VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. decembrī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
9
9

Ārvalstu investori: Vietējo finanšu noziegumu apkarošanai ir jābūt prioritātei

LV portālam: LINDA HELMANE, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore; ANDRIS LAZDIŅŠ, viens no Ekonomisko noziegumu apkarošanas darba grupas vadītājiem.

FOTO: Alīna Kļaviņa

Vietējo finanšu noziegumu novēršanai un apkarošanai ir jābūt valdības prioritātei. Ēnu ekonomika kropļo konkurenci un rada priekšrocības negodīgajiem uzņēmējiem, sarunā ar LV portālu vairākkārt uzsver Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektore LINDA HELMANE un viens no padomes Ekonomisko noziegumu apkarošanas darba grupas vadītājiem ANDRIS LAZDIŅŠ. Viena no problēmām, raugoties no ārvalstu uzņēmēju skatpunkta, – nesodāmība. Joprojām valda uzskats, ka risks tikt sodītam par krāpšanos nodokļu jomā ir neliels. Arī investori redz – korupcijas skandāli sākas skaļi, bet pēc tam lietas “izčākst”, – tas neveicina uzticēšanos sistēmai kopumā, tāpēc tiek sagaidīti konkrēti rezultāti un dialogs ar sabiedrību, kāpēc lietas tiek skatītas tik ilgi un noslēdzas ar attaisnojošiem spriedumiem.

īsumā
  • Ēnu ekonomikas apjoms virs 20% no IKP ir ļoti daudz. Tas rada lielu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem, kas atrodas izteikti nelabvēlīgākā situācijā attiecībā pret tiem, kuri nerīkojas godprātīgi. Tā ir sistēmiska lieta.
  • Finanšu noziegumu novēršanā jāizvērtē, kādus rezultātus nesušas līdzšinējās aktivitātes, lai nav tā, ka ejam no vienas aktivitātes uz nākamo, nezinot, vai iepriekšējās reformas sasniedza vēlamo rezultātu.
  • Korupcijas skandāli sākas skaļi, bet pēc tam lietas “izčākst”, – tas neveicina uzticēšanos sistēmai kopumā. Svarīgs ir dialogs ar sabiedrību, uzņēmējiem. Jāskaidro, kāpēc process ir tik ilgs un rezultātā ir attaisnojošie spriedumi.
  • Ārvalstu investori un arī uzņēmēji kopumā ar Ekonomisko lietu tiesu saista lielas cerības. Būtiski, lai vienotā izpratne un pieeja turpinātos tālāk visos tiesu līmeņos.
  • Cīņā ar ēnu ekonomiku svarīga ir efektivitāte –, kādas aktivitātes nes rezultātus, kur redzami potenciālie riski. Svarīga ir datos balstīta lēmumu pieņemšana.

FICIL šoruden nāca klajā ar aicinājumu valdībai un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kuri ir radušies Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu rezultātā, t. sk. saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Šādu nostāju pozīcijas ziņojumā paudāt pirmoreiz. Kāpēc rekomendācijās ir šāds akcents?

A. Lazdiņš: Uzņēmēji arvien vairāk runā par to, ka ēnu ekonomika rada godīgi strādājošajiem uzņēmējiem problēmas, – tie, kuri maksā visus nodokļus, atrodas izteikti nelabvēlīgākā situācijā attiecībā pret tiem, kuri nerīkojas godprātīgi. Valdība ir apņēmusies ļoti ambiciozi un pareizi cīnīties ar ēnu ekonomiku, piemēram, šogad bija paredzēts sasniegt mērķi, ka ēnu ekonomika ir aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nākamgad – aptuveni 17% no IKP. Bet pētījumi parādīja, ka 2020. gadā ēnu ekonomika ir 25,5% no IKP. Šī problēma kļūst arvien aktuālāka – konkurences ziņā spēcīgāki ir tie, kuri nemaksā nodokļus. Līdz ar to fokuss, ka šo jautājumu vairs nevar atlikt un tam ir jābūt prioritātei, ir pastiprinājies.

Kādā no publiskajām diskusijām ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka sacīja, ka krīžu gadījumos ēnu ekonomika pieaug.

A. Lazdiņš: Pandēmija noteikti nav nākusi ekonomikai par labu, problēma tikai pastiprinās. To, vai pēc Covid-19 varēsim atgriezties iepriekšējos ēnu ekonomikas līmeņos, nezinām. Bet ēnu ekonomikas apjoms virs 20% no IKP ir ļoti daudz. Tas rada lielu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem. Nevar teikt, ka pandēmija ir galvenais iemesls, kāpēc par to runājam. Tā vairāk ir sistēmiska lieta.

L. Helmane: Negodīga konkurence, nevienāds spēles laukums – par to uzņēmēji runā jau ilgstoši, arī pirms pandēmijas.

FID vadītāja Ilze Znotiņa ir vairākkārt publiski norādījusi, ka FID kopā ar citām uzraugošajām un tiesībsargājošajām iestādēm tuvākajos gados par prioritāti noteiks pašmāju finanšu noziegumu apkarošanu. Tomēr vispirms jātiek galā ar starptautiskām lietām, kurās Latvijas finanšu sistēma iepriekšējos gados tika izmantota nelikumīgi iegūtu līdzekļu tranzītam un īslaicīgiem noguldījumiem.

A. Lazdiņš: Uzskatu, ka nevar gaidīt, finanšu noziegumu apkarošanai Latvijā ir jābūt prioritātei. Protams, nedrīkst aizmirst par starptautisko aspektu, ir jāturpina darboties, lai Latvijas finanšu sistēma tiktu attīrīta no noziedzīgi iegūtas naudas. Latvijā iegūto noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanai ir jābūt vismaz blakus prioritātei, uzmanībai, kas vērsta uz šo problēmu, arvien pastiprinoties. Nevaram šo problēmu atlikt.

Ikgadējā tikšanās un sarunas ar valdību notika septembra vidū. Vai jūtaties sadzirdēti?

A. Lazdiņš: Jūtam, ka esam sadzirdēti, FICIL jau gadiem ir bijis ļoti konstruktīvs dialogs ar valdību. Runājam par problēmsituācijām, ir sajūta, ka dzirdīgas ausis ir atrastas. Arī Tieslietu ministrija savās publikācijās ir teikusi un akcentējusi šo jautājumu – vietējo finanšu noziegumu apkarošanai ir jābūt prioritātei. FICIL ir konstruktīva sadarbība arī ar FID, ar dienestu regulāri konsultējamies. Skatīsimies, kā rekomendācijas tiks iedzīvinātas.

Kas jādara, lai fokuss būtu tieši uz vietējiem finanšu noziegumiem?

A. Lazdiņš: Tam ir jābūt definētam kā virsmērķim, sākot no valdības līdz dažādām institūcijām. Ārvalstu sadarbības partneri deva pozitīvu grūdienu finanšu sistēmas sakārtošanai, lai Latvija nenonāktu tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”. Vietējo finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas gadījumā ir jābūt iekšējam grūdienam, no valdības definētam uzstādījumam sadarbībā ar FID un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ka šo jautājumu definējam kā prioritāru. Tas ir jāizdara pašiem, par šiem jautājumiem spēcīgu impulsu no malas droši vien nesajutīsim.

L. Helmane: Ir jāspēj izvērtēt, kādus rezultātus nesušas līdzšinējās aktivitātes, lai nebūtu tā, ka ejam no vienas aktivitātes uz nākamo, nezinot, vai iepriekšējās reformas vai likumu izmaiņas sasniedza vēlamo rezultātu.

Vēlamies, lai valdības līmenī tiktu pievērsta uzmanība šādu sarežģītu jautājumu risināšanai. Finanšu noziegumu apkarošanā nav vienas atbildīgās iestādes, iesaistītas ir daudzas. Līdz ar to ir jāspēj saprast, kas nes konkrētus rezultātus un kas, iespējams, tos nenes.

A. Lazdiņš: Pieredzi un panākumus, kādus Latvijas iestādes – policija, prokuratūra, FID – ir guvušas, novēršot starptautisko finanšu līdzekļu iesaisti noziedzīgos darījumos, varam izmantot, apkarojot Latvijas predikatīvos noziegumus. Mazliet mainot fokusu, varam to īstenot vietējās ēnu ekonomikas apkarošanā.

FICIL izpilddirektore Linda Helmane: “Cīņā ar finanšu noziegumiem ir jāizvērtē, kādus rezultātus nesušas līdzšinējās aktivitātes, lai nebūtu tā, ka ejam no vienas aktivitātes uz nākamo, nezinot, vai iepriekšējās reformas vai likumu izmaiņas sasniedza vēlamo rezultātu. Svarīga ir datos balstīta lēmumu pieņemšana.”

FOTO: Alīna Kļaviņa

Katru gadu pārrunās ar valdību FICIL akcentē ēnu ekonomikas apkarošanu, tomēr ar tās iznīdēšanu nesokas, un lielākā problēma ir saistīta ar aplokšņu algām. Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai godīgiem uzņēmējiem tā tik ļoti netraucētu uzņēmējdarbībai? Kāds ir cēlonis tik lielam aplokšņu algu apjomam?

A. Lazdiņš: FICIL nav veikusi pētījumu par ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, un to cēloņiem, bet, mūsuprāt, būtu jānodrošina neizbēgamība no soda. Respektīvi, ja uzņēmējs izdara pārkāpumu, tad ir jābūt ļoti lielai iespējamībai, ka viņš tiks sodīts. Tas, ko dzirdam: risks tikt sodītam par krāpšanos nodokļu jomā ir ļoti neliels, ir iespēja atrast daudzus apkārtceļus. Tāpēc ir jābūt konkrētiem rezultātiem – notiesājošiem spriedumiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas –, un jāinformē sabiedrība, kādi rezultāti tiek sasniegti.

Kāpēc tiek izdarīti ekonomiskie noziegumi, netiek nomaksāti nodokļi? Tāpēc, lai iegūtu mantisku labumu. Starptautiskajā praksē ir pierādījies, ka dažreiz efektīvāks risinājums ir tad, ja zūd motivācija un iespēja iegūt nelegālos līdzekļus, tad tas mazina kopējo noziedzības līmeni.

Noziedzīgi iegūtā nauda jau ietver krāpšanu, nodokļu nenomaksāšanu, korupciju.

A. Lazdiņš: Jā, protams, FICIL fokuss šoreiz ir vērsts uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet turpat ir arī korupcija, kukuļošana, dažādi pārkāpumi publiskajos iepirkumos.

FICIL uzskata, ka vajadzētu kā prioritāti izvirzīt ekonomiskos noziegumus un apkarot nopietnāko noziegumu “buķeti”. Līdz ar to uz lielākajām un arī skaļākajām lietām vajadzētu fokusēt analītiskos un cilvēkresursus tiesībsargājošajās iestādēs, bet vienkāršākajos gadījumos piemērot standartizētu pieeju, darboties pēc vienotām vadlīnijām.

Tā saucamajās “skaļajās lietās” īpaši svarīgs ir dialogs ar sabiedrību, uzņēmējiem. Būtu jāskaidro, kāpēc process ir tik ilgs, kāpēc gala rezultātā ir attaisnojošie spriedumi. Pašmērķis nav notiesājošs spriedums, bet tas ir indikators, ka noziegumi nepaliek nesodīti.

Pārrobežu kukuļošanas lietās starptautiskais partneris – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – ir teicis, ka notiesājošie spriedumi ir progresa indikators.

Lielu uzmanību FICIL pievērš arī korupcijai – joprojām nav izdevies mazināt nesodāmības sajūtu par korupcijas noziegumiem, kas atspoguļojas 2020. gada korupcijas uztveres indeksā, – Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku. Kas un kāpēc, jūsuprāt, ir galvenais korupcijas perēklis?

A. Lazdiņš: Tas ir līdzīgi kā ar ēnu ekonomiku, – tā savā ziņā ir sabiedrības tolerance pret šādiem noziegumiem. Iemesls, kāpēc ir šāda tolerance, – nav notiesājošu spriedumu. Principā, tā pati nesodāmības sajūta. Korupcijas skandāli sākas skaļi, bet pēc tam ir klusums, un lietas “izčākst”, – tas noteikti neveicina uzticēšanos visai sistēmai kopumā.

Korupcijā svarīgs ir riskos balstītas pieejas izvērtējums, apzināties, kur ir augstākie riski. Nav noslēpums, ka ļoti liels riska faktors ir publiskie iepirkumi, kuros apgrozās milzīgi naudas līdzekļi.

Rail Baltic” projekts šādā ziņā ir viens no lielākajiem pēdējo gadu laiku būvobjektiem. Bet zinām –, jo lielāka nauda, jo lielāks korupcijas risks. Tāpēc šim projektam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Bet ir atbildīgās iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas ar to nodarbojas.

L. Helmane: Svarīgi, cik ātri varam sagaidīt rezultātus no atbildīgajām iestādēm. Tas nav viens KNAB, VID vai FID. Vairāk ir runa par visu procesu kopumā – izmeklēšanu, prokuratūru, tiesu, kā tas viss darbojas. Sadarbības aspekts ir ļoti svarīgs.

A. Lazdiņš: Piekrītu, ka uz vienotu, kopēju mērķi ir jāstrādā kopā. Valsts kontrole kopā ar ārvalstu ekspertiem lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” 2020. gada beigās identificēja problēmas, izvērtējot Latvijas prokuratūras darbību un kriminālprocesu efektivitāti, kā arī faktorus, kuri kavē efektīvu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Svarīgi, kā šīs identificētās problēmas tiek atrisinātas, – tas ir nākamais solis. Tiesa jau strādā ar tiem materiāliem, kurus sākotnēji pārbauda izmeklēšana. Lauvas tiesa darba ir jāuzņemas finanšu policijai un prokuratūrai, lai lieta, kas aizietu uz tiesu, būtu kvalitatīva. Tad varētu runāt par sasniegto rezultātu.

Kā saistībā ar cīņu pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem vērtējat Ekonomisko lietu tiesas izveidi un darbības uzsākšanu šogad, 31. martā?

L. Helmane: Priekšlikums izveidot Ekonomisko lietu tiesu bija viena no FICIL rekomendācijām pirms vairākiem gadiem. Tiesa sāka strādāt martā, līdz ar to ir jādod laiks, lai saprastu, kādi būs reālie darba rezultāti. Bet līdz šim no uzņēmējiem esam dzirdējuši pozitīvas atsauksmes.

A. Lazdiņš: Ir pamats optimismam. Ārvalstu investori un arī uzņēmēji kopumā ar šo tiesu saista lielas cerības. Būtiski ir tas, ka Ekonomisko lietu tiesa ir pirmās instances tiesa. Ir svarīgi, lai vienotā izpratne un pieeja turpinātos tālāk visos tiesu līmeņos.

Pirms aptuveni gada ārzemju investori sūdzējās par sadarbību ar finanšu sektoru. Lielas starptautiskas kompānijas no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras prioritārajām augsto tehnoloģiju nozarēm un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm saskārās ar šķēršļiem ātri atvērt bankas norēķinu kontu – prasību izsmeļoši skaidrot naudas izcelsmi un darījumu mērķus. Kāda sadarbība ar finanšu sektoru ārvalstu investoriem ir tagad, vai situācija ir uzlabojusies?

A. Lazdiņš: Pēdējā gada laikā FICIL Ekonomisko noziegumu apkarošanas darba grupā šo jautājumu neesam pārrunājuši. Tas ir zināms rādītājs, kas norāda, ka situācija ir stabilizējusies. Šajā aspektā ir svarīgi skaidri, paredzami noteikumi un dialogs starp tiesību normu izdevējiem, piemērotājiem, finanšu sektoru un uzņēmējiem.

Kādus redzat turpmākos soļus, lai apkarotu vietējos finanšu noziegumus?

L. Helmane: Ļoti labi saprotam, kā strādā valsts iestādes. Līdz ar to negaidām rezultātu dažu mēnešu laikā. Turpmākais ir valsts iestāžu pusē – plānā jāizstrādā soļi, kā efektīvi cīnīties ar ēnu ekonomiku. Svarīga ir aktivitāšu efektivitāte. Kādas aktivitātes nes rezultātus, kur redzami potenciālie riski. Svarīga ir datos balstīta lēmumu pieņemšana.

A. Lazdiņš: Uzņēmēji, ārvalstu investori ir gatavi sadarboties, viņi dažreiz varbūt pat labāk redz darbības lauku nekā publiskais sektors. Ir svarīgi šīs iniciatīvas novērtēt, lai veidotos dialogs un problēmas tiktu risinātas.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU