Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzmanību! No 2020. gada 1. jūlija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir zaudējis spēku. Administratīvā pārkāpuma procesa norisi un sodu izpildi regulē Administratīvās atbildības likums. Administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos.
Administratīvo sodu var uzlikt ne tikai personām, kuras ļaunprātīgi pārkāpj Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto, bet arī personām, kuras to izdarījušas aiz neuzmanības vai bezdarbības. LV portāls skaidro, kas ir administratīvais sods, kādi ir tā veidi, kas un kur administratīvo sodu var pārsūdzēt un kādi ir naudas soda samaksas termiņi.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 22. pantu "administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus". Administratīvā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma.
"Pie administratīvās atbildības sauc personu (fizisku vai juridisku) vai amatpersonu, un tai uzliek administratīvo sodu, ja tā ir izdarījusi prettiesisku, vainojamu (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu) darbību vai bezdarbību, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību," skaidro Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Jānis Muižnieks.
Atbildība noteikta Sevišķajā daļā
Administratīvie pārkāpumi, par kuru izdarīšanu iestājas administratīvā atbildība, ir noteikti LAPK Sevišķajā daļā, piemēram, par darba tiesisko attiecību pārkāpumiem, nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām vielām, satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vides aizsardzības jomas pārkāpumiem, ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšanu, būvniecības noteikumu pārkāpšanu u. c.
Administratīvo sodu veidi ir sekojoši:
LV portāls publikācijā "Ko paredz topošais Administratīvo pārkāpumu procesa likums?" jau vērsa uzmanību, ka likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" neparedz tādus soda veidus kā administratīvais arests un administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija. Līdz ar šī normatīvā regulējuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. janvārī pašreizējais LAPK zaudēs spēku.
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana
Saskaņā ar LAPK administratīvo pārkāpumu lietas izskata:
Kā norāda J. Muižnieks, šīs institūcijas (amatpersonas), kas ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta LAPK un pašvaldību saistošajos noteikumos.
Administratīvo pārkāpumu lietu pārsūdzēšana
LAPK paredz, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu, savukārt, ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.
Saskaņā ar kodeksa 238.1 pantu augstāka iestāde ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.
J. Muižnieks vērš uzmanību, ka, "pārsūdzot lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, ir jānorāda, kā ir izpaudusies lēmuma par soda uzlikšanu nepareizība". Savukārt attiecīgajā lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt gan augstākā iestādē, gan rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.
Termiņš soda nomaksāšanai
Atbilstoši LAPK 299. pantam par administratīvo pārkāpumu uzliktais naudas sods ir jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad ir izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, vai no dienas, kad ir paziņots, ka sūdzība ir noraidīta.
Ja iepriekš minētajos gadījumos sodu nenomaksā, apmēram pēc 14 dienām lietu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam. Izņēmuma gadījumi ir par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē (LAPK 299.1 pants) un par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā (LAPK 299.2 pants).
Piemēram, par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pārkāpējam, kas nav apmaksājis naudas sodu, līdz piespiedu piedziņai vēl gadu piemēro liegumu izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt tehnisko apskati, reģistrācijas darbības valsts reģistrā, kā arī izbraukt no Latvijas. Savukārt pēc gada stājas spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Tikai pēc tam lēmumu pieņēmusī institūcija personai izsūta brīdinājumu, pēc kura saņemšanas naudas sods ir jāsamaksā 30 dienu laikā, pretējā gadījumā lietu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam.
Daļēja atbrīvošana no soda nomaksas
Kopš 2016. gada septembra LAPK 276.1 pants paredz nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. Proti, to piemērojot, institūcija (amatpersona) informē administratīvi sodīto personu par tās pienākumu 15 dienu laikā samaksāt lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu noteikto naudas sodu 50% apmērā, taču, ja persona minēto dienu laikā to neizdara, uzliktais naudas sods ir jāmaksā pilnā apmērā.
LAPK nosaka arī izņēmuma gadījumus, kad nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas nav iespējama:
Tāpat jānorāda, ka institūcijai (amatpersonai) visos gadījumos nav pienākuma piedāvāt daļēju atbrīvošanu no soda, arī tad, ja pārkāpumā nav konstatēts neviens no izņēmuma gadījumiem, proti, institūcija (amatpersona) kopumā vērtē gan notikušā apstākļus, gan pārkāpēja personību, gan arī to, vai šī daļējā atbrīvošana no soda nomaksas sasniegs mērķi.
