Arī neveiksmīgas naudas atmazgāšanas darbības kropļo nekustamo īpašumu tirgu

Finanšu izlūkošanas dienesta aplēses liecina, ka vismaz 70% līgumu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem (NĪ) tiek slēgti ārpus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu redzesloka. 

Latvijā nopirkt NĪ ir iespējams bez nekustamo īpašumu aģenta iesaistes, tā vietā izmantojot būvniecības kompāniju pārdošanas speciālistu, kas nav NILLTPFN likuma subjekti, pakalpojumus. Turklāt Latvijas tiesību aktos nav noteikts, ka īpašuma pirkšanas–pārdošanas līgums būtu noslēdzams pie zvērināta notāra kā notariālais akts. Puses ir tiesīgas līgumu sastādīt pašas, pie notāra apliecinot tikai parakstus. 

Nekustamo īpašumu darījumos vēl arvien izplatīta ir skaidra nauda. Lai gan atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nekustamo īpašumu darījumos ir aizliegts izmantot skaidru naudu, nereti daļa darījuma summas tiek segta neoficiāli, lai īpašuma pārdevējs oficiāli varētu norādīt zemāku pārdošanas summu un izvairīties no saistošo nodokļu nomaksas valstij.

Kaut arī nekustamo īpašumu darījumi var notikt tikai ar bezskaidras naudas maksājumu, tādējādi paredzot, ka iesaistītās kredītiestādes pārbauda līdzekļu izcelsmi, normatīvais regulējums nenosaka, ka nekustamo īpašumu darījumiem jānotiek tikai starp Latvijā vai Eiropas Savienībā reģistrētām kredītiestādēm. Līdz ar to nekustamo īpašumu Latvijā ir iespējams iegādāties, darījumu veicot starp trešajās valstīs reģistrētām kredītiestādēm un nevienā brīdī neiesaistot NILLTPFN likuma subjektus.

Iespēja izvairīties no NILLTPFN likuma subjektu pārraudzības ir arī trešo valstu pilsoņiem, kuri mūsu valstī pērk kādu nekustamo īpašumu, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši šī grupa Latvijā ir saistāma ar lielākā apmērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas kropļo nekustamo īpašumu tirgu, liedzot piekļuvi nekustamajiem īpašumiem Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši jaunajām ģimenēm.

Ierasti ar trešo valstu pilsoņiem tiek saistīti Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi, tomēr jāatceras, ka tās nav vienīgās trešās valstis. Turklāt, lai gan grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka no 2022. gada 24. septembra tieši Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, izmantojot ieguldījumu nekustamajos īpašumos, TUA Latvijā neizsniedz, tiesiskais regulējums neaizliedz tiem tiesības nekustamos īpašumus pirkt. Savukārt citu trešo valstu pilsoņi, pērkot nekustamos īpašumus Latvijā, arvien ir tiesīgi iegūt TUA.

Animācija – izdomāts vēstījums ar reāliem faktiem

Izveidotajā video vēstījumā, kas kopumā ir izdomāts stāsts, bet ar reāla naudas atmazgāšanas nozieguma detaļām, ir aktualizēts vairums no iepriekš minētajiem nekustamo īpašumu darījumu riskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Kaut arī animācijā vēstīts par labo spēku uzvaru – shēma tiek atklāta, trīs miljoni eiro tiek arestēti, un visi trīs darboņi kādu laiku pavadīs aiz restēm –, reālajā dzīvē nelegālās naudas atmazgāšanas shēmas mēdz būt sarežģītākas, un “netīrā nauda” nonāk apritē. Latvijas normatīvajā regulējumā joprojām ir nepilnības, kas būtu jānovērš.

Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, būtiskākie soļi ir šādi:

• jāparedz izmaiņas normatīvajā regulējumā, nosakot, ka visos darījumos ar NĪ jānodrošina NILLTPFN likuma subjektu kā “vārtsargu” klātbūtne;
• jāturpina pasākumi nereģistrēto mākleru darbības izskaušanai, vienlaikus stiprinot NĪ aģentu izpratni par NĪ sektora NILL riskiem un tiem saistošo NILLTPFN likuma subjektu prasību izpildi;
• vairāk jāuzrauga būvniecības process, jāidentificē tajā izmantoto līdzekļu izcelsme un jāmazina skaidras naudas aprite būvniecības sektorā.