāde ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.
LAPK 299.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka uzliktais administratīvais naudas sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē jāapmaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Uzlikto naudas sodu var apmaksāt jebkurā kredītiestādē vai institūcijā, kas sniedz šādu pakalpojumu (Latvijas Pasts, CSDD), vai izmantojot bezskaidras naudas pārskaitījumu u. c.
“Lai persona ātrāk varētu uzzināt par tai piemērotajiem naudas sodiem ceļu satiksmē un izmantotu iespēju laicīgi pārsūdzēt pieņemto lēmumu, norādot faktisko transportlīdzekļa vadītāju, CSDD piedāvā iespēju pieslēgties e-pakalpojumu sistēmai mājaslapā www.csdd.lv,” informē S. Koržuka.
Sīkāku informāciju par administratīvo pārkāpumu lietu pārsūdzēšanu, soda nomaksāšanas termiņu un to, kādas var būt sekas, ja sodu laicīgi nenomaksā, lasiet LV portāla publikācijā “Administratīvie sodi un to izpildes gaita”.
