Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Lai cilvēkus neierautu nekustamā īpašuma darījumu krāpšanas shēmās, viņi nezaudētu īpašumus vai nesaskartos ar ilgstošu tiesvedību, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) līdz ar “Krāpšanas rokasgrāmatas” izdošanu aktualizējusi iniciatīvu, ka visiem nekustamā īpašuma darījumiem vajadzētu notikt ar notāra starpniecību. Šādu pieeju kā vienu no iespējamajiem risinājumiem saredz arī Finanšu izlūkošanas dienests. Savukārt Tieslietu ministrija aicina apsvērt kompleksus risinājumus, jo krāpšanā tiek izmantotas atšķirīgas metodes.
Krāpšanas mehānismi ar nekustamo īpašumu (NĪ), kā norāda notāri, ir dažādi – ir noslēgts privāts līgums, kurā pārdevējam iestrādāti nelabvēlīgi noteikumi, ir viltots testaments vai ārvalstu pilnvara, ir sagrozīts pilnvaras tulkojums, izmantoti vekseļi u. c.
Tiesa, ne Tieslietu ministrijas, ne LZNP rīcībā nav precīzas statistikas, cik gadījumos iedzīvotāji kļūst par krāpnieku upuriem.
“Nekustamā īpašuma iegāde ikviena cilvēka dzīvē ir nozīmīgs lēmums. Bieži tas notiek vienreiz dzīvē. Ja ir bažas vai riski, ka šo mūža sapni var zaudēt, par to ir jārunā, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos droši,” ievadot šīgada Notāru dienas, teica LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. “Zaudējot nekustamo īpašumu, pazūd pamats zem kājām, uzticība valstij, kura nav radījusi drošu procesu darījumu norisē. Līdz ar to notāri ikdienā saskaras ar stāstiem, kas minēti rokasgrāmatā, un vairākus gadus esam uzrunājuši lēmumu pieņēmējus, kā uzlabot mehānismu, lai iedzīvotāji darījumos ar nekustamo īpašumu justos droši.”
Pirmajā LZNP izdotajā “Krāpšanas rokasgrāmatā” iekļauti seši vairāku gadu laikā notikušu nekustamo īpašumu darījumu krāpšanas upuru personīgie stāsti.
J. Skrastiņš īsi iepazīstināja ar vienu no tiem: “Jaunam cilvēkam Georgam nomira māte, viņš ir vienīgais mantinieks, mantojumā ir māja. Tā kā viņš ir vienīgais mantinieks, Georgs nesteidzās kārtot mantojuma lietu. Pēc pusotra gada viņš vērsās pie notāra, lai kārtotu mantojuma lietu, jo ir radusies situācija, ka māja ir jāpārdod, – ģimenē ir pieteikusies atvase, ir Covid-19 pandēmijas laiks. Nejauši no mātes mājas kaimiņienes pienāk ziņa, ka īpašumā iekļuvuši sveši cilvēki, kuri apgalvo, ka ir īpašnieki. Georgs nekavējoties vēršas tiesībsargājošajās iestādēs. Tomēr pusotra gada laikā pēc mātes nāves izmanīgi darboņi ir viltojuši pirkuma–pārdevuma līgumu, kas it kā ir bijis noslēgts vēl tad, kad māte bijusi dzīva. Viltots ir arī nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatā, notāra paraksts un zīmogs. Mājai vairākas reizes mainās īpašnieki, un beigās ir labticīgais ieguvējs, kurš, neko nenojaušot, ir iegādājies šo īpašumu. Tiek ierosināts kriminālprocess, kura rezultāts nav zināms.”
J. Skrastiņš piebilda, ka atgūt šādu īpašumu ir ļoti sarežģīti, valsts tērē lielus līdzekļus, lai to izdarītu.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, noklausoties NĪ krāpšanas gadījumu ar Georgu, apliecināja, ka jebkura darījuma drošība ir nesaraujami saistīta ar tiesisku valsti. “Diemžēl – cik ilgi pastāv sabiedrība, tik ilgi pastāv arī noziegums. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, lai sods par šādām darbībām (kā Georga gadījumā) būtu neizbēgams un atbilstošs nodarījumam,” uzsvēra M. Papsujevičs. Dažādu krāpšanas shēmu atklāšanā svarīga arī tiesībsargājošajās institūcijās strādājošo profesionālā kvalifikācija, kuras paaugstināšanai valsts nopietni pievērsusi uzmanību.
Šobrīd no visiem NĪ darījumiem tikai 15% tiek slēgti pie zvērināta notāra. Valsts sekretārs aicināja noskaidrot iemeslus, kāpēc tik mazs klientu loks vēršas pie notāra. Viņaprāt, iemesli var būt dažādi. Iespējams, cilvēki nav pietiekami informēti par ieguvumiem, darījumus slēdzot pie notāra, varbūt biedē izmaksas. “Pirms tiek ieviests risinājums likuma līmenī, nosakot NĪ darījuma slēgšanu pie notāra kā obligātu, ir būtiski saprast, kāpēc šobrīd nav pieprasījuma pēc šāda notariāla pakalpojuma,” norādīja M. Papsujevičs.
“Informēšanas pasākumi ir viens no veidiem, kā izglītot sabiedrību un mudināt būt atbildīgākiem pret savu īpašumu,” uzskata valsts sekretārs.
Arī digitālie risinājumi un e-pakalpojumi ir veids, kā cilvēkam zināt, kas notiek ar viņa īpašumiem. Piemēram, tīmekļvietnē zemesgramata.lv iedzīvotājiem ir pieejams pakalpojums – īpašnieka agrīnā informēšana par jebkura iesniegtu nostiprinājuma lūgumu uz viņa īpašumu.
Vērtējot normatīvo regulējumu, M. Papsujevičs uzskata, ka Krimināllikums paredz gana plašas iespējas saukt pie kriminālatbildības personas, kuras pārkāpušas likumu gan par dokumentu viltošanu, gan par nepatiesas informācijas iesniegšanu notāriem utt. “Šajā laukā pilnvaras un iespējas ir pietiekami plašas. Svarīgākais aspekts ir laicīgi pamanīt krāpšanas risku un nodot informāciju atbildīgajām iestādēm,” teica valsts sekretārs.
20. oktobrī Valsts prezidents izsludināja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stāsies spēkā 3. novembrī, un kura pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2022. gada 31. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas paredz regulējumu publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Tieslietu ministrija jau ir uzsākusi darbu pie šī likumprojekta, atklāja valsts sekretārs, taču bija skeptisks par regulējuma izstrādes termiņu.
M. Papsujevičs uzsvēra, ka labticīgo ieguvēju jautājuma risināšanā ir būtiski neradīt sistēmu, kur ar kārtējām krāpnieciskajām darbībām, respektīvi, steigā, šī sistēma pati kļūtu par objektu, kurā krāpniekiem pēc tam darboties.
“Vēlos kliedēt mītu, ka ar vienu burvju nūjiņu var atrisināt NĪ krāpšanas problēmu. Šis jautājums ir jārisina plašākā kontekstā,” norādīja valsts sekretārs. Kā piemēru viņš minēja grozījumus Vekseļu likumā, kas stājās spēkā šīgada 20. jūlijā.
Savukārt kā risinājumu, lai izskaustu krāpšanos, LZNP piedāvā likumdošanā noteikt obligātu prasību nekustamā īpašuma darījumus slēgt ar notāra starpniecību, ieviest zvērināta tulka institūtu, paredzēt procedūru, kā Latvijā notiek ārvalstu pilnvaru atzīšana.
Vēl viens risinājums ir mainīt procesu, kā notiek mantošana, ja mantojuma atstājējs taisījis privātu testamentu. LZNP iesaka paredzēt stingrāku procedūru šāda testamenta atzīšanai, piemēram, dodot notāram tiesības uzdot jautājumus testamenta iesniedzējam par tā atrašanas apstākļiem.
Lai novērstu labticīgā ieguvēja interešu aizskārumu, LZNP ieskatā vajadzētu noteikt priekšnoteikumu kopumu, kuram pastāvot, labticīgais ieguvējs tiktu aizsargāts, tostarp paredzēt viņam tiesības ar sludinājumu uzaicināt personas, kurām ir prasījumi saistībā ar konkrēto darījumu. Noteiktā laikā nepiesakot pretenzijas, tās būtu uzskatāmas par dzēstām.
“Nekustamie īpašumi bieži tiek izmantoti arī naudas atmazgāšanā. Tā ir viena no zināmākajām, izplatītākajām un senākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas metodēm,” akcentēja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Ilustrācijai viņš minēja vairākus piemērus. Viens no tiem – persona bankā noformē kredītu, bet to atmaksā, kontos iemaksājot noziedzīgi iegūtu naudu. Šāda tipoloģija ir bieži izplatīta, tostarp Latvijā, atmazgājot cilvēktirdzniecības vai narkotiku tirdzniecības rezultātā iegūtu naudu.
Otrs gadījums – amatpersona iegādājas NĪ zem tirgus vērtības, veicot bezskaidras naudas maksājumu. Pārējā daļa summas, kas ir līdz tirgus vērtībai, pircējam tiek nodota skaidrā naudā. Visticamāk, pastāv iespēja, ka skaidrā nauda tiek iegūta kukuļu rezultātā un šādā veidā amatpersona ir atmazgājusi netīro naudu, kas, iespējams, iegūta korupcijas rezultātā.
Trešais gadījums – ārzemnieks, izmantojot noziedzīgi iegūtu naudu, iegādājas NĪ Jūrmalā. Šādā veidā noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek pārvērsti NĪ. Shēmas rezultātā tiek iegūta arī termiņuzturēšanās atļauja Eiropas Savienībā, tā saucamā “zelta vīza”.
24. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas ierobežo zelta vīzu piešķiršanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. “Šīs izmaiņas noteikti palīdzēs mazināt noziedzīgus riskus darījumos ar NĪ, kad tos veic tieši Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas,” piebilda P. Iļjenkovs.
Lai plašāk cīnītos ar naudas atmazgāšanas riskiem NĪ jomā, FID ieskatā būtu nepieciešami papildu mehānismi. Viens no tiem ir kā obligātu prasību noteikt nekustamā īpašuma pirkuma/pārdevuma līgumu slēgšanu pie notāra.
Vēl viena iespēja ir kā obligātu prasību noteikt izmantot Latvijā vai Eiropas Savienībā reģistrētas finanšu iestādes kontus, veicot NĪ darījumus. Šobrīd NĪ Latvijā var nopirkt, teorētiski izmantojot divas Krievijas bankas, kas paaugstina netīrās naudas atmazgāšanas risku.
“Abos piedāvātajos variantos notārs vai finanšu iestāde pārliecinātos par darījumā iesaistīto līdzekļu izcelsmi, tādējādi mazinot naudas atmazgāšanas risku,” uzsvēra FID pārstāvis. “Taču obligāta notāru iesaiste NĪ darījumā vienlaikus sasniegtu vairākus mērķus, proti, mazinātu gan krāpšanas, gan naudas atmazgāšanas riskus.”
No 2018. gada līdz šīgada 30. septembrim FID ir izdevis 111 rīkojumus par NĪ iesaldēšanu jeb rīkojumu nepieļaut NĪ tiesību pārreģistrāciju. Visbiežāk tās ir mājas vai dzīvokļi Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
