SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. decembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Finanses
7
7

Jāsāk iesniegt sliekšņa deklarācijas

Stājas spēkā 17.12.2019.
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Sākot no šodienas, 17. decembra, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu pienākums ir noteiktos gadījumos iesniegt sliekšņa deklarāciju.

To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, kas satur arī pielikumu ar deklarācijas satura veidlapu. Sliekšņa deklarācijas, kas jāiesniedz vienu reizi nedēļā elektroniski par katru iepriekšējā periodā veikto darījumu starp likuma subjektu un viņa klientu, ir iesniedzamas Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).

Sliekšņa deklarācijas būs jāiesniedz jebkuram saimnieciskās darbības veicējam, ja viņš klasificējas kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (AML likums) subjekts atbilstoši šī likuma 3. pantam.

Noteikumu Nr. 407 5. pants noteic, ka likuma subjekti iesniedz FID sliekšņa deklarāciju šādos gadījumos:

  • visi likuma subjekti, ciktāl tie nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem:
    • klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir 7000 eiro vai vairāk;
    • klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir 500 000 eiro vai vairāk;
  • apdrošināšanas komersanti un starpnieki, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, – izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir 100 000 eiro vai vairāk;
  • privātie pensiju fondi – izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir 100 000 eiro vai vairāk;
  • kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, – darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, kuras apmērs ir 5000 eiro vai vairāk;
  • izložu un azartspēļu organizētāji – darījums, kura apmērs ir 2000 eiro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī darījums, kurā klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir 2000 eiro vai vairāk;
  • personas, kas darbojas ar mākslas un antikvāro priekšmetu pirkšanu vai pārdošanu, – darījuma apmērs ir 50 000 eiro vai vairāk.

Kā LV portāls jau rakstīja, pastāvēs izņēmuma gadījumi, kad sliekšņa deklarācijas nebūs jāiesniedz un varēs arī neziņot par aizdomīgiem darījumiem. No iepriekš minētajiem pienākumiem būs atbrīvoti tādi AML likuma subjekti kā nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un citi neatkarīgie juridisko pakalpojumu sniedzēji gadījumos, kad tie aizstāvēs vai pārstāvēs klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniegs konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).

Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas stājas spēkā šodien, nosaka pienākumu likuma subjektiem ziņot tikai par aizdomīgiem darījumiem (iepriekš bija jāziņo arī par neparastiem darījumiem). Līdz ar to 17. decembrī spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

Vairāk par sliekšņa deklarācijas iesniegšanu LV portāla skaidrojumā “Sliekšņa deklarācijas – kam un kā tās būs jāiesniedz”.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI