Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lielais plāns – 10 gados līdz 2020. gadam samazināt bojāgājušo skaitu par 50 procentiem. Vai izdosies?
FOTO: Freepik
Ceļu satiksmes drošības situāciju Latvijā var aplūkot no dažādiem skatpunktiem. Var atcerēties 1991. gadu, kad uz mūsu ceļiem dzīvību zaudēja teju 1000 cilvēku, salīdzināt to ar pēdējiem gadiem, kad upuru skaits nesasniedz pusotru simtu, un bezgalīgi priecāties. Progress patiešām ir: 2017. gadā Latvija ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojā gājušo skaita samazinājumā pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā bija izrāvusies pirmajā trijniekā. Savukārt, samērojot bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju, aina rādās ne tik gaiša. Latvija ar 70 dzīvību zaudējušām personām joprojām ir atpalicēju galā, un līdz ES vidējam rādītājam (51) vēl rādās gana tāls ceļš ejams.
Pērn dzīvību uz ceļiem zaudēja 148 cilvēki – par 8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas liecina, ka situācija ceļu satiksmes drošības jomā gan ir ar uzlabojuma tendenci, bet ne pilnībā stabila. Jo īpaši, ja salīdzinām, ka aizpērn, piemēram, Zviedrijā uz miljonu cilvēku CSNg dzīvību zaudējušas 27, Lielbritānijā – 29, bet Vācijā – 39 personas. Kā ar šo nelaimi, patiešām nelaimi, jo aiz katra skaitļa slēpjas traģēdija par tuvinieka zaudējumu, mums tikt galā?
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, ir izstrādāts transporta attīstības Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.–2020. gadam. Tā mērķi saskaņoti ar ES valstu kopīgo nostādni – 10 gados līdz 2020. gadam samazināt bojāgājušo skaitu par 50%. Tas nozīmē, ka ap šo laiku Latvijā gadā uz ceļiem dzīvību nevajadzētu zaudēt vairāk par 109 personām.
Tas ir īstermiņa plāns, bet jāņem vērā, ka ES ir arī lielā iecere, tā dēvētā “Nulles vīzija” (“Vision Zero”) līdz 2050. gadam, kad ceļu satiksme paredzēta vispār bez nāves gadījumiem.
Protams, vispirms jātiek galā ar neatliekamiem kārtējiem darbiem. Līdz Ceļu satiksmes drošības plāna termiņa beigām nav atlicis daudz laika, un pēdējais brīdis vētīt, kā iekļaujamies ES kopīgajā gaitā. Par to pirms dažām dienām satiksmes drošības jomā iesaistīto institūciju pārstāvji informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.
Kā izriet no Satiksmes ministrijas (SM) datiem, kopš 2016. gada CSNg bojā gājušo un smagi ievainoto personu skaits allaž kaut nedaudz pārsniedzis plānoto, bet diemžēl īpaši nelabvēlīgs bija pērnais gads, kad smagos CSNg dzīvību vienlaikus zaudēja vairāki cilvēki (12 negadījumos gāja bojā 27 personas; par 9,9% palielinājies arī smagi ievainoto skaits). Tostarp gājuši bojā 50 gājēji, ievainots – 861, turklāt pieci zaudējuši dzīvību un 24 smagi ievainoti tieši uz gājēju pārejas. Tas liecina, ka, neraugoties uz uzlabojuma tendenci kopumā, joprojām asa problēma ir tieši šīs satiksmes dalībnieku kategorijas neaizsargātība.
Iepriekš minētie un citi fakti gan Valsts kontrolei (VK), kas pirms gada veica lietderības revīziju “Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?” un sniedza 10 ieteikumus situācijas uzlabošanai, gan Iekšlietu ministrijai (IeM) dod iemeslu piesardzīgi prognozēt, ka plānā noteiktos mērķus līdz 2020. gadam var arī neizdoties sasniegt.
Ceļu satiksmes drošībā ir trīs pamatfaktori: cilvēks (satiksmes dalībnieks), transportlīdzeklis (tā tehniskais stāvoklis un aprīkojums) un apkārtējā vide (ceļu infrastruktūra).
Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, secinot, ka ilgtermiņā satiksmes drošības dati uzlabojas, atzīst, ka pēdējos gados vadītāju braukšanas kultūra kopumā nav īpaši uzlabojusies.
“Ir pārkāpumi, kas raisa bažas – vērsusies plašumā agresīvā braukšana, mobilo tālruņu izmantošana, esot pie stūres, un arvien vēl netiek lietotas drošības jostas. Pieaudzis protokolu skaits par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk nekā par 50 kilometriem stundā. Pērn fiksējām 984 šādus gadījumus, turpretim 2017. gadā tikai 760. Turklāt vairāk nekā pusi pārkāpumu atklājām ar trafarētiem policijas auto, kas liecina par vadītāju braukšanas agresivitāti un neuzmanību. Nav samazinājies arī ar fotoradariem fiksēto pārkāpumu skaits. Šogad turpinām visas iesāktās aktivitātes un sadarbībā ar CSDD vairāk pievērsīsimies arī transportlīdzekļu tehniskās kvalitātes kontrolei. Piemēram, ziemā Kurzemes pusē pāris stundu laikā konstatējām, ka 40 vadītāji brauc ar neatbilstošām riepām, kas, protams, rada lielu risku. Mūsu prioritāte ir smago CSNg skaita samazināšana.”
Kaut arī situācija pakāpeniski uzlabojas, pērn 36% CSNg bojā gājušo bija tieši gājēji. Raksturīgi, ka biežāk cietuši vecāka gadagājuma cilvēki, kas grūtāk pārliecināmi par atstarošanas līdzekļu nepieciešamību, kā arī nereti pārvērtē savas spējas ātri šķērsot brauktuvi. “Jau pērn sākām preventīvo kampaņu “Prāts ašs, bet kājas lēnas” sadarbībā ar senioru organizācijām un arvien pastiprināti strādājam ar šo mērķa grupu.”
A. Velšs arī skaidro, ka pilnvērtīgai ceļu satiksmes uzraudzībai policijā trūkst cilvēku resursu. Satiksmes uzraudzības funkcijas realizēšanai paredzēti 799 darbinieki, taču šobrīd ir 170 vakances, turklāt ar tendenci pieaugt. Atalgojuma reforma jaunākā sastāva darbiniekos, vismaz Kārtības policijā, nav nesusi gaidītos rezultātus. “Līdzīgi ir arī pārējās struktūrvienībās, un tos darbiniekus, kas būtu jānodarbina satiksmes uzraudzībā, esam spiesti iesaistīt citu funkciju pildīšanā. Šogad iesaistām darbiniekus virsstundu darbā, tādējādi pastiprinot uzraudzību, un tas dod jūtamus rezultātus.”
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš: “Pēdējā laikā ļoti svarīgas ir satiksmes drošības kampaņas, kas tomēr maina cilvēku attieksmi, domāšanu. Senāk bija trīs galvenie temati: alkohols, ātrums un drošības jostas. Tomēr joprojām redzams, ka bērni mašīnās brīvi pārvietojas pa aizmugurējo sēdekli, un nav grūti iedomāties, kas var notikt, strauji bremzējot, par satiksmes negadījumu nemaz nerunājot. Piekrītu ārstam Pēterim Kļavam, kas šādus vecākus nosaucis par potenciāliem slepkavām. Pēdējā laikā kā satiksmes apdraudējums klāt nācis nogurums, kas ir ļoti aktuāls temats visā pasaulē. Kā pierāda vācu un zviedru pētījumi, nogurums pie stūres, tā dēvētais sekundes miegs, ir ārkārtīgi bīstams, jo cilvēks pilnīgi “atslēdzas” un ar ātrumu 90 km stundā bez apziņas var nobraukt pat vairākus simtus metru, nokļūstot pretējā joslā, izraisot sadursmi vai uzbraucot gājējiem. Trūkums ir tāds, ka ikviena CSNg cēloni policija joprojām nevar skrupulozi izpētīt, kā tas, piemēram, notiek Zviedrijā.
Pēdējā laikā īsta nelaime ir mobilo tālruņu lietošana, un, lai to novērstu, ļoti daudz jāstrādā. Vadītāji pie stūres tālrunī raksta pat īsziņas. Brīvroku sistēmas izmantošana, manuprāt, nav ietekmīgākais līdzeklis. Viens no veidiem, kā to samazināt, būtu panākt vienošanos ar mobilo tīklu operatoriem, ka tad, ja mašīna pārvietojas ātrāk par 30 km stundā, mobilās ierīces tiek atslēgtas. Ir jārada tāda sistēma (vispirms uzlabojot infrastruktūru), kas, arī cilvēkam kļūdoties, palīdz izvairīties no smagiem negadījumiem.”
Kā uzsver A. Velšs, visvairāk smago CSNg (40%) saistīti ar sadursmēm, kas apliecina, cik svarīgi ir turpināt investīcijas ceļu infrastruktūras uzlabošanā, lai mazinātu iespēju vadītājam iebraukt pretējā braukšanas joslā un izraisīt frontālu sadursmi, kas bija izteikta pērnā gada tendence.
Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns apstiprina – kopš pērnā gada SM un tās iesaistītās iestādes īpašu uzmanību pievērsušas tieši ceļu infrastruktūrai. Tomēr arī viņš uzsver pašu transportlīdzekļu vadītāju atbildību: “Diezgan raksturīgi, ka labos laikapstākļos, saulainās dienās, kad cilvēkiem it kā nekas netraucē, notiek ceļu satiksmes negadījumi. Tātad domas kavējas pie kā cita, vadītāji nenovērtē situāciju, pārsniedz ātrumu – notiek dažādas frontālas sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī meža zvēriem, kas, uzmanīgāk braucot, iespējams, varētu arī izpalikt.
Vērā ņemama problēma ir arī lielais CSNg ievainoto skaits, kas neiet mazumā. Šeit ieguldījumu varētu dot negadījumu statistikas uzskaites pilnveide. To savā revīzijas atzinumā norādījusi arī Valsts kontrole. Jau iepriekš, gatavojot Ceļu satiksmes drošības plānu, tika identificēta problēma, ka netiek padziļināti pētīti negadījumu iemesli. Iesaistot dažādus ekspertus un analizējot visu pieejamo informāciju, tika izpētīti 84 smagie negadījumi 2016. gadā Rīgas reģionā, un šādi tika secināts, ka no 21 CSNg uz gājēju pārejām deviņos gadījumos šīs pārejas ierīkotas neatbilstoši normatīviem un ir uzlabojamas.
Nedrīkstētu būt neregulējamas gājēju pārejas pāri divām braukšanas joslām: ļoti bieži ir tā, ka viens transportlīdzekļa vadītājs gājēju palaiž, bet otrs – ne. Vēl viens trūkums – vadītājam attiecīgajā posmā jānolasa daudz ceļa zīmju, tādēļ starp tām viņš var nepamanīt norādi par gājēju pāreju.
Satiksmes drošību var uzlabot ar samērā vienkāršiem līdzekļiem – uzstādot nepieciešamās ceļa zīmes, ierobežojot manevrus.”
Lai izvērstu darbību šajā virzienā, SM izstrādājusi konkrētu priekšlikumu klāstu ar konkrētiem turpmāk veicamiem darbiem. Daļa no tiem jau ir izpildīta vai ir īstenošanas stadijā.
“Kopumā to CSNg skaits, kuros iesaistīti gājēji, ir samazinājies. Manuprāt, to ietekmējis arī tas, ka pēdējā laikā izbūvēti diezgan daudzi gājēju celiņi,” secina VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. “Pērn šādus celiņus izbūvējām 15,7 km garumā. Ja vēl pieskaita apgaismotos ceļu posmus 12 km garumā, kas vadītājiem tumšajā diennakts laikā palīdz gājējus labāk saskatīt, tad, ik gadu šādus skaitļus liekot klāt, situācija jūtami uzlabojas.
Savukārt frontālo sadursmju novēršanai ir divi risinājumi: sadalošo joslu veidošana, kas prasa ļoti lielas investīcijas (vienīgais šāds projekts tuvākajā laikā ir Ķekavas apvedceļš), un akustiskās ribjoslas, kas, autovadītājiem šķērsojot vidus līniju, pievērš uzmanību. Tās prasa mazāk investīciju, un šādus projektus sākām jau pirms diviem gadiem. Kā pirmo izmēģinājām posmu uz šosejas Tīnūži–Koknese, un prakse apliecināja, ka ribjoslas ir ļoti iedarbīgas. Pērn tās izveidojām 70 km garumā, un tā turpināsim.
Uz valsts galvenajiem ceļiem visas 96 pārejas ir apsekotas, un ir jau reālas iestrādes, piemēram, kā ierīkot apgaismojumu. Pirmā puse darba ir izvērtēt, ko vajag sakārtot, bet otra – kaut ko, iespējams, vajag likvidēt. Ja pāreju izmanto tikai pieci, 10 vai 20 iedzīvotāji, tās ierīkošana neatbilst nekādiem standartiem un īstenībā arī nerada drošību. Šāds likvidējamo pāreju saraksts jau ir izveidots.
Ir uzsākts pilotprojekts par savvaļas dzīvnieku žogiem, Ceļu satiksmes drošības padome no apdrošināšanas fonda ir iedalījusi līdzekļus tā īstenošanai. Eksperimentālais žogs atradīsies uz autoceļa Rīga–Jelgava–Eleja. Šo ceļa posmu aiz Jelgavas izvēlējāmies tādēļ, ka tur abpus ceļam ir liels meža masīvs divu kilometru garumā. Šajā vietā pēdējo triju gadu laikā visbiežāk reģistrēti negadījumi ar meža dzīvniekiem. Kā tas darbosies, redzēsim nākotnē.”
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis informē, ka sadarbībā ar CSDD ir izstrādāts informatīvais ziņojums par fotoradaru turpmākās darbības nodrošināšanu un tās finansēšanas avotiem un šobrīd tas atrodas saskaņošanas stadijā ar pārējām ministrijām (kaut ne bez sarežģījumiem). Uz autoceļiem ir uzstādīti 100 stacionārie fotoradari, un tādējādi CSDD ir īstenojusi līdz šim noteikto programmu. “Esam vienojušies par mērķi no 2020. gada papildināt fotoradaru vietas vēl par 100; faktiski pusē no tām būs ievietotas mulāžas, kuras pēc vajadzības tiks mainītas nu jau kopskaitā 200 vietās. Tas izmaksās dārgi (atvēlot tam CSDD dividenžu līdzekļus), bet būs arī ļoti efektīvi. Analizējot situāciju par vietām, kur uzstādīti vecākie fotoradari, redzams, ka smago CSNg šajās vietās faktiski nav. Nākotnē ir saskatāmas iespējas ar šiem aparātiem kontrolēt ne tikai ātrumu, bet arī citu prasību izpildi – par OCTA apdrošināšanu, transportlīdzekļa tehnisko apskati. Īstenots jaunais pilotprojekts ar vidējā kustības ātruma kontroles radariem uz Tīnūžu–Kokneses šosejas, kā arī ir citi projekti – piemēram, par sarkanā luktura signāla kontroli.”
A. Velšs uzsver, ka liela nozīme ir tam, ka ar Ceļu satiksmes drošības padomes atbalstu visi ceļu policijas transportlīdzekļi aprīkoti ar automātisko numuru nolasīšanas programmatūru, kas ļauj braukšanas laikā identificēt tos transportlīdzekļus, kas pārvietojas bez tehniskās apskates, OCTA polises vai kuru numurzīmes atrodas meklēšanā. Vienā no ceļu policijas mašīnām kopš šā gada darbojas arī tā dēvētā 360 grādu kamera, kas ļauj fiksēt vadītājus, kuri braukšanas laikā lieto mobilo tālruni, ignorē luksoforu aizliedzošos signālus, un tas atļauj piemērot administratīvo sodu, neapstādinot attiecīgo transportlīdzekli. Tehnisko līdzekļu plašāka izmantošana ir tikai atbalstāma, vērtē amatpersona.
Kopumā jau ir tā – ja nedisciplinētie vadītāji (un neapdomīgie gājēji) beidzot nāktu pie prāta, ja arī spaidīgos finansiālos apstākļos izdotos iespējami sakārtot infrastruktūru, stiprināt ceļu policiju, saņemties un rast iespēju pilnvērtīgai CSNg cēloņu izpētei un tās rezultātu izmantošanai satiksmes drošības labā, kā arī īstenot citus VK ieteikumus (no kuriem daļa patiešām jau īstenota), CSNg skaitu uz ceļiem patiešām izdotos samazināt stabili, bez soļiem atpakaļ.
