FOTO: Freepik
Sākot no šodienas, 17. decembra, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu pienākums ir noteiktos gadījumos iesniegt sliekšņa deklarāciju.
To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, kas satur arī pielikumu ar deklarācijas satura veidlapu. Sliekšņa deklarācijas, kas jāiesniedz vienu reizi nedēļā elektroniski par katru iepriekšējā periodā veikto darījumu starp likuma subjektu un viņa klientu, ir iesniedzamas Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).
Sliekšņa deklarācijas būs jāiesniedz jebkuram saimnieciskās darbības veicējam, ja viņš klasificējas kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (AML likums) subjekts atbilstoši šī likuma 3. pantam.
Noteikumu Nr. 407 5. pants noteic, ka likuma subjekti iesniedz FID sliekšņa deklarāciju šādos gadījumos:
Kā LV portāls jau rakstīja, pastāvēs izņēmuma gadījumi, kad sliekšņa deklarācijas nebūs jāiesniedz un varēs arī neziņot par aizdomīgiem darījumiem. No iepriekš minētajiem pienākumiem būs atbrīvoti tādi AML likuma subjekti kā nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un citi neatkarīgie juridisko pakalpojumu sniedzēji gadījumos, kad tie aizstāvēs vai pārstāvēs klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniegs konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).
Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas stājas spēkā šodien, nosaka pienākumu likuma subjektiem ziņot tikai par aizdomīgiem darījumiem (iepriekš bija jāziņo arī par neparastiem darījumiem). Līdz ar to 17. decembrī spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”.
Vairāk par sliekšņa deklarācijas iesniegšanu LV portāla skaidrojumā “Sliekšņa deklarācijas – kam un kā tās būs jāiesniedz”.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.