Latvijā joprojām ir iespējami nekustamā īpašuma darījumi, neveicot finanšu līdzekļu pārbaudes

“Noziedzīgās naudas “atmazgāšana”, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir tipiska parādība – tā ir viena no vissenākajām naudas “atmazgāšanas” metodēm. Ir ļoti parocīgi ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem iegādāties īpašumu, kura vērtība ne tikai saglabājas, bet ar gadiem arī pieaug,” saka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces vietnieks Toms Platacis. “Noziedzniekiem interesē vērtība, viņi negrib riskēt, piemēram, ar kriptovalūtām, kurām ir ļoti izteiktas vērtību svārstības. Viņi nevēlas saņemt kukuli 10 000 eiro vērtībā kriptovalūtā, jo nākamajā dienā tā var būt tikai 1000 eiro vērta.”

32 īpašumi – noziedzīgi iegūti

Nekustamais īpašums var būt ne tikai rīks naudas “atmazgāšanas” stadijā vai daļa no īstenotās shēmas, bet arī predikatīvā nozieguma objekts. Taču arvien vairāk Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu, iestāžu spēj identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) nekustamo īpašumu darījumu shēmās, uzsver FID pārstāvis.

FID pēdējos piecos gados ir izdevis 96 rīkojumus uz noteiktu laiku nepieļaut īpašuma tiesību pārreģistrāciju. 56% gadījumu tie bijuši dzīvokļi, bet 44% – komerctelpas, privātmājas, angāri, zemesgabali.

2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi, no tiem 6 ir atgriezti cietušajiem, bet 26 konfiscēti par labu valstij. Tas ir izmeklēšanas iestāžu darbs vairākus gadus, atzīst T. Platacis. No 32 lietām tiesībsargājošajām iestādēm ziņojumus par 23 īpašumiem ir nosūtījis tieši FID.

Darījumu vēriens

Par noziedzīgi iegūtu naudu pērk gan dzīvokļus Rīgā, gan privātmājas Jūrmalā, tuvajā Pierīgā, arī atsevišķus lauku īpašumus, kūrortus. Īpašumu vērtība: sākot no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz vairākiem miljoniem eiro.

“Noziedzīgās naudas legalizācijas apjomi ir atkarīgi no darījuma vēriena,” skaidro T. Platacis. “Ja ir nozagti, piemēram, 20 000 eiro, var paņemt kredītu, izremontēt māju vai dzīvokli un pēc tam pārdot par 120 000 eiro. Tādējādi ir iespējams legalizēt 20 000 eiro. Ja ir veiktas krāpšanas metodes bankā un nozagti vairāki miljardi eiro, tad iespējams iegādāties pāris miljonu vērtas mājas Jūrmalā.”

Nekustamo īpašumu darījumos “netīro” naudu lielākoties “atmazgā” NVS pilsoņi, Latvijas rezidenti ar termiņuzturēšanās atļaujām. Iesaldēto īpašumu saimnieki ir gan juridiskas, gan fiziskas personas, bieži tie ir čaulas veidojumi no Lielbritānijas, Kipras u. c. valstīm.

Daļa īpašumu, kuri iegādāti par noziedzīgi iegūtu naudu, tiek izīrēti. Tas ļauj īpašniekiem apliecināt, ka nauda ir legāla – katru mēnesi 1000 eiro apmērā saņemta no īrniekiem, stāsta T. Platacis.

FID pārstāvis min piemēru, ka iepriekš ārvalstīs organizētās noziedzības tendence bija ar noziedzīgi iegūtu naudu pirkt rajonus, mākslīgi paaugstinot cenas, lai konkrētajā rajonā īpašumus varētu iegādāties tikai organizētās noziedzības pārstāvji, nevis kāds “no malas”.

Sarežģītas shēmas

Kādas ir shēmas, kuras īsteno noziedznieki, lai darījumos ar nekustamo īpašumu legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus?

“Pirms aptuveni 5—10 gadiem izplatīta tipoloģija bija bankā paņemt kredītu, bet atmaksu veikt, kontos iemaksājot skaidru naudu, kas tika noziedzīgi iegūta. Darījumā apmēram 90% bija “netīrā” nauda. Mūsdienās šāda shēma nav tik izplatīta,” atklāj FID pārstāvis.

Šobrīd joprojām ir aktuāli gan vienkārši darījumi (piemēram, kukuļņēmējs par saņemto kukuli iegādājas zemi), gan ļoti sarežģītas shēmas, kurās figurē miljoniem eiro. Kā piemēru T. Platacis min darījumu ķēdi, kurā, izmantojot Latvijas banku sistēmu, Lielbritānijā ir iegādāti vairāki īpašumi. Shēmas sākumā ir Krievijas uzņēmuma konts un vairāki tā patieso labuma guvēju konti. Naudas plūsma uz kontiem saistīta ar tā saucamo “tirdzniecībā balstītās naudas atmazgāšanu” – ir līgumi par finanšu instrumentu pārdošanu, aizdevumi. Shēmas vidū viss tiek apkopots vienā kontā, kuru pārvalda tā saucamā “lupatu lelle” (fiktīvs uzņēmuma īpašnieks, kurš darbojas citu personu vārdā). Tālāk starp dažādiem kontiem tiek veikti fiktīvi darījumi, un, lai slēptu naudas izcelsmi, pēc tam tā atkal tiek apvienota vienā kontā, no kura tiek pārskaitīta juridiskā biroja kontā. Lielbritānijā nekustamā īpašuma darījumus drīkst veikt tikai caur juridiskā biroja, kuram būtu jāpārbauda naudas izcelsme, kontu.

“Normāls” darījums būtu tad, ja fiziskā persona uzreiz ieskaitītu naudu juridiskā biroja kontā. Sarežģītā shēma tiek veikta, lai maskētu naudas izcelsmi, skaidro T. Platacis.

Likuma “robi”

Vai likumā ir “robi”, lai nekustamo īpašumu varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai?

“Samērā liela problēma ir tā, ka Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam NILLTPFN likuma subjektam nepārbaudot naudas izceslmi,” atbild T. Platacis.

Piemēru tam, kā šāds darījums varētu notikt, viņš min lielu, skaistu māju Jūrmalā, kas pieder NVS pilsonim, kuram attiecīgajā NVS valstī ir arī bankas konts. Viņš ēku pārdod savam draugam, kurš arī ir no NVS un kuram ir atvērts bankas konts kādā no NVS valstīm. Ja viņi šo māju iegādājas, neiesaistot Latvijas nekustamā īpašuma aģentu, notāru vai kādu no Latvijas bankām, tad teorētiski viņi “apiet” visus šī darījuma “vārtsargus”. Protams, arī šajās valstīs ir normatīvi, kas jāievēro, bet Latvijā, veicot šādu darījumu, nekur netiek prasīta naudas izcelsmes izpēte.

Ja nekustamais īpašums tiktu iegādāts no Latvijas pilsoņa, kuram ir konts vietējā bankā, tad, protams, naudas izcelsmi pārbaudītu vietējā banka.

Var slēgt privātos līgumus

Arī zvērināta notāre Dace Elksne, kura ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes izveidotās Noziedzīgi iegūtas naudas līdzekļu legalizācijas novēršanas grupas vadītāja, atzīst, ka persona var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumu jomā. Vienīgais, ko Civillikums nosaka, – darījuma dokumentiem nekustamo īpašumu jomā jābūt rakstiskā formā (Civillikuma 1483. panta 3. punkts), bet darījuma dalībnieki izvēlas, vai rakstiskā forma būs privāta vai publiska.

“Privāta līguma forma parasti tiek izvēlēta, lai šo iespēju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju izmantotu savās interesēs. Brīdī, kad līdzēji izvēlas slēdzamā līguma formu, tiek izšķirts jautājums, vai, ja darījumā tiks izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi, būs subjekts, kurš veiks vajadzīgās pārbaudes un pievērsīs kompetento iestāžu uzmanību, ” norāda D. Elksne. “Šis ir būtisks trūkums, ja valsts vēlas samazināt noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu skaitu, ja vēlas izveidot drošu nekustamā īpašuma darījumu procesu. Svarīgi apzināties, ka privāto līgumu pārsvars pār publiski ticamiem dokumentiem darījumos ļauj viegli “ieplūst” viltotiem dokumentiem.”

• Zvērināti notāri: nekustamo īpašumu darījumos trūkst “vārtsarga”

Dažādi varianti pārbaudei

T. Platacis uzskata, ka situācija, kurā neviens NILLTPFN likuma subjekts nepārbauda nekustamo īpašumu darījumu finanšu līdzekļus, ir novēršama.

“Ir vairāki varianti, kā iespējams pārbaudīt darījumu. Viens no tiem ir kā obligātu prasību noteikt nekustamā īpašuma pirkuma/pārdevuma līgumu slēgšanu pie notāra. To varētu veikt arī līdzīgi kā Lielbritānijā, izmantojot juridisko vai advokātu biroju pakalpojumus, kuri ir NILLTPFN likuma subjekti,” akcentē FID pārstāvis. “Vēl viena iespēja būtu kā obligātu prasību noteikt izmantot Latvijā vai Eiropas Savienībā reģistrētas bankas vai citas maksājuma iestādes kontu. Naudas izcelsmes pārbaudi varētu veikt arī rajona (pilsētas) tiesas, kurās šobrīd tiek izskatītas arī zemesgrāmatu lietas.”

Viņaprāt, būtu jāveic risku novērtējums, kurā tiek secināts, kurš ir valstij visizdevīgākais variants un kurā gadījumā finansiāli vismazāk tiek skarta sabiedrība.