Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 6. martā, stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tiks nodrošināta efektīvāka labticīgā ieguvēja interešu aizstāvība kriminālprocesā. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai aizsargātu personas, kas īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet tas vēlāk atzīts par noziedzīgi iegūtu.
Kriminālprocesa likums papildināts ar 360. panta 2.1 daļu, kas izteikta šādā redakcijā: “Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”
LV portāls jau rakstīja, ka par šādu risinājumu 23. februārī sprieda Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti. Saeima likumprojektu atzina par steidzamu un divos lasījumos pieņēma 4. martā.
“Grozījumi Kriminālprocesa likumā ir izņēmums no vispārīgā regulējuma, un tie nodrošina labticīgas mantas ieguvēja tiesību aizsardzību situācijās, kad persona nekustamo īpašumu ieguvusi labā ticībā, bet vēlāk tās īpašums tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu. Līdzšinējie tiesību aizsardzības līdzekļi šādu personu aizsardzībai pret krāpniekiem nav bijuši efektīvi,” paziņojumā medijiem uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Grozījumu nepieciešamība tika aktualizēta pēc tam, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17. februārī par noziedzīgi iegūtu mantu atzina māksliniekam Aivaram Vilipsonam piederošo dzīvokli. Plašsaziņas līdzekļos vēstīts, ka dzīvoklis, kura īpašniece bija mirusi un uz kuras atstāto mantojumu neviens mantinieks nebija pieteicies, 2011. gadā izkrāpts, viltojot mantošanas dokumentus un pēc tam nelikumīgi atsavinot dzīvokli par labu personām, kurām uz to nebija tiesību. Valsts policijā (VP) kriminālprocess sākts 2014. gadā, bet 2017. gadā, kad A. Vilipsons dzīvokli nopirka, zemesgrāmatā nebija atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar kriminālizmeklēšanu.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa secināja, ka saskaņā ar tobrīd spēkā esošo Kriminālprocesa likumu noziedzīgi iegūtais dzīvoklis ir atdodams pēc piederības likumīgajam valdītājam, t. i., valstij. Savukārt labticīgais mantas ieguvējs var civilprocesa kārtībā iesniegt prasību, lai viņam atlīdzinātu zaudējumus.
