Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Ceļu satiksmes drošības plāna mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt CSNg smagi cietušo un bojā gājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu. Attiecīgi letālo gadījumu skaitam vajadzētu kristies no 218 līdz 109 personām gadā. Valsts kontroles sagatavotajā revīzijas ziņojumā gan paustas bažas, ka Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam ietvertie pasākumi var nenodrošināt noteikto rezultatīvo rādītāju. Tam par iemeslu tiek minēts tas, ka "par ceļu satiksmes drošību atbildīgās institūcijas laika periodā no 2007. gada līdz 2016. gadam nav izmantojušas iespēju veikt nepieciešamās korektīvās darbības ceļu satiksmes drošības politikas īstenošanai un izvēlēties efektīvākos risinājumus nākamo periodu attīstības plānošanai, lai sasniegtu noteiktos un izvirzītu aizvien ambiciozākus mērķus plānošanas perioda ietvaros un izvēlētos vai mainītu efektīvākos risinājumus ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo skaita samazināšanai". Tomēr, kā norādījusi Satiksmes ministrija, revīzijas ziņojumā ietvertais problēmjautājumu loks jau ticis apzināts Ceļu satiksmes drošības plāna 2014.–2016. gadam un Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.–2020. gadam izstrādes gaitā.
Jārisina problēmas ar datu apkopošanu
CSNg bojā gājušo skaits laika periodā, par kuru veikta Valsts kontroles revīzija (no 2010. līdz 2016. gadam), Latvijā samazinājies par 27,5%, kas ir viens no dinamiskākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tomēr bojāgājušo skaits – 80 cilvēku uz vienu miljonu iedzīvotāju – 2016. gadā bijis trešais lielākais ES. Savukārt smagi cietušo skaits kopš 2012. gada nav izteikti mainījies. "Bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju mūsu valstī ir liels," Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem šai tēmai veltītajā sēdē atgādināja Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Kā viena no problemātiskajām jomām attiecīgajā revīzijas ziņojumā minēta līdzšinējā ceļu satiksmes negadījumu dokumentēšana, kuras rezultātā Ceļu policijas reģistrā iekļautā informācija nenodrošina kvalitatīvu datu uzkrāšanu un visaptverošu to analīzi, jo apkopotie dati nav pilnīgi. Piemēram, 97,69% gadījumu nav fiksēts ceļa stāvoklis satiksmes negadījuma laikā, tāpat 2016. gadā Ceļu policijas reģistrā 41,4% ceļu satiksmes negadījumu protokolu nav bijusi aizpildīta informācija par negadījuma vietas GPS koordinātām. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs Saeimas komisijas sēdē gan skaidroja, ka tās problēmas, kas datu apkopošanā bijušas 2010.–2012. gadā, ir risinātas un lielākoties bijušas saistītas ar cilvēcisko faktoru, piemēram, ar roku kļūdaini ievadītām GPS koordinātām. 2015. gadā ir ieviesta automātiska koordinātu reģistrēšanas sistēma.
Tāpat norādīts, ka Valsts policijas darbībā ceļu satiksmes drošības jomā saskatāmas atšķirības starp reģioniem, bet visaptverošu reidu organizāciju ierobežo Valsts policijas Patruļpolicijas struktūrvienību nespēja vienlaicīgi piedalīties gan reidos, gan veikt ikdienas uzdevumus, lai nodrošinātu kārtību uz ceļiem. "Prakse atšķiras personāla trūkuma dēļ, kas Ceļu policijā ir vislielākais – faktiski trūkst vairāk nekā 100 darbinieku," komentēja A. Velšs. Gaidītos rezultātus neesot devusi arī nozarē veiktā algu reforma, un no dienesta aizvadītajā gadā devušies projām vairāk cilvēku, nekā to uzsākuši.
Darbinieku trūkums ietekmē arī ievākto datu analīzi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja: "Ieteikumu īstenošana ir ārkārtīgi vajadzīga, bet vienlaicīgi tas ir resursu ietilpīgs darbs. No mūsu puses mēs turpināsim atzīmēt, ja, piemēram, Patruļpolicijas darbinieki tiek iesaistīti arī vairāku policijai neraksturīgu funkciju veikšanā, kas būtiski ietekmē pamatfunkciju veikšanu, tostarp analītikas darbu. Mēs skatāmies uz dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, ar kuriem aizstāt resursu nepietiekamību."
Kampaņu rezultātus grūti izmērīt
Trūkumi saskatīti arī Ceļu satiksmes drošības padomes darbā. Viens no tās uzdevumiem ir saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu pieņemt lēmumus par naudas līdzekļu izlietojumu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas (profilakses) pasākumiem. Laika posmā no 2010. gada līdz 2016. gadam tā lēmusi par 7,43 miljonu eiro piešķiršanu dažādiem projektiem. Tomēr, kā norādīja I. Kalvāne, naudas izlietojumam nav noteiktas prioritātes, pēc kurām padome izvēlas finansēt projektus, kā arī nenotiek to rezultātu izvērtēšana. Turklāt Valsts kontroles ieskatā finanšu līdzekļi 653 tūkstošu eiro apmērā piešķirti pasākumiem, kas nav saistīti ar ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu un ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto personu skaita samazināšanu, bet domāti Valsts policijas darbības nodrošinājumam un informatīvajām kampaņām par OCTA polisēm. Tomēr J. Bekmanis vērsa uzmanību tam, ka šie līdzekļi bijuši nozīmīgi vairāku no ārzemēm pārņemtu prakšu izmēģināšanai un ieviešanai.
Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars norādīja, ka veikto kampaņu tiešā ietekme uz rezultātu satiksmes drošības jomā nav precīzi nosakāma: "Tās ir ne tikai kampaņas un infrastruktūras uzlabojumi, bet arī tas, ka daudziem likumpārkāpējiem, it īpaši ātruma pārkāpējiem, zūd nesodāmības sajūta, piemēram, kopš uzstādīti ātruma radari." Tomēr ministrija apņēmusies uzlabot Ceļu satiksmes drošības padomes darba organizāciju, doto uzdevumu izpildes kontroli un izstrādāt finansējuma piešķiršanas sadales kritērijus.
Ko iesākt ar "melnajiem punktiem"?
Diskusijās par ceļu satiksmes drošību figurējis arī jautājums par tā sauktajiem melnajiem punktiem un to, kā būtu iespējams mazināt minēto vietu bīstamību. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka ceļu posmu, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, likvidācija uz valsts galvenajiem autoceļiem nav plānota un īstenota mērķtiecīgi, jo "melno punktu" skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem 2014.–2016. gada periodā palielinājies par 155,6%, salīdzinot ar 2011.–2013. gada periodu. Tāpat norādīts – ceļu stāvokļa uzlabošanas darbi tiek veikti, nevis balstoties uz šo informāciju, bet vērtējot satiksmes intensitāti.
LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange Saeimas komisijas sēdē gan skaidroja: "Galveno autoceļu, kuri ir labā un ļoti labā stāvoklī, īpatsvars no 2012. gada, kad tie bija 35%, pagājušajā gadā pieaudzis līdz 57%." Tomēr ar šiem darbiem nepietiekot, lai pasargātu visus satiksmes dalībniekus, visvairāk mazaizsargātos.
2018. gadā valsts autoceļu tīklā plānoti darbi 152 objektos, no tiem 26 būs finansēti no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet 126 – no valsts budžeta. Kopumā dažādu veidu darbi plānoti 1200 kilometros. 2018. gadā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 183 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 124 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoniem vairāk nekā pērn.
