NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
14. septembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
8
8

Zvērināti notāri: nekustamo īpašumu darījumos trūkst “vārtsarga”

LV portāla infografika

Kopumā notariāta sektora risks finanšu noziegumu jomā vērtējams kā vidēji zems, secināts 2019. gada Latvijas notariāta sektoriālā riska ziņojumā. Šāds novērtējums saistīts ar ļoti mazo notariāta iesaisti nekustamā īpašuma darījumos. Tā kā darījuma formu izvēlas klienti, zvērināts notārs kā netīrās naudas atmazgāšanas novēršanas “vārtsargs” Latvijā joprojām tiek izmantots ļoti reti.

īsumā
  • Tikai uz 1% no visām notariālajām darbībām attiecas tiesiskuma kontrole noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
  • Kopumā risks notariāta sektoram tikt iesaistītam finanšu noziegumos vērtējams kā vidēji zems. Tas saistīts ar ļoti mazo notariāta iesaisti nekustamo īpašumu darījumos.
  • Valsts joprojām nav izšķīrusies, vai Latvijā visiem nekustamā īpašuma darījumiem vajadzētu notikt ar notāra starpniecību.
  • Ik gadu pieaug notāru nosūtīto ziņojumu skaits FID un VID.
  • Igaunijā nekustamā īpašuma darījumiem ir obligāta notariālā akta forma, līdz ar to kontrolējošās iestādes saņem ievērojami vairāk zvērinātu notāru ziņojumu.
  • Sektora riska novērtējumā par 2019. gadu 11 notāru biroji ir ieguvuši augsta riska statusu, 61 – vidēja riska un 30 – zema riska statusu.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu, zvērināti notāri ir likuma subjekti.

Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), kas ir neatkarīga Latvijas zvērinātu notāru profesionāla korporācija, apvieno visus – 105 – šobrīd Latvijā praktizējošos zvērinātus notārus.

Kvalificējas tikai 1% darījumu

Kopumā 2019. gadā ir veiktas 564 994 notariālās darbības, tostarp paraksta īstuma un rīcībspējas apliecināšana uz nostiprinājuma lūguma tiesai (iepriekš zemesgrāmatu nodaļai) – 105 883 – un paraksta īstuma un rīcībspējas apliecināšana uz Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem: 18 993.

NILLTPFN likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktie pienākumi 2019. gadā bija attiecināmi uz 6132 darbībām, kas kopumā veido tikai 1% no visām notariālajām darbībām. Uz 29% no kopējās pie zvērinātiem notāriem taisīto darījumu summas attiecas tiesiskuma kontrole noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL), terorisma finansēšanas (TF) un proliferācijas finansēšanas (PF) novēršanas jomā.

Zvērināta notāre Dace Elksne, kas darbojas LZNP izveidotajā noziedzīgi iegūtas naudas līdzekļu legalizācijas (AML) novēršanas grupā, uzsver, ka nekustamo īpašumu (NĪ) darījumu, kuros notāriem ir jāveic to izpēte un uzraudzība, kā arī jāpārbauda, vai naudas izcelsme ir legāla un vai tā neslēpj kādu shēmu, ir ļoti maz. “Valsts joprojām nav izšķīrusies, vai Latvijā visiem NĪ darījumiem vajadzētu notikt ar notāra starpniecību. Šis jautājums ik pa laikam pavīd valdības dienaskārtībā, bet vienmēr beidzas ar secinājumu: šobrīd ne. Valsts šo jautājumu kontrolē diezgan nepārskatāmi, jo darījuma dokumentus var sagatavot jebkurš.”

NĪ darījumos nav “vārtsarga”

Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas Jānis Skrastiņš norāda: tā ir nopietna problēma, ka Latvijā neviens nekontrolē NĪ darījuma tirgu, tur noslēgtos līgumus.

“Ierasts, ka bankas ir galvenais “vārtsargs” finanšu, bet notārs – nefinanšu sektorā. Rodas spriedze, jo šībrīža normatīvajā regulējumā nav iespējams izpildīt “vārtsarga” pienākumu un nepieļaut, ka zemesgrāmatā tiek ierakstīti tādi nekustamie īpašumi, kuru iegādei izmantoti noziedzīgi līdzekļi. No vienas puses, notāriem ir vēlme vislabākajā veidā pildīt savus pienākumus un “Moneyval” rekomendācijas. No otras puses, reizēm šķiet, ka Latvijas valsts no notāra sagaida to, ko, piešķirot funkcijas, notāriem nemaz nav uzticējusi veikt,” saka J. Skrastiņš. “Tikai tad, kad notārs strādā ar klientu no paša sākuma un atspoguļo viņa gribu līdzsvarotā, publiski ticamā dokumentā, darījumam tiek pievienota vērtība, bet, pats galvenais, sarunas laikā notārs ir rūpīgi iepazinies ar klientu un vairs nav šaubu ne par darījuma mērķi, ne par klienta naudas līdzekļu izcelsmi, ne par to, kas ir patiesā labuma guvējs. Tikai šādā procesā var īstenot principu “pazīsti savu klientu” un būt par labu “vārtsargu”. Nav iespējams pazīt cilvēku, kurš tikai īsu brīdi uzturas notāra kabinetā, lai apliecinātu parakstu, turklāt ar starpnieku komandu, kas gaida aiz notāra kabineta durvīm.”

Rodas spriedze, jo šībrīža normatīvajā regulējumā nav iespējams izpildīt “vārtsarga” pienākumu un nepieļaut, ka zemesgrāmatā tiek ierakstīti tādi nekustamie īpašumi, kuru iegādei izmantoti noziedzīgi līdzekļi.

Arī sektoriālajā risku novērtējumā ieskicēts, ka zemais riska līmenis saistīts ar ļoti mazo notariāta iesaisti NĪ darījumos: notariāts kā NILLTPFN “vārtsargs” Latvijā joprojām tiek izmantots ļoti retos gadījumos, jo Latvijā darījuma formu izvēlas klienti. Var brīvi izvēlēties, vai slēgt vai neslēgt NĪ darījumus pie notāra. Citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, to nosaka valsts.

FID: risks nozarē ir zems

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (2017–2018)” norādīts, ka zvērinātus notārus un viņu sniegtos pakalpojumus var izmantot, lai apliecinātu ekonomiski neracionālus un nepamatotus darījumus, tostarp līgumus darījumos, kas tiek slēgti par cenu, kas acīmredzami neatbilst tirgus vērtībai, kā arī fiktīvu darījumu apliecināšanai, tādējādi radot pamatota darījuma iespaidu. Tāpat pastāv risks, ka zvērināti notāri var tikt izmantoti NĪ izkrāpšanas shēmās vai fiktīvu līgumu apliecināšanai.

Taču arī FID ir secinājis: ņemot vērā anonīmo darījuma dokumentu sagatavotāju ierobežotās uzraudzības iespējas un nesaistot darījuma spēkā esību ar obligātu darījuma formu, pilnīga un kvalitatīva NILLTFN likuma prasību uzraudzība nav iespējama.

Tāpat konstatēta varbūtība sektora pārstāvjus neapzināti izmantot NILL mērķiem to ievainojamības dēļ. Taču FID secinājis, ka TF risks notariātā ir vērtējams kā zems.

Ziņojumi FID un VID

Ik gadu pieaug notāru nosūtīto ziņojumu skaits FID un Valsts ieņēmumu dienestam (VID). 2016. gadā tiesībaizsardzības iestādes par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu informētas 11 reizes, 2017. gadā – 22, 2018. gadā – 13, 2019. gadā – 14 reizes. Skaitļi palēnām pieaug, kas norāda uz zvērināta notāra izpratnes, atbildības paaugstināšanos NILLTPFN jomā, secināts ziņojumā. Balstoties uz zvērinātu notāru sniegtajiem ziņojumiem, Valsts policija 2018. gadā ir sākusi piecus kriminālprocesus, savukārt 2019. gadā pēc FID ziņām sākti divi kriminālprocesi.

LZNP norāda, ka Igaunijā nekustamā īpašuma darījumiem ir obligāta notariālā akta forma, līdz ar to zvērināti notāri sniedz ziņojumus ievērojami vairāk, proti: 2019. gadā Igaunijas zvērināti notāri ir iesnieguši 394 ziņojumus par iespējamiem finanšu noziegumiem, savukārt Latvijā – 14. Atšķirība statistikas datos apliecina, cik nozīmīgu devumu finanšu noziegumu atklāšanā un novēršanā nestu zvērinātu notāru kā NILLTPFN likuma subjektu iesaiste visos NĪ darījumos, norādīts sektoriālajā risku novērtējumā.

Notāru biroju vērtējums

Katra notāra biroja riska novērtējums ik gadu tiek veikts atbilstoši zvērinātu notāru darbības novērtēšanas metodikai. LZNP veiktajā novērtējumā par 2019. gadu 11 notāru biroji ir ieguvuši augsta riska statusu, 61 – vidēja riska un 30 – zema riska statusu.

Salīdzinot zvērinātu notāru biroja riska novērtējumu 2018. un 2019. gadā, secināts, ka par 48% ir samazinājušies augsta riska zvērinātu notāru biroji un par 36% ir palielinājušies zema riska zvērinātu notāru biroji. Ziņojumā uzsvērts, ka uzlabojas zvērinātu notāru kvalifikācija, atbildība, izpratne, tostarp NILL/TF/PF novēršanas jomā.

2019. gadā galvenajās pārbaudēs konstatētās nepilnības saistītas ar:

  • klientu izpētes materiālu uzskatāmību un pārskatāmību;
  • patiesā labuma guvēju noskaidrošanu;
  • izpratni par ziņošanas pienākuma nepieciešamību.

Katrs notārs savu iekšējās kontroles sistēmu veido uz risku balstītā pieejā – tā, lai tiktu samazināta iespējamība, ka notariāta ievainojamība (vājā vieta) tiek izmantota NILLTPF vai starptautisko un nacionālo sankciju prasību neievērošanā vai pārkāpšanā.

Draudi un ievainojamība

LZNP definētie nozīmīgākie sektora draudi un ievainojamība:

Sektora draudi:

  • koruptīvas darbības, kontrabanda, nodokļu nenomaksāšana;
  • viltoti dokumenti, tostarp ārvalstīs izsniegti;
  • fiktīvu aizdevumu legalizācija līdzekļu izcelsmes apliecināšanai;
  • virtuālās valūtas izmantošana.

Sektora ievainojamība:

  • izpratnes trūkums; notārs kā jurists neanalizē globālos procesus pasaulē;
  • notārs praktizē tieši un nepastarpināti, līdz ar to klients vienmēr zina, kurš ir vainojams pie viņa problēmām ar tiesībsargājošām iestādēm;
  • notārs veic valsts deleģētās funkcijas, kuras precīzi definē likums. Atteikumam izpildīt darbību jābūt tiesiski motivētam. Šī pieeja konfrontē ar NILL pieeju;
  • notārs kā darījuma apliecinātājs tiek izmantots, viņam pašam to neapzinoties;
  • draudi vardarbīgai notāra ietekmēšanai; notārs var tikt pakļauts emocionālai šantāžai, jo īpaši – mazpilsētās.

Kopumā risks notariāta sektorā attiecībā uz NILLTPFN vērtējams kā vidēji zems, nozares draudu līmenis – vidēji zems, nozares ievainojamība – vidēji zema, secināts sektoriālajā riska novērtējumā.

Profesijas riski un klientu riski NILLTPFN jomā ir vērtējami kā vidēji zemi, savukārt pakalpojuma riski ir vērtējami kā vidēji.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU