NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
10
10

FID šogad prognozē iesaldēto līdzekļu pieauguma rekordu

LV portāla infografika

Turpmākajos gados iesaldēto iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu apjoms varētu samazināties, bet šogad gaidāms dramatisks pieaugums, prognozē Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Jau līdz jūnija vidum iesaldēti 283,39 miljoni eiro.

īsumā
  • Pērn saņemti 26 764 ziņojumi par neparastiem darījumiem, 5264 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 1208 sliekšņa deklarācijas.
  • FID nosūtīto materiālu un riska informācijas adresāte lielākoties bijusi Valsts policija.
  • 2019. gadā iesaldēto līdzekļu apjoms bija 345,98 miljoni eiro, kas ir trīskāršojies, salīdzinot ar 2018. gadu.
  • Visvairāk – 20,44 miljoni eiro – iesaldēti līdzekļi, kas piederējuši fiziskajām personām no Krievijas.
  • Juridiskajām personām visvairāk – 72,63 miljoni eiro – iesaldēta nauda no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
  • Kopumā līdz jūnija vidum FID iesaldējis 283,39 miljonus eiro, trīs seifus un 30 nekustamos īpašumus. Tieši jūnijā ir bijis iesaldēto līdzekļu rekords – 94,25 miljoni eiro.

Pagājušais gads ir vērtējams pozitīvi, jo FID bija tas, kas vadīja procesu, lai Latvija atbilstoši Finanšu darījuma darba grupas (FATF) un Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) prasībām sakārtotu valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, 2019. gada FID darbības pārskata prezentācijā teica dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

LV portāls jau rakstīja, ka FATF, kas ir pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, februāra vidū nolēma nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai un neiekļaut valstu “pelēkajā sarakstā”. Savukārt šī gada 22. janvārī publiskotajā “Moneyval” ziņojumā tika norādīts, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, bet mūsu valstij tiek saglabāts uzraudzības statuss.

Ziņošanas sistēmas maiņa

Vērtējot pagājušā gada veikumu, I. Znotiņa uzsvēra arī to, ka tika apstiprināta “ABLV Bank” likvidācijas metodoloģija, līdz ar to izdevies iegūt datus par to, kas bankā noticis piecu gadu laikā kopš 2013. gada. “Ir ļoti daudz dažāda veida procesu, kuru rezultātā izdevies iesaldēt daudz lielākus naudas līdzekļus nekā pirms tam, kā arī padarīt šo procesu daudz kvalitatīvāku. Proti, runājam par to, cik daudz ziņojumu saņem FID – no 2017. gada iesniegts būtiski mazāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem.”

I. Znotiņa norādīja, ka nozīmīgs sasniegums ir ziņošanas sistēmas kārtības maiņa, “kas vairs nav tik haotiska un neizprotama, par ko agrāk sūdzējās visi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti – ka neizprot atšķirību starp aizdomīgu un neparastu darījumu”.

LV portāls jau rakstīja: kopš pagājušā gada 17. decembra subjektu pienākums ir noteiktos gadījumos iesniegt sliekšņa deklarāciju un jāziņo tikai par aizdomīgiem darījumiem (iepriekš bija jāziņo arī par neparastiem darījumiem).

Pērn saņemti 26 764 ziņojumi par neparastiem darījumiem, 5264 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 1208 sliekšņa deklarācijas.

Par to, ka aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāte uzlabojas, liecina tas, ka skaitliski to ir mazāk, bet tos vairāk izpēta papildus. Pērn no 5264 ziņojumiem padziļinātas izpētes lietas bijušas 3317 gadījumos. Savukārt 2017. gadā no 7722 aizdomīgiem ziņojumiem padziļināti pētīti tikai 2462 gadījumi.

Visvairāk ziņojumu Valsts policijai

No 2019. gadā papildu pētītajiem ziņojumiem kopumā tiesībaizsardzības iestādēm ir nosūtīts ap 400 ziņojumu. “No tiem 199 gadījumos redzam, ka patiešām ir noticis aizdomīgs darījums, un šajos gadījumos ir arī iesaldēta nauda vai kāda cita manta, kuru uzskatām par tādu, kas, iespējams, iegūta nelegālā veidā,” skaidroja I. Znotiņa. Savukārt 202 ziņojumi saturējuši tā saucamo riska informāciju, kas pārsvarā ir ziņas par lielām organizētas noziedzības grupām, dažāda veida politiski nozīmīgu personu vai sankciju sarakstā iekļautu personu īpatnējām darbībām.

FID nosūtīto materiālu un riska informācijas adresāte lielākoties bijusi Valsts policija – pārsvarā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa, kas izmeklē ārvalstu finanšu plūsmas un banku sektora iesaisti aizdomīgos darījumos.

FID ziņojumus saņēmusi arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts drošības dienests un citas institūcijas.

Pērn iesaldēti gandrīz 346 miljoni eiro

2019. gadā uzsākts krietni vairāk kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta: par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2017. gadā to bija 104, savukārt pērn – jau 257.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu 2019. gadā notiesātas 24 personas.

Pērn kriminālvajāšanai uzsākšanai nodoti 62 procesi, bet 65 kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana.

Savukārt 2019. gadā iesaldēto līdzekļu apjoms bija 345,98 miljoni eiro, kas ir trīskāršojies, salīdzinot ar 2018. gadu. “Lielākā daļa – 71,24% – šīs naudas ir saistīta ar personām, kuru līdzekļi ir iesaldēti divās kredītiestādēs, kurām patlaban norit likvidācijas process, – “PNB Banka” un “ABLV Bank” –, skaidroja I. Znotiņa.

Vairākumā gadījumu ir iesaldēti autonomi noziedzīgi iegūti līdzekļi, kurus bija plānots legalizēt (329,56 miljoni eiro).

Vai biedē investorus

FID vadītāja prezentācijā atspēkoja uzskatu, ka finanšu līdzekļu iesaldēšana biedē investorus un apdraud vietējo biznesu. 2019. gadā iesaldēti tikai nepilni deviņi miljoni eiro, kas piederējuši fiziskajām personām no Latvijas. Visvairāk – 20,44 miljoni eiro – iesaldēti līdzekļi, kas piederējuši fiziskajām personām no Krievijas.

Savukārt, vērtējot juridisko personu iesaldēto līdzekļu apjomu sadalījumā pēc reģistrācijas valsts, Latvijā tie ir 24,20 miljoni eiro. Visvairāk – 72,63 miljoni eiro – iesaldēta nauda no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Šogad jūnijā iesaldēti 94,25 miljoni eiro

Šogad līdz maija beigām FID saņēmis 1949 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 27 216 sliekšņa deklarācijas. Tiesībsargājošām iestādēm kopumā līdz jūnija vidum nosūtīti 216 materiāli.

Kopumā līdz jūnija vidum FID iesaldējis 283,39 miljonus eiro, trīs seifus un 30 nekustamos īpašumus. Tieši jūnijā ir bijis iesaldēto līdzekļu rekords – 94,25 miljoni eiro. 88,61% iesaldēto līdzekļu uzglabāti likvidējamās kredītiestādēs.

Plašsaziņas līdzekļos jau rakstīts, ka jūnija sākumā FID iesaldēja “ABLV Bank” līdzīpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonda “Novum Riga Charitable Foundation” finanšu līdzekļus.

Savukārt jūnija vidū kriminālprocesa ietvaros “ABLV Bank”, dažādu uzņēmumu, personu darbavietā un dzīvesvietā tika veiktas 46 kratīšanas. Minētās darbības tika veiktas pamatprocesā, kas bija uzsākts, reaģējot uz 2018. gada februārī saņemto Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojumu. Valsts policija informē, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā esošajos kriminālprocesos “ABLV bank” arestēti 374 882 245,55 eiro, arī nauda, finanšu instrumenti un nekustamais īpašums.

FID 2019. gada pārskats ir pieejams šeit.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU