Sliekšņa deklarācijas – kam un kā tās būs jāiesniedz

Līdz ar to stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Vienlaikus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (AML likums) izmaiņas paredzēs likuma subjektiem pienākumu ziņot tikai par aizdomīgiem darījumiem (iepriekš bija jāziņo arī par neparastiem darījumiem).

Turklāt 17. decembrī spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” un stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”.

Kam jāiesniedz sliekšņa deklarācijas

Ko paredzēs jaunās izmaiņas? Vispirms – jebkuram saimnieciskās darbības veicējam ir svarīgi saprast, vai viņš klasificējas kā AML likuma subjekts. Atbilstoši AML likuma 3. pantam tās ir šādas personas:

kredītiestādes;
finanšu iestādes;
ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti;
zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā:

a) pērk vai pārdod nekustamo īpašumu un komercsabiedrības kapitāla daļas;

b) pārvalda klienta naudu, finanšu instrumentus un citus līdzekļus;

c) atver visu veidu kontus vai pārvalda tos kredītiestādēs vai finanšu iestādēs;

d) dibina juridiskās personas vai juridiskus veidojumus, nodrošina to vadību vai darbību, kā arī veic ieguldījumus, kas nepieciešami juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai;

juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;
personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu (ja ikmēneša nomas maksa ir 10 000 eiro vai lielāka);
izložu un azartspēļu organizētāji;
personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī starpniecību (ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 eiro vai lielākā apmērā);
parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;
virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;
personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē (ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka).

Pastāvēs izņēmuma gadījumi, kad sliekšņa deklarācijas nebūs jāiesniedz un varēs arī neziņot par aizdomīgiem darījumiem. No iepriekš minētajiem pienākumiem būs atbrīvoti tādi AML likuma subjekti kā nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un citi neatkarīgie juridisko pakalpojumu sniedzēji gadījumos, kad tie aizstāvēs vai pārstāvēs klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniegs konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).

Kādos gadījumos jāiesniedz

Kādos gadījumos likuma subjektiem būs pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju? Šis pienākums attieksies uz šādiem darījumiem, kas būs notikuši starp likuma subjektu un viņa klientu:

ja klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk;
ja klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk;
attiecībā uz apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem – ja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk;
attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem – ja izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk;
attiecībā uz kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, – ja darījuma apmērs ir ekvivalents 5000 eiro vai vairāk;
attiecībā uz izložu un azartspēļu organizētājiem – ja darījuma apmērs ir ekvivalents 2000 eiro vai vairāk;
attiecībā uz personām, kas nodarbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, – ja darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 eiro vai vairāk.

Saņēmējs – Finanšu izlūkošanas dienests

Sākot no 17. decembra, likuma subjektu pienākums būs iesniegt sliekšņa deklarāciju Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) Ministru kabineta noteikumu Nr. 407 noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tie arī saturēs pielikumu ar deklarācijas satura veidlapu.

Jaunie noteikumi paredzēs, ka sliekšņa deklarācija ir iesniedzama vienu reizi nedēļā par katru iepriekšējā periodā veikto darījumu starp likuma subjektu un viņa klientu. Iepriekšējais periods ir laika posms, kas pagājis no iepriekšējās sliekšņa deklarācijas iesniegšanas dienas. Deklarācija būs iesniedzama elektroniski tiešsaistē šeit. FID nebūs tiesības izpaust sliekšņa deklarāciju iesniegušo personu datus, izņemot, ja to pieprasīs operatīvās darbības subjekti, izmeklēšanas iestādes vai prokuratūra operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā, kā arī pēc tiesas pieprasījuma kriminālprocesā.

Jāpapildina iekšējās kontroles sistēma

Ņemot vērā, ka pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu gulstas uz visiem likuma subjektiem, ir svarīgi, lai līdz 17. decembrim tiktu pielāgotas iekšējās kontroles sistēmas jaunai prasībai par sliekšņa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Jebkurai iekšējās kontroles sistēmai ir jāsatur AML likuma obligātās prasības par iekšējo kontroles sistēmu, un tai ir jābūt pielāgotai attiecīgajam likuma subjekta biznesa profilam un modelim.

Efektīva iekšējās kontroles sistēma ir tāda, kas maksimāli konkrēti apraksta procedūru. Svarīgi, lai iekšējā kontroles sistēmā būtu detalizēti aprakstīts, kas sagatavo šo deklarāciju, kam to nodod (piemēram, grāmatvede paziņo par darījumu uzņēmuma AML speciālistam, un šis speciālists sagatavo ziņojumu), cik dienu laikā pēc informācijas saņemšanas tiek sagatavota un iesniegta deklarācija, kā deklarācijas uzņēmuma iekšienē tiek reģistrētas, kā tiek uzglabāti deklarētā darījuma apliecinošie dokumenti utt.

Likums noteiks tikai pienākumu, ka kontroles sistēmai ir jāsatur sadaļa par sliekšņa deklarāciju, taču to, kurš šo deklarāciju aizpilda, kā tas notiek, u. c. procesuālās darbības nosaka likuma subjekts atbilstoši uzņēmējdarbības specifikai.

Aizdomīgi darījumi

Būtu jāpapildina arī iekšējās kontroles sistēmas sadaļa, kas nosaka, kādā veidā jāsagatavo ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī no tās būtu jāizslēdz kārtība, kādā bija jāziņo par neparastiem darījumiem. Arī par aizdomīgiem darījumiem būs jāziņo FID tiešsaistē.

Aizdomīgus darījumus konstatē saskaņā ar AML likumā noteiktajā kārtībā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu. Pirms ziņošanas ir jāizvērtē, vai AML likuma subjekts neatbilst iepriekš minētajiem izņēmuma gadījumiem, kuros daži AML likuma subjekti būs atbrīvoti no ziņošanas pienākuma.