Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Valsts un pašvaldību iestādes katru dienu pieņem dažādus lēmumus, kas personām var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. LV portāls skaidro, kas ir iestādes izdots lēmums, vai saņemtais dokuments ir administratīvais akts, kādas ir tiesības apstrīdēt iestādes izdoto lēmumu un kādā termiņā tas jāizdara.
Valsts pārvalde ne tikai izdod normatīvos aktus, bet arī pieņem dažāda veida lēmumus. Viena no valsts pārvaldes darbības formām ir administratīvā akta izdošana. Bet vai visi iestādes izdotie lēmumi ir administratīvie akti? Nē! Piemēram, lēmums administratīvo pārkāpumu lietā nav administratīvais akts, tāpat arī Administratīvās tiesas nolēmumu neuzskata par administratīvo aktu. Vienlaikus jāņem vērā, ka iestādes izdotā lēmuma veids ietekmē arī tā pārsūdzēšanas termiņu.
Administratīvais process ir publiski tiesiskās attiecības starp valsti plašākā nozīmē un privātpersonu. Savukārt administratīvās tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē publiski tiesiskās attiecības valsts pārvaldes jomā.
Publiskās tiesības ir tādas attiecības starp valsti un privātpersonu, kurās pastāv vienas puses pakļautība, proti, cilvēkam kā privātpersonai ir noteikti pienākumi, piemēram, maksāt nodokļus, ievērot ceļu satiksmes noteikumus, kā arī noteiktas tiesības, piemēram, saņemt vecuma pensiju un dažādus valsts pabalstus, taču tādā kārtībā un apmērā, kā to nosaka valsts.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (APL) 1. panta pirmajai daļai valsts iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts skaidro, ka valsts iestāde savas kompetences ietvaros izdod dažāda veida lēmumus, kuri nošķirami pēc to juridiskās dabas (administratīvā pārkāpuma lietvedības vai administratīvā procesa ietvaros pieņemtie lēmumi).
Administratīvo pārkāpumu lietvedība ir procesuālo darbību kopums, ko veic iestādes, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas nolūkā noskaidrot visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un to esības gadījumā lemt par administratīvā soda piemērošanu, kā arī lemt citus ar administratīvo pārkāpumu procesu saistītus jautājumus (Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. Administratīvās tiesības: mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 226. lpp.).
Iestāžu lēmumu piemēri:
Latvijā pastāv divu veidu administratīvie procesi.
Piemērs: VP amatpersona personai X uzliek sodu par transportlīdzekļa novietošanu neatļautā vietā. X uzskata, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem automašīnu noteiktajā vietā drīkstēja atstāt. X var pārsūdzēt VP amatpersonas lēmumu, iesniedzot sūdzību VP priekšniekam.
Piemērs: VP priekšnieks personas X pārsūdzēto VP amatpersonas lēmumu atstāj negrozītu. X var pārsūdzēt VP priekšnieka lēmumu rajna (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas adreses.
APL 1. panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir: uz āru vērsts tiesību akts, kuru iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.
Kā skaidrots juridiskajā literatūrā, lai kādu valsts pārvaldes darbību atzītu par administratīvo aktu, jākonstatē vairāki neatņemamie elementi, proti, ja trūkst kaut vai viena no iepriekš minētajiem punktiem, attiecīgo valsts pārvaldes lēmumu nevar atzīt par administratīvo aktu.
Vienlaikus APL 1. panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir arī lēmums:
Tāpat minētā likuma panta daļā skaidrots, kas nav administratīvais akts:
Iepriekš sniegtā definīcija satur gan pozitīvu (administratīvais akts ir…), gan negatīvu (administratīvais akts nav...) formulējumu. Valsts prezidents Egils Levits iepriekš skaidrojis, ka “līdz šim Eiropas tiesību zinātnei, tiesu praksei un likumdevējam nav izdevies atrast tikai pozitīvi formulētu administratīvā akta definīciju” (Briede, J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 23. lpp.). Vienlaikus nevienā iestādes izdotajā administratīvajā aktā jeb dokumenta tekstā nebūs minēts, ka tas ir administratīvais akts. Proti, katra iestāde izdod dokumentu atbilstoši noteiktiem kritērijiem, pēc kuriem tā adresātam pašam jāsaprot, vai šis dokuments ir vai nav administratīvais akts.
Piemēri:
Skolēnu un studentu attiecības ar mācību iestādi pārsvarā ir iekšējās pakļautības attiecības (Briede, J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 140. lpp.). Lēmumi, kas vērsti uz iekšu un nav administratīvie akti, pārsvarā ir skolēna izglītības iegūšanas organizēšanas lēmumi:
Lēmumi, kas nodibina, maina vai izbeidz amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas statusu vai šo personu disciplināri soda, ir administratīvais akts. Administratīvie akti skolēnu un valsts attiecībās ir:
“No APL likumā ietvertās legāldefinīcijas izriet, ka administratīvais akts nav lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā,” skaidro J. Zīvarts. Viņš vērš uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība un administratīvā procesa lietvedība ir divi dažādi procesi, kurus reglamentē dažādi tiesību akti. Proti, administratīvo pārkāpumu lietvedību regulē Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss – LAPK (no 2020. gada 1. janvāra Administratīvās atbildības likums), savukārt administratīvā procesa lietvedību nosaka APL.
Tas nozīmē, ka administratīvais sods nav administratīvais akts. J. Zīvarts norāda, ka to apliecina arī tiesu prakses atziņas: lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās nav atzīstami par administratīviem aktiem APL izpratnē.
Lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu neuzskata par administratīvajiem aktiem kopš 2013. gada 1. janvāra. Vienlaikus lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var iedalīt sīkāk:
Praksē mēdz būt gadījumi, kad iestādes kļūdaini pieņem, ka to izdotie lēmumi ir administratīvie akti, kas pārsūdzami administratīvajā tiesā, taču tādiem pieņēmumiem nav juridiskas nozīmes, proti, tie nevar radīt tiesiskas sekas (Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. Administratīvās tiesības: mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 93. lpp.).
Dažādiem iestādes izdotiem lēmumiem atšķirsies arī tā pārsūdzības termiņš.
Atbilstoši LAPK administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto iestādes lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Arī augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas (juridiskā persona – pēc tās juridiskās adreses Latvijā) 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
Sīkāku informāciju par administratīvo sodu izpildes gaitu var meklēt LV portāla publikācijā “Administratīvie sodi un to izpildes gaita”.
Savukārt saskaņā ar APL 79. panta pirmo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus APL 74. pants paredz, ka administratīvais akts nav spēkā, ja:
