SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
10. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
30
30

Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav administratīvs akts

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Valsts un pašvaldību iestādes katru dienu pieņem dažādus lēmumus, kas personām var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi. LV portāls skaidro, kas ir iestādes izdots lēmums, vai saņemtais dokuments ir administratīvais akts, kādas ir tiesības apstrīdēt iestādes izdoto lēmumu un kādā termiņā tas jāizdara.

īsumā
  • Valsts pārvalde ne tikai izdod normatīvos aktus, bet arī pieņem dažāda veida lēmumus.
  • Valsts iestādes izdotie lēmumi nošķirami pēc to juridiskās dabas (vai lēmums pieņemts administratīvā pārkāpuma lietvedības vai administratīvā procesa ietvaros).
  • Latvijā pastāv divu veidu administratīvie procesi: iestādes un Administratīvās tiesas process.
  • Līdz šim Eiropas tiesību zinātnei, tiesu praksei un likumdevējam nav izdevies atrast tikai pozitīvi formulētu administratīvā akta definīciju.
  • Iestādes izdod dokumentus atbilstoši noteiktiem kritērijiem, pēc kuriem tā adresātam pašam jāsaprot, vai dokuments ir vai nav administratīvais akts.
  • Administratīvais akts nav lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā.
  • Dažādiem iestādes izdotiem lēmumiem atšķirsies arī tā pārsūdzības termiņš.

Valsts pārvalde ne tikai izdod normatīvos aktus, bet arī pieņem dažāda veida lēmumus. Viena no valsts pārvaldes darbības formām ir administratīvā akta izdošana. Bet vai visi iestādes izdotie lēmumi ir administratīvie akti? Nē! Piemēram, lēmums administratīvo pārkāpumu lietā nav administratīvais akts, tāpat arī Administratīvās tiesas nolēmumu neuzskata par administratīvo aktu. Vienlaikus jāņem vērā, ka iestādes izdotā lēmuma veids ietekmē arī tā pārsūdzēšanas termiņu.

Administratīvais process un administratīvās tiesības

Administratīvais process ir publiski tiesiskās attiecības starp valsti plašākā nozīmē un privātpersonu. Savukārt administratīvās tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē publiski tiesiskās attiecības valsts pārvaldes jomā.

Publiskās tiesības ir tādas attiecības starp valsti un privātpersonu, kurās pastāv vienas puses pakļautība, proti, cilvēkam kā privātpersonai ir noteikti pienākumi, piemēram, maksāt nodokļus, ievērot ceļu satiksmes noteikumus, kā arī noteiktas tiesības, piemēram, saņemt vecuma pensiju un dažādus valsts pabalstus, taču tādā kārtībā un apmērā, kā to nosaka valsts.

Iestādes izdod dažāda veida lēmumus

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (APL) 1. panta pirmajai daļai valsts iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts skaidro, ka valsts iestāde savas kompetences ietvaros izdod dažāda veida lēmumus, kuri nošķirami pēc to juridiskās dabas (administratīvā pārkāpuma lietvedības vai administratīvā procesa ietvaros pieņemtie lēmumi).

Administratīvo pārkāpumu lietvedība ir procesuālo darbību kopums, ko veic iestādes, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas nolūkā noskaidrot visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un to esības gadījumā lemt par administratīvā soda piemērošanu, kā arī lemt citus ar administratīvo pārkāpumu procesu saistītus jautājumus (Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. Administratīvās tiesības: mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 226. lpp.).

Iestāžu lēmumu piemēri:

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmums apstiprināt izsaukumu ārvalstniekam;
  • Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) lēmums piešķirt otro invaliditātes grupu;
  • Valsts policijas (VP) lēmums nošķirt un nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmums piešķirt bezdarbnieka pabalstu;
  • VP lēmums uzlikt administratīvo sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu;
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) lēmums uzlikt administratīvo sodu par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu;
  • VP lēmums konfiscēt transportlīdzekli kā administratīvā pārkāpuma rīku;
  • vidusskolas lēmums par klašu apvienošanu;
  • augstskolas lēmums par uzņemšanu studiju programmā.

Divu veidu administratīvie procesi

Latvijā pastāv divu veidu administratīvie procesi.

  • Process iestādē, kas ir obligāta administratīvā pārkāpuma stadija un sastāv no divām daļām:
    • process iestādē, kurai ir tiesības uzlikt administratīvo sodu;
    • lēmuma apstrīdēšana augstākā iestādē.

Piemērs: VP amatpersona personai X uzliek sodu par transportlīdzekļa novietošanu neatļautā vietā. X uzskata, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem automašīnu noteiktajā vietā drīkstēja atstāt. X var pārsūdzēt VP amatpersonas lēmumu, iesniedzot sūdzību VP priekšniekam.

  • Process Administratīvajā tiesā, kur notiek augstākas iestādes (ja tādas nav, tad sākotnējās iestādes) lēmuma tiesiskuma pārbaude.

Piemērs: VP priekšnieks personas X pārsūdzēto VP amatpersonas lēmumu atstāj negrozītu. X var pārsūdzēt VP priekšnieka lēmumu rajna (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas adreses.

Kas ir administratīvais akts

APL 1. panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir: uz āru vērsts tiesību akts, kuru iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.

Kā skaidrots juridiskajā literatūrā, lai kādu valsts pārvaldes darbību atzītu par administratīvo aktu, jākonstatē vairāki neatņemamie elementi, proti, ja trūkst kaut vai viena no iepriekš minētajiem punktiem, attiecīgo valsts pārvaldes lēmumu nevar atzīt par administratīvo aktu.

Vienlaikus APL 1. panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir arī lēmums:

  • kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts);
  • par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības (amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības).

Tāpat minētā likuma panta daļā skaidrots, kas nav administratīvais akts:

  • iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;
  • iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;
  • starplēmums (arī procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;
  • Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);
  • tiesas nolēmums, kriminālprocesuāls lēmums, kā arī lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā.

Iepriekš sniegtā definīcija satur gan pozitīvu (administratīvais akts ir…), gan negatīvu (administratīvais akts nav...) formulējumu. Valsts prezidents Egils Levits iepriekš skaidrojis, ka “līdz šim Eiropas tiesību zinātnei, tiesu praksei un likumdevējam nav izdevies atrast tikai pozitīvi formulētu administratīvā akta definīciju” (Briede, J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 23. lpp.). Vienlaikus nevienā iestādes izdotajā administratīvajā aktā jeb dokumenta tekstā nebūs minēts, ka tas ir administratīvais akts. Proti, katra iestāde izdod dokumentu atbilstoši noteiktiem kritērijiem, pēc kuriem tā adresātam pašam jāsaprot, vai šis dokuments ir vai nav administratīvais akts.

Piemēri:

Skolēnu un studentu attiecības ar mācību iestādi pārsvarā ir iekšējās pakļautības attiecības (Briede, J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 140. lpp.). Lēmumi, kas vērsti uz iekšu un nav administratīvie akti, pārsvarā ir skolēna izglītības iegūšanas organizēšanas lēmumi:

  • lēmums par stundu plānojuma noteikšanu;
  • lēmums par mājasdarbu uzdošanu un to novērtējums;
  • lēmums par klašu apvienošanu.

Lēmumi, kas nodibina, maina vai izbeidz amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas statusu vai šo personu disciplināri soda, ir administratīvais akts. Administratīvie akti skolēnu un valsts attiecībās ir:

  • lēmums par atestāta vai citu zināšanu apliecības izsniegšanu (Briede, J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 140. lpp.);
  • lēmums par skolēna uzņemšanu izglītības programmā;
  • lēmums par pārcelšanu vai atteikšanos pārcelt nākamajā klasē (Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. Administratīvās tiesības: mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 95. lpp.).

Lēmums administratīvo pārkāpumu lietā

“No APL likumā ietvertās legāldefinīcijas izriet, ka administratīvais akts nav lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā,” skaidro J. Zīvarts. Viņš vērš uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība un administratīvā procesa lietvedība ir divi dažādi procesi, kurus reglamentē dažādi tiesību akti. Proti, administratīvo pārkāpumu lietvedību regulē Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss – LAPK (no 2020. gada 1. janvāra Administratīvās atbildības likums), savukārt administratīvā procesa lietvedību nosaka APL.

Tas nozīmē, ka administratīvais sods nav administratīvais akts. J. Zīvarts norāda, ka to apliecina arī tiesu prakses atziņas: lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās nav atzīstami par administratīviem aktiem APL izpratnē.

Lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu neuzskata par administratīvajiem aktiem kopš 2013. gada 1. janvāra. Vienlaikus lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var iedalīt sīkāk:

  • galīgie lēmumi – piemēram, lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lēmums par administratīvo pārkāpumu lietas izbeigšanu;
  • administratīvo pārkāpumu procesā pieņemtie lēmumi – piemēram, administratīvā pārkāpuma protokols, lēmums par administratīvā pārkāpuma rīka konfiscēšanu (Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. Administratīvās tiesības: mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 120. lpp.).

Praksē mēdz būt gadījumi, kad iestādes kļūdaini pieņem, ka to izdotie lēmumi ir administratīvie akti, kas pārsūdzami administratīvajā tiesā, taču tādiem pieņēmumiem nav juridiskas nozīmes, proti, tie nevar radīt tiesiskas sekas (Briede, J., Danovskis, E., Kovaļevska, A. Administratīvās tiesības: mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 93. lpp.).

Pārsūdzības termiņi

Dažādiem iestādes izdotiem lēmumiem atšķirsies arī tā pārsūdzības termiņš.

Atbilstoši LAPK administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto iestādes lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Arī augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas (juridiskā persona – pēc tās juridiskās adreses Latvijā) 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Sīkāku informāciju par administratīvo sodu izpildes gaitu var meklēt LV portāla publikācijā “Administratīvie sodi un to izpildes gaita”.

Savukārt saskaņā ar APL 79. panta pirmo daļu administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus APL 74. pants paredz, ka administratīvais akts nav spēkā, ja:

  • objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;
  • to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga (izņemot APL 52. panta otrajā daļā minēto gadījumu);
  • tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.
Labs saturs
30
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI