Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Finanšu izlūkošanas dienests (FID), kas ir autonoms un operacionāli neatkarīgs dienests Ministru kabineta pārraudzībā, normatīvo aktu līmenī un faktiskās darbības izpausmēs kļuvis par vadošo iestādi valstī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, atskatoties uz četru gadu darbu FID priekšnieces amatā, lepojas Ilze Znotiņa. 31. maijā Ministru kabinets viņas kandidatūru nolēma ieteikt Saeimai atkārtoti apstiprināt uz otro FID vadītājas termiņu.
Saskaņā ar NILLTPFN likuma 50.1 panta otro daļu FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.
I. Znotiņa pirmoreiz stājās amatā 2018. gada 1. jūnijā, uzvarot atklātā konkursā. Tas bija laiks, kad “valdība līdzšinējo Kontroles dienesta darbību NILLTF novēršanas jomā novērtēja kā nesekmīgu un pieprasīja izsludināt konkursu uz dienesta vadītāja amatu,” atcerējās I. Znotiņa. “Latvija gandrīz ik dienu parādījās starptautiskās preses slejās kā naudas atmazgāšanas lielvalsts.”
Arī tagad, lai tiktu izvirzīta apstiprināšanai uz otro termiņu, I. Znotiņa uzvarēja atklātā konkursā. Par viņas iecelšanu amatā gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai (plašāk par konkursa norisi Valsts kancelejas sagatavotajā informācijā).
Stājoties amatā 2018. gadā, I. Znotiņa reformēja dienestu (iepriekšējais nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests), kā mērķi definējot, ka dienestam jābūt centrālajam nacionālās NILLTFN stratēģijas punktam, kas ne tikai fokusējas un vada finanšu izlūkošanu, bet arī sniedz efektīvu atbalstu un koordinē valsts stratēģisko mērķu NILLTFN jomā sasniegšanu.
“Ar lielu tālaika valdības atbalstu veidojām efektīvu finanšu apkarošanas sistēmu, atradām iespēju, kā veidot visaptverošu un ļoti stingru normatīvo aktu un standartu piemērošanas vidi, kā atjaunot starptautisko reputāciju. Vissvarīgākais 2018. gadā izvirzītais mērķis bija stiprināt nacionālo drošību. Uzskatu, ka finanšu un ekonomiskie noziegumi nav jautājums tikai par mūsu labklājību, par to, vai sabiedrība sāk ekonomiski labāk dzīvot, tas vienmēr ir jautājums arī par to, cik droši jūtamies,” uzsvēra I. Znotiņa.
Atskatoties uz FID vadības četriem gadiem, I. Znotiņa kā būtiskāko sasniegumu akcentēja, ka FID vadībā Latvija kļuvusi par pirmo valsti Eiropā un otro pasaulē, kas pilnībā izpildījusi normatīvo atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem un netika iekļauta FATF pelēkajā sarakstā.
LV portāls jau rakstīja, ka 2020. gada februārī FATF nolēma Latviju nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai, jo ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.
Pēdējos četros gados FID vairāk nekā divkārši palielinājis darbinieku skaitu, investējis gandrīz divus miljonus eiro IT kapacitātes uzlabošanā, pārvācies uz jaunām, drošības prasībām un funkcijām atbilstošām telpām, pārveidojis aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu (divpakāpju pāreja, kas noslēgusies ar goAML sistēmas un vienota ziņošanas kanāla ieviešanu un paralēlās ziņošanas sistēmas atcelšanu).
FID kļuvis par aktīvāko sadarbības koordinācijas, informācijas apmaiņas un apmācību centru NILLTPF novēršanas un apkarošanas jomā Eiropā, vienlaikus vairākkārt uzlabojot FID pamatdarbības rādītājus iesaldēšanas, informācijas apmaiņas, stratēģiskās un operacionālās analīzes jomā, akcentēja I. Znotiņa.
Latvijas izaicinājumus NILLTPF novēršanas jomā I. Znotiņa saredz tajā, ka saasinās nacionālās un globālās drošības riski, pieaug globalizācija un digitalizācija, kā arī pastiprinās finanšu noziegumu sarežģītība.
Latvijai kopumā joprojām ir nenoturīga reputācija finanšu un ekonomisko noziegumu prevencijā un apkarošanā, atzina I. Znotiņa, piebilstot, ka valsts nav izmantojusi NILLTPF novēršanas sistēmas reformu kā bāzi straujai Latvijas ekonomikas attīstībai.
“Vienmēr esmu uzskatījusi, ka, efektīvi apkarojot ekonomiskos un finanšu noziegumus, tas palīdz valstij celt konkurētspēju, piesaistīt investīcijas. Diemžēl šīs iespējas joprojām neesam izmantojuši,” norādīja I. Znotiņa.
Vaicāta par FID nākotnes stratēģisko redzējumu, I. Znotiņa minēja, ka prioritārais uzdevums būtu izstrādāt finanšu noziegumu apkarošanas stratēģiju. Finanšu noziegumu apkarošana nav iespējama arī bez “kibermuskuļiem”, jo neviens noziegums nenotiek vienkāršotā veidā, arvien vairāk noziedznieku izmanto dažādas digitālās iespējas, tāpēc FID mērķis ir “audzēt kibermuskuļus” un veidot marta beigās atklāto AML inovācijas centru kā vismodernāko vietu reģionā.
Kā vēl viens FID stratēģiskais uzdevums būtu darba pabeigšana pie likvidējamajām kredītiestādēm (“ABLV Bank”, “PNB Banka” un “Trasta komercbanka”; šeit un turpmāk – red. piez.). FID jau gada sākumā definējis, ka vismaz vienas kredītiestādes likvidācijā iesaistītie aizdomīgo darījumu ziņojumi būtu jābeidz iesniegt šīgada vasarā.
Kā svarīgu FID veicamo darbu I. Znotiņa minēja 2022. gada vasarā Latvijā plānoto “Egmont Group of Financial Intelligence Units” (starptautiska organizācija, kas veicina sadarbību un izlūkdatu apmaiņu starp valstu finanšu izlūkošanas vienībām, lai izmeklētu un novērstu naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu) plenārsēdi, uz kuru uzaicināti 165 valstu FID un kas būs līdz šim vērienīgākais šāda līmeņa pasākums Baltijā.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
