AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
20. februārī, 2018
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Noziedzība
1
11
1
11

Noziegumi Latvijā 2017. gadā

Valsts policija ir nākusi klajā ar informāciju par pērnā gada darba rezultātiem. Vēstījuma mērķis ir informēt sabiedrību gan par to, kas notiek un cik droši ir dzīvot Latvijā, gan par to, no kā ir jāuzmanās un kas mūs apdraud. Valsts policijas 2017. gada pārskata statistikas dati par noziedzības tendencēm valstī – LV portāla infografikā.

īsumā
  • Kopš 2006. gada pilnā apjomā sāka darboties Kriminālprocesa likums, nosakot vienotu kriminālprocesa uzsākšanas un izmeklēšanas kārtību.
  • Valsts policijas statistikas dati liecina, ka noziedzības līmenis Latvijā ir samazinājies par 29%, ja salīdzina 2006. un 2017. gadā izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitu.
  • Kriminālpārkāpumu, mazāk smagu pārkāpumu un smagu pārkāpumu skaits ir samazinājies, turpretī sevišķi smagu noziegumu skaits ir pieaudzis.
  • Kaut gan kopējais noziegumu skaits nedaudz krītas, aizturēto personu skaits pieaug.
  • 2017. gadā Latvijā narkotiskās vielas izņēma 2525 gadījumos, visvairāk – marihuānu.
  • Valsts policiju ceļu satiksmes jomā uztrauc statistika par bojāgājušajiem, jo 37,5% no tiem ir gājēji, kas pārsvarā ir 60 gadus un vecākas personas vai personas stiprā alkohola reibumā, kurām nav izpratnes par ceļu satiksmes noteikumiem.

"Mēs dzīvojam drošā valstī, tādā kā ielejā, kurā stiprie vēji pūš pāri un pa īstam mūs neķer," Valsts policijas (VP) rīkoto preses konferenci "Cik droši dzīvot Latvijā" iesāka VP priekšnieks Ints Ķuzis. Viņš norāda, ka kopš 2006. gada pilnā apjomā sāka darboties Kriminālprocesa likums, nosakot vienotu kriminālprocesa uzsākšanas un izmeklēšanas kārtību, līdz ar to arī objektīvi ir salīdzināt tieši minētā laikposma statistikas datus.

Noziedzīgu nodarījumu skaits ir samazinājies

VP statistikas dati liecina, ka noziedzības līmenis Latvijā ir samazinājies par 29%, ja salīdzina 2006. un 2017. gadā izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitu (2006. gadā tie bija vairāk nekā 60 000 noziedzīgu nodarījumu gadā, 2017. gadā – 44 250 noziedzīgu nodarījumu gadā).

"Skatoties ar perspektīvu uz rītdienu, neredzu pamatu uzskatīt, ka tuvākajā laikā varētu notikt būtisks noziegumu skaita pieaugums," pārliecināts ir I. Ķuzis.

Galvenais apdraudējums – sevišķi smagi noziegumi

Ja kriminālpārkāpumu, mazāk smagu pārkāpumu un smagu pārkāpumu skaits ir samazinājies, tad sevišķi smagu noziegumu skaits ir pieaudzis (2016. gadā tie bija 1740 sevišķi smagi noziegumi, 2017. gadā – 1752).

Sevišķi smagi noziegumi ir tie, kas rada būtisku zaudējumu. Pēc krimināltiesību teorijas tā ir, piemēram, zādzība sevišķi lielos apmēros (zaudējums augstāks nekā 50 minimālās mēnešalgas), kā arī slepkavība. VP ieskatā galvenais apdraudējums ir tieši sevišķi smagi noziegumi, jo pagājušajā gadā ir pieaudzis privātmāju zādzību skaits sevišķi lielos apmēros un jauno automašīnu zādzību, kā arī slepkavību skaits.

Krimināllietās aizturēto personu skaits ir audzis

VP uz aizdomu pamata par kriminālnozieguma izdarīšanu pērn ir aizturējusi 12 854 personas, savukārt 2016. gadā – 12 578 personas.

Kaut gan kopējais noziegumu skaits nedaudz krītas, aizturēto personu skaits pieaug. "Latvijā ir nopietna problēma ar personas, kas izdarījusi noziegumu, resocializāciju, proti, recidīvs ir pietiekami augsts. Līdz pat 80% personu atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus," skaidro I. Ķuzis, norādot, ka jāņem arī vērā noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti noziedzīgas grupas ietvaros.

Pasaules problēma – narkotiku nelegālā aprite

"Narkotisko vielu nelegālā aprite ir pasaules problēma, un diemžēl neviena valsts nav pasargājusi sevi no šīs sērgas," norāda VP priekšnieks. Latvijā lielākais kriminālprocesu skaits saistībā ar narkotiku nelegālo apriti ir par narkotisko vielu lietošanu (1100), kā arī iegādāšanos un glabāšanu (787).

Savukārt par neatļautu augu sēšanu un audzēšanu VP pērn ir uzsākusi 49 kriminālprocesus, bet ar katru gadu šis skaitlis aug. Lai arī Latvija pēc ģeogrāfiskā izvietojuma ir absolūti nepiemērota dienvidu augu audzēšanai, marihuānas audzēšana valstī kļūst arvien populārāka.

2017. gadā Latvijā izņēma narkotiskās vielas 2525 gadījumos, tostarp visvairāk tika izņemta marihuāna. Nākamie ir psihotropie medikamenti, kas ieņem otro vietu pēc valstī veiktajiem izņemšanas gadījumiem, un tā ir liela atšķirība, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. "Psihotropo medikamentu stāsts sākās no ieslodzījuma vietām, bet šodien tos piedāvā un var iegādāties uz ielas," skaidro I. Ķuzis, vēršot uzmanību, ka psihotropie medikamenti ir recepšu zāles, līdz ar to šajos procesos iesaistās arī ārsti, kas izraksta "kreisās" receptes.

Savukārt jaunās psihoaktīvās vielas, kas, atceroties "spaisu", vēl pirms četriem gadiem bija policijas izaicinājums, šobrīd pēc veiktajām narkotisko vielu izņemšanām atrodas ceturtajā vietā.

Noziegumi interneta vidē – nākamais izaicinājums

VP veikto aptauju rezultāti liecina, ka internetu lieto 78% Latvijas iedzīvotāju.

Kā norāda I. Ķuzis, personas, kuras veic noziedzīgus nodarījumus virtuālajā vidē, var iedalīt divās grupās – vieni nodarbojas ar krāpšanos, nelikumīgu pornogrāfisko materiālu apriti un lieto nelegālu saturu savas vieglprātības un nezināšanas dēļ (ātri, lēti, izdevīgi, nepārliecinās par avotu, sociālo tīklu tendence), otri – to veic ļaunprātīgi (dati, nauda, lietas, pedofili, informatīvais karš, viltus ziņas, nelikumīga peļņa).

Tehniskie līdzekļi – būtiski drošībai uz ceļiem

Kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits (CSNg) 2017. gadā ir audzis, proti, tās ir vairāk nekā 1328 avārijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tostarp ir palielinājies arī CSNg cietušo skaits. Taču I. Ķuzis cer, ka "tā nav nejaušība, ka ir samazinājies smagi cietušo un bojāgājušo skaits, jo šie rādītāji krītas ar katru gadu".

VP ceļu satiksmes jomā uztrauc bojāgājušo statistika, jo 37,5% no tiem ir gājēji, kas pārsvarā ir 60 gadus un vecākas personas vai personas stiprā alkohola reibumā, kurām nav izpratnes par ceļu satiksmes noteikumiem.

Drošības uz ceļiem jomā aizvien lielāka nozīme ir tehniskajiem līdzekļiem. Zināms, ka 2017. gadā uz Latvijas ceļiem parādījās 40 netrafarētas VP automašīnas, kuru svarīgākais uzdevums ir fiksēt ātruma pārkāpumus virs 50 km/h. 2017. gadā tika fiksēti 1152 šādi pārkāpumi, kas vienlaikus nozīmē transportlīdzekļa vadīšanas tiesību zaudēšanu.

Tāpat I. Ķuzis pastiprināti vērš uzmanību, ka pirms visiem stacionārajiem fotoradariem ir brīdinājuma zīmes, bet, neskatoties uz to, 2017. gadā ir noformēts 234 341 protokols par noteiktā ātruma ierobežojuma pārkāpšanu.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS