Noziegumi Latvijā 2018. gadā

Valsts policijas (VP) statistikas dati liecina, ka 2018. gadā noziedzīgu nodarījumu skaits valstī bijis vēsturiski zemākais, ja salīdzina ar laikaposmu kopš 2006. gada, kad pilnā apjomā sāka darboties Kriminālprocesa likums, nosakot vienotu kriminālprocesa uzsākšanas un izmeklēšanas kārtību. VP priekšnieks Ints Ķuzis skaidro, ka vairāk nekā desmit gadu laikā noziedzība ir samazinājusies apmēram par 30%. Vienlaikus viņš norāda, ka pērn VP izmeklējusi 93,4% no Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopskaita.

Analizējot VP sniegtos datus, secināms, ka ne visās norādītajās pozīcijās 2018. gada griezumā redzams samazinājums, piemēram, pieaudzis aizturēto noziedzīgo grupu skaits, noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko (psihotropo) vielu nelegālo apriti, skaits, slepkavību skaits u. c.

Avots: Valsts policija

Kā rāda tabula, administratīvo protokolu un uzsākto kriminālprocesu skaits par akcīzes preču nelegālu apriti ir samazinājies, taču vienlaikus izņemto nelegālo cigarešu un tabakas izstrādājumu skaits audzis. VP priekšnieks skaidro, ka VP pērn veiksmīgi ir likvidējusi septiņas tabakas izstrādājumu ražotnes, proti, tajās konfiscēts rekordliels nelegālo cigarešu apjoms.

Tāpat tabulā redzams, ka ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits nav samazinājies. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka Ceļu satiksmes drošības plāna mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojā gājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu. Attiecīgi letālo gadījumu skaitam vajadzētu kristies no 218 līdz 109 personām gadā. Diemžēl izvirzīto mērķi – samazināt uz pusi ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu Latvijā, visticamāk, nesasniegsim, secina I. Ķuzis.

Viņš skaidro, ka arī vardarbība, gan kopumā, gan nemotivēta, sadzīviska agresija, ir būtiska problēma valstī. Iepriekšējā periodā fiksēts par piecām slepkavībām vairāk, bet lielākais skaits gadījumu ar vardarbības izpausmēm ir sadzīviska rakstura, proti, biežākie vardarbības pielietošanas iemesli ir sadzīviska rakstura konflikti un nesaskaņas starp paziņām. Turklāt 60% cietušo gada laikā no vardarbības cieš atkārtoti. Vienlaikus I. Ķuzis norāda, ka pērn VP reģistrēja divas pasūtījuma slepkavības – vienu ar nāves sekām Rīgā, otru Kurzemes pusē, kur slepkavības mēģinājums neizdevās un persona izdzīvoja. Abās lietās turpinās izmeklēšana.

Statistika uzrāda, ka arī nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaits ir audzis. “Tā sen nav bijis,” stāsta I. Ķuzis. Pamatā tie ir mazāk smagi un smagi noziegumi pret īpašumu, noziegumi, kas saistīti ar apreibinošām vielām, kā arī noziegumi pret personas veselību, tikumību un dzimumneaizskaramību. Kā norāda VP priekšnieks, izvērtējot 2019. gada VP darba virzienus, cīņa ar nepilngadīgo noziedzību noteikta par vienu no policijas prioritātēm, taču tikpat svarīga ir arī sabiedrības, nevalstisko organizāciju, sociālo dienestu u. c. iesaiste šajos procesos.

Kā vienu no svarīgākajām VP prioritātēm 2019. gadā I. Ķuzis min “Moneyval”: “Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas slēdziens, kas šogad būs par valsts izdarīto periodā pēc iepriekšējās pārbaudes, būs ļoti svarīgs katram Latvijas iedzīvotājam.” Viņš apgalvo, ka VP “Moneyval” noteiktos uzdevumus un mērķus izpildīs. Vienlaikus VP prioritārie virzieni 2019. gadā ir izmeklēšanas kvalitāte, ceļu satiksmes drošība, redzamība un reaģēšana, kā arī strukturālā reforma.