Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šoferi pietiekami nenovērtē sava noguruma pakāpi un līdz ar to bīstamību aizmigt braukšanas laikā, kā dēļ var notikt avārija.
FOTO: Freepik
Kā liecina CSDD informācija, analizējot avārijas Latvijā, vairāk nekā 30% negadījumu ar letālām sekām cēloņi nav skaidri zināmi. Tie var būt neuzmanība, mobilā telefona lietošana, transportlīdzekļa tehniskās problēmas, bet tikpat labi arī nogurums. Pēc Valsts policijas rīcībā esošajiem datiem, iemigšana pie stūres pērn bija cēlonis 29 ceļu satiksmes negadījumiem, bet šogad bijuši vismaz septiņi šādi gadījumi. Tomēr, kā uzsver policija, statistika neatspoguļo patieso situāciju un šāda veida negadījumu skaits katrā ziņā ir ievērojami lielāks.
Nenovērtētais aizmigšanas risks
Turklāt paši šoferi, kā liecina Latvijā veiktais pētījums "Miegainības sastopamības biežums Latvijas transportlīdzekļu vadītāju vidū", pietiekami neapzinās un nenovērtē sava noguruma pakāpi un līdz ar to bīstamību aizmigt braukšanas laikā. Piemēram, 40% šoferu, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli. Tādēļ minētās kampaņas ietvaros CSDD aicina satiksmes un navigācijas lietotnē "Waze" ieviest atgādinājumu "Laiks atpūtai!", par ko aicināti balsot visi, kas ieinteresēti satiksmes drošības paaugstināšanā. Pēc divu stundu nepārtraukta brauciena lietotne atgādinās par nepieciešamību apstāties vismaz 10 minūšu pārtraukumam. Savukārt, pārsniedzot četras stundas, "Waze" brīdinās, ka spēkrata vadītājam nepieciešama vismaz 20 minūšu snauda.
Šādi atgādinājumi būtu liels atspaids un vienlaikus kontrolieris autovadītājiem amatieriem, kuri vada B kategorijas transportlīdzekli un kuriem pašlaik faktiski vienīgā motivācija, kas attur no riska noguruma dēļ izraisīt avāriju, ir objektīvs pašsajūtas novērtējums un sajēga, kā efektīvi tikt ar nogurumu galā.
Citādi ir profesionālajiem šoferiem un tiem autovadītājiem, kuri savu ikdienas darbu veic, vadot vieglo automobili uz darba līguma pamata. Viņu darba un atpūtas laika samēru reglamentē normatīvie akti, turklāt profesionālajiem autovadītājiem – arī reģistrācijas kontrolierīces (tahogrāfi). Taču šīs sistēmas izmantošanā ir vajadzīgas zināšanas un nepieciešamie priekšnoteikumi prasību izpildei.
"Ikdienā, vadot apmācības profesionālajiem autovadītājiem, nākas dzirdēt, ka par galvenajām problēmām viņi paši atzīst stresu, kas rodas, lai izpildītu noteiktos uzdevumus maršrutā, darba un atpūtas laika pārkāpumus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar darba specifiku un darba devēju, vietām nesakārtoto un neparedzamo ceļu infrastruktūru, trūkstošajām un nedrošajām atpūtas vietām pie autoceļiem un to aprīkojumu," secina satiksmes drošības eksperts Saldus Autoskolas Kuldīgā pasniedzējs Ēriks Griģis (starp citu, Austrumeiropā vienīgais Vācijā sertificētais avāriju komisārs).
Viņš arī norāda: "Īslaicīga atpūta un kafija ir tikai cīņa ar noguruma sekām neilgam laikam, bet ne ar nogurumu un tā iemesliem visā pilnībā. Autovadītāju noteikto darba un atpūtas laiku ievērošana, darba devēja rūpes un atbildība par to ir pamatnosacījumi, lai vadītājam uz 20 minūtēm nebūtu jāapstājas uz atslēgšanos, neapdraudot citus ceļu satiksmē, reizē arī sevi un savu pārvadājumu!"
Turpmāk Ē. Griģis skaidro pamatprincipus, kas profesionālajiem šoferiem jāzina un jāievēro, lai izvairītos no nepieļaujama noguruma un satiksmes drošības apdraudējuma šā iemesla dēļ.
Spēkrata vadīšanas un šofera darba laiks, nakts darbs
Transportlīdzekļa vadīšanas laiks nozīmē transportlīdzekļa vadīšanas darbības ilgumu, ko reģistrē automātiski vai pusautomātiski ar reģistrācijas kontrolierīcēm, ieraksta vai iezīmē grafikā ar roku, kā nosaka Regula 561/2006/EK, Ministru kabineta noteikumi Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi", Ceļu satiksmes likums un Darba likums.
Transportlīdzekļa ikdienas vadīšanas laiks nozīmē kopējo uzkrāto transportlīdzekļa vadīšanas laiku starp viena ikdienas atpūtas laikposma beigām un otra ikdienas atpūtas laikposma sākumu vai starp ikdienas atpūtas laikposmu un iknedēļas atpūtas laikposmu.
Ikdienā automobiļa vadīšanas laiks ir noteikts līdz deviņām stundām, bet divas reizes nedēļā autovadītājs to drīkst pagarināt līdz 10 stundām.
Transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laiks nozīmē nedēļas laikā kopā uzkrāto transportlīdzekļa vadīšanas laiku.
Iknedēļas maksimālais vadīšanas laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas, bet divās secīgās nedēļās vadītājs nedrīkst braukt vairāk par 90 stundām (vidēji 45 stundas nedēļā).
Savukārt vadītāja darba laiks ir transportlīdzekļa vadīšanas un citu darbu summa maiņā.
Nedēļā tas ir noteikts ne vairāk par 60 stundām, no kurām kopējais maksimālais automobiļa vadīšanas laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas. Vidēji vienā nedēļā četru mēnešu laika posmā tas ir noteikts līdz 48 stundām, no kurām vidējais vadīšanas laiks nedēļā nedrīkst pārsniegt 45 stundas.
Ko nozīmē maiņas laiks darbā? Maiņas laiks darbā ir laiks, ko vadītājs
bez atpūtas laika pavada savā darbavietā – tātad tā ir kopējā vadīšanas,
pārtraukumu, citu darbu un pieejamības laiku summa.
Ikdienas darba maiņas laiks sākas brīdī, kad transportlīdzekļa vadītājs ievieto tahogrāfā vadītāja karti vai tahogrammu pēc iknedēļas vai ikdienas atpūtas laikposma, vai, ja ikdienas atpūta ir sadalīta atsevišķos laikposmos, vismaz pēc deviņas stundas ilga atpūtas laikposma. Tas beidzas, sākoties ikdienas atpūtas laikposmam vai, ja ikdienas atpūta ir sadalīta atsevišķos laikposmos, sākoties atpūtas laikposmam, kas ir vismaz deviņas stundas ilgs.
Ja regulārais ikdienas atpūtas laiks ir vismaz 11 stundas, tad maiņas laiks darbā nedrīkst pārsniegt 13 stundas.
Ja saīsinātais ikdienas atpūtas laiks ir vismaz deviņas stundas, tad maiņas laiks darbā – ne vairāk par 15 stundām.
Strādājot diviem vadītājiem ekipāžā 30 stundu periodā, maiņas laiks maksimāli ir 21 stunda.
Ja autovadītājs veic jebkura ilguma darbu naktī laikposmā no pulksten 01.00 līdz 05.00, tad kopējais ikdienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 10 stundas katru 24 stundu laikposmā. Tādi paši nosacījumi ir arī tad, ja darbs uzsākts 04.55, t.i., piecas minūtes pirms 05.00.
Piemēram, lai autovadītāju nesodītu, sākot darbu maiņā naktī no plkst.01.00 līdz nākamās dienas plkst. 01:00, kopumā viņš nedrīkst vadīt automobili un veikt citus darbus ilgāk par 10 stundām. Tas pats arī attiecībā uz iepriekšējām 24 stundām: līdz iepriekšējās dienas plkst. 01.00 autovadītāja kopējais darba laiks nedrīkst pārsniegt 10 stundas.
Te gan Ē. Griģa piebilde: "Šim Ceļu satiksmes likuma 31.2 panta 4. punktam ir divas nepilnības, kas likumdevējam jāizlabo. Pirmā – nav noteikts 24 stundām atbilstošais diennakts periods, kad uzsākts nakts darbs, un otrā – nav noteikts laikposms, kas jāpavada nakts darbā, piemēram, pusstunda vai viena stunda, lai nosacījums stātos spēkā!"
Automobiļa vadības pārņemšana, pašpārvadājumi un nekomerciālie pārvadājumi
Laiku, ko šoferis pavada, dodoties uz kādu vietu, lai pārņemtu tāda transportlīdzekļa vadību, uz kuru attiecas darba un atpūtas laika uzskaite, vai atgriežoties no šādas vietas, ja šis transportlīdzeklis neatrodas ne transportlīdzekļa vadītāja mājās, ne arī darba devēja darbības centrā, kur transportlīdzekļa vadītājs parasti atrodas, neieskaita kā atpūtu vai pārtraukumu, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājs atrodas uz prāmja vai vilcienā un viņam ir pieejama guļasvieta, tostarp kušete.
Vadītājam brauciens uz vietu pārņemt automobiļa vadību ir jāreģistrē kā pieejamība, ja viņu ved, vai kā citi darbi, ja vadītājs brauc ar savu transportlīdzekli, attiecībā uz kuru laika uzskaiti Regula neparedz.
Nonākot transportlīdzekļa pārņemšanas vietā ārvalstīs, pirms darbu uzsākšanas ieteicama regulārā ikdienas atpūta.
Pašsaprotami var rasties jautājums – vai laika uzskaite attiecas uz pašpārvadājumiem? Jā, attiecas.
Par transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa (PM) nepārsniedz 7,5 tonnas un ar kuriem pārvadā tādus materiālus, iekārtas vai mehānismus, kurus transportlīdzekļa vadītājs izmanto darba veikšanā, atbilstoši EK Regulas 561/2006 13. panta "d" apakšpunkta otrajā sadaļā noteiktajam nepieciešams aizpildīt pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā. Ja PM pārsniedz 7,5 tonnas, tad automobilī nepieciešams uzstādīt tahogrāfu, iespējams, pat ātruma ierobežotāju.
Vadītājiem nereti rodas neskaidrības – kas ir nekomerciālie pārvadājumi un vai tiem vajag reģistrēt vadīšanas laiku?
Nekomerciāls pārvadājums ir transporta pakalpojums, ko neveic komerciālā nolūkā. Tas nav maksas pakalpojums un nerada ienākumus pakalpojuma sniedzējam. Visbiežāk tas attiecas uz kravas pārvadājumiem labdarības mērķiem (piemēram, pārtika vai drēbes, gultas, veļa baznīcām, bērnunamiem, slimnīcām), kas nav saistīti ar maksājumiem par transporta pakalpojumu, kā arī savas mantas pārvadāšanai vienīgi privātai lietošanai, piemēram, pārcelšanās ar furgonu, dārza atkritumu aizvešana uz konteineru novietni.
Nekomerciālie pārvadājumi nevar būt pašpārvadājumi, kuros ir komerciāls elements un kas sekmē uzņēmējdarbību. Piemēram, izejvielas un gatavās produkcijas transportēšana uzņēmuma pamatdarbības sekmēšanai nav nekomerciāls pārvadājums.
Transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām ar maksimālo pieļaujamo masu, kas nepārsniedz 7,5 tonnas un tiek izmantoti nekomerciāliem kravu pārvadājumiem, vadīšanas laiku reģistrēt nav nepieciešams. Savukārt, ja PM pārsniedz 7,5 tonnas, tahogrāfu uzstādīt vajag!
Kā autovadītājs var redzēt savus datus un kļūdas vadītāja kartē? Tas iespējams, lejupielādējot vadītāja kartes datus vismaz reizi noteikto 28 dienu laikā vai katru tematam atbilstošo mācību dienu, piemēram, Saldus autoskolas nodarbību laikā Kuldīgā.
