Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Lai mazinātu iespējas ļaunprātīgi izmantot tiesisko regulējumu, no privātpersonām prettiesiski iegūstot naudas līdzekļus, izstrādāti grozījumi Vekseļu likumā. Ar likumprojektu plānots novērst nepilnības tratu un vienkāršo vekseļu izdošanā, noteiktas notariālā akta formas prasības vienkāršajiem vekseļiem, kurus izdevušas vai kuriem par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas, kā arī nodalīta tratu izmantošana komerctiesiskajā apritē un precizēta protestēšanas kārtība vienkāršajiem vekseļiem.
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Vekseļu likumā 22. martā atbalstīja Ministru kabinets. Grozījumi trijos lasījumos vēl ir jāskata Saeimā.
“Vekseļi (vienkāršie vekseļi un tratas) vēsturiski ir radušies kā komerctiesību (pirmskara terminoloģijā – “tirdzniecības tiesību”) norēķinu instrumenti,” skaidro TM izveidotās darba grupas pārstāvis, zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps. “Komersantu savstarpējiem darījumiem ir nepieciešama ērta un vienkārša vekseļu izdošanas, aprites un piedziņas kārtība. Savukārt vekseļiem, lai tiem nodrošinātu augstu civilās apgrozības spēju, ir piešķirts abstrakta darījuma statuss (proti, vekseļa spēkā esamībai nav svarīgs pamats jeb causa, kāpēc tas ir izdots), tādēļ ar vekseli var norēķināties kā ar naudu, nebaidoties par tiesiskiem strīdiem saistībā ar vekseļa izdošanas pamatu.”
M. Kvēps atzīst, ka ar vekseļiem saistītā terminoloģija ir ļoti specifiska, sarežģīta, tāpēc “vienkāršajam” cilvēkam bieži vien tā ir pilnīgi nesaprotama. Vekseļtiesībās ir atrodami tādi termini kā indosaments (cesijas līdzinieks ar augstāku abstrakcijas pakāpi), avals (galvojums), akcepts (pārvedu vekseļiem), utt.
“Ievērojot minētās vekseļu pazīmes, negodīgi cilvēki tās izmantoja pret sabiedrības daļu – fiziskām personām, kurām vekseļu būtība ir sveša un nesaprotama un kuras nereti pat neapjauta pret viņām uzsākto piedziņas procesu būtību. Pamatā krāpniecība izpaudās kā rupji vekseļu viltojumi, izmantojot šķietamo “parādnieku” nespēju aizstāvēt savas tiesības,” norāda M. Kvēps.
Pamatā krāpniecība izpaudās kā rupji vekseļu viltojumi, izmantojot šķietamo “parādnieku” nespēju aizstāvēt savas tiesības.
Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektors, Dr. iur Gatis Litvins atzīst, ka vekseļu tiesības ir ļoti sarežģītas, līdz ar to ir viegli izmantot otras puses neziņu un uzticēšanos.
Gan M. Kvēps, gan G. Litvins uzsver, ka Vekseļu likuma grozījumi pamatā ir vērsti uz to, lai fizisku personu gadījumā pilnībā izslēgtu vekseļu viltošanu un nepamatotu piedziņu.
Likumprojekts paredz grozīt Vekseļu likuma 1. pantu, nosakot, ka gan trasants, gan trasāts var būt tikai komersants. Jānorāda, ka likuma 1. pants turpmāk noteiks, ka trata (pārvedu vekselis) ir vērtspapīrs, kuru izdod trasants (komersants) un kurš ietver rakstveida uzdevumu maksātājam (trasātam – komersantam) samaksāt vekselī norādīto naudas summu trešajai personai.
“Veicot likuma grozījumus, pilnībā ir izslēgta pārvedu vekseļu jeb tratu izmantošana fizisku personu gadījumā, to atstājot komersantu savstarpējiem darījumiem,” akcentē M. Kvēps. “Tas ir pareizi, jo tratas ir izteikti starptautiskās tirdzniecības instrumenti un ir sarežģīti iedomāties, ka tās izmanto fiziskas personas.”
Arī TM saskata ievērojamu risku fiziskām personām būt par maksātāju (trasātu), proti, tratas izdevējs var norādīt uz maksātāju, tādēļ maksātājs var nezināt par uzdevumu samaksāt vekselī norādīto naudas summu trešajai personai līdz brīdim, kad tā tiek uzrādīta pieņemšanai vai samaksai.
Likumprojekts paredz, ka Vekseļu likuma pirmā apakšnodaļa tiek papildināta ar 10.1 pantu, nosakot, ka uz tratas pamata atbildīgā persona nevar būt fiziska persona, izņemot šī likuma 8. pantā paredzētajos gadījumos. Minētā norma ir vērsta uz fizisko personu aizsardzību, jo arī personai, kura tratā nav noteikta kā maksātājs, var iestāties atbildība, norādīts anotācijā.
Grozījumi Vekseļu likumā arī paredz, ka fiziska persona vekseli var izdot kā notariālu aktu vai elektronisku dokumentu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Šobrīd Vekseļu likums nesatur īpašas prasības vienkāršo vekseļu formai, līdz ar to tas var būt privāts dokuments. TM norāda, ka vienkāršo vekseļu civiltiesiskā aprite no tā izdošanas brīža līdz piedziņai ir ļoti ātra, piemēram, vienkāršo vekseli var izdot ar maksāšanas termiņu, kas ir nākamajā dienā, vai arī pie uzrādīšanas, kas var notikt pēc vekseļa turētāja ieskatiem. Līdz ar to iespējamajos krāpniecības gadījumos persona, kurai ir pienākums samaksāt vekselī noteikto summu, par to var uzzināt tikai piedziņas procesā.
Savukārt juridiskām personām Vekseļu likumā attiecībā uz vekseļa formu tiek saglabāta izvēles brīvība, tostarp, dodot tiesības izvēlēties izdot vekseli kā notariālu aktu. Savukārt indosamenta, starpniecības un galvojuma noformēšanā, ja atbildīga ir fiziska persona, ir ievērojamas tādas pašas darījuma formas prasības kā darījumam, par kuru tiek taisīts indosaments, starpniecība vai galvojums – tiem ir nepieciešama notariālā akta forma.
Jāakcentē, ka Vekseļu likuma 75. pants definē, ka vekselis ir vērtspapīrs, kas tā turētājam dod tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
Šobrīd Vekseļu likums neparedz ierobežojumus summai, par kādu var tikt izdots vienkāršais vekselis, un vekseļa dēvējam šajā jautājumā ir pilnīga rīcības brīvība. Precizējot 75. panta pirmo daļu, tiek ierobežota summa – līdz 15 000 eiro –, par kādu var izdot vienkāršo vekseli.
Pēc M. Kvēpa domām, likumprojektā noteiktais vienkāršā vekseļa summas ierobežojums fiziskām personām Latvijā pilnībā izbeigs vekseļu izdošanu no fiziskajām personām. “Apšaubāms, ka praksē kādam radīsies saprātīga vajadzība par relatīvi tik nelielu summu izdot ļoti sarežģītā procedūrā sastādāmu parāda dokumentu,” saka zvērināts advokāts.
Ja persona vēlētos nodibināt saistību par lielāku naudas summu, tad varētu izmantot aizdevuma līgumu vai slēgt kādu citu darījumu, kas nav abstrakta saistība atšķirībā no vekseļtiesiskās saistības, norādīts anotācijā. Konkrētas naudas summas slieksnis ir noteikts atbilstoši tam, ka Civilprocesa likuma 50.1 nodaļā iekļautā saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā iespējama par summu, kura nepārsniedz 15 000 eiro.
Ar Vekseļu likuma 80. panta ceturto daļu tiks noteikts, ka vienkāršais vekselis, kurš izdots notariālā akta formā, ir izpildu dokuments, kuru var nodot piespiedu izpildei. Tas nozīmē, ka pēc protesta akta izdošanas par notariālā akta formā izdotu vienkāršo vekseli vairs nebūs nepieciešams vērsties tiesā ar pieteikumu par saistību bezstrīdus izpildīšanu, bet šāds protesta akts būs izpildāms Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas sprieduma izpildes kārtībā. Protesta aktu varēs uzreiz nodot zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.
“Ja likumprojektu Saeimā nepapildinās un netiks izslēgta iespēja protestēt un nodot privātā kārtā taisītus vekseļus saistības bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā, prognozējams, ka joprojām saskarsimies ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuros tiek izmantoti viltoti vekseļi vai personu zināšanu trūkums par to, kas ir vekselis. Vekseļi visos laikos ir bijuši augsta riska parādzīmes,” uzsver LZNP pārstāvis.
Vekseļi visos laikos ir bijuši augsta riska parādzīmes.
Izvērtējot tiesu praksi lietās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par protestētiem vekseļiem, TM secinājusi, ka vairumā gadījumu vekseļu izdevējs ir fiziska persona, un vekseļu summas svārstās 1500–2000 eiro apmērā.
Patlaban normatīvie akti neparedz veikt izdoto vekseļu uzskaiti vai reģistrāciju. Tieslietu ministrijas rīcībā ir tikai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 439 “Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām” LZNP divreiz gadā iesniegtie pārskati par zvērinātu notāru veiktajām darbībām.
LZNP pārskatu statistika liecina, ka no 2017. gada ir būtiski samazinājies vekseļu skaits, kas ir protestēti, – no 144 pirms pieciem gadiem līdz 13 protestētiem vekseļiem 2021. gadā.
Grozījumi Vekseļa likumā precizē vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtību, lai nodrošinātu paziņošanu tur, kur uzskatāms, ka parādnieks ir sasniedzams (paziņošana uz deklarēto dzīvesvietu, oficiālo elektronisko adresi, paziņojot arī par vekseļa saturu, dodot garāku termiņu atbildes sniegšanai).
Likumprojekts arī precizē kārtību, kādā notārs paziņo par protesta izdarīšanu uz vekseļa pamata atbildīgajām personām, tostarp tiek izslēgta iespēja notāram mutiski uzaicināt parādnieku izpildīt savu saistību, jo šādu uzaicināšanu pēc tam nav iespējams pārbaudīt.
Likumprojekts paredz atteikties no valsts nodevas visiem vekseļu veidiem, tai skaitā elektroniskajam vekselim.
