TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
03. septembrī, 2021
Lasīšanai: 21 minūte

Izstrādāti KPL grozījumi tieslietu audita ieteikumu ieviešanai. Nedēļa tieslietās

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Valsts sekretāru sapulcē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Mērķis – ieviest tieslietu audita laikā Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes uzlabošanai. Plašāk >>
  • Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Maksātnespējas likuma grozījumus, ar kuriem pagarināts maksātnespējas administratora kvalifikācijas periods uz pieciem gadiem līdzšinējo divu vietā. Plašāk >>
  • Informatīvā kampaņa “Kā pareizi atgūt parādus” palīdzēs iedzīvotājiem labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums. Plašāk >>
  • Publicēts Senāta atziņu apkopojums par būtiskākajiem aspektiem, kuri tiesām jāņem vērā, izmantojot rakstveida procesu apelācijas instancē krimināllietās, kas pieļaujams ar īpašo Covid-19 regulējumu. Plašāk >>
  • Tiesa apstiprinājusi Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienesta vienošanos par 12 000 eiro lielu naudas sodu VID amatpersonai, kura sistemātiski no VID iekšējām datubāzēm ieguvusi neizpaužamas ziņas, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Plašāk >>
  • Senāts nekonstatē dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu un atstāj spēkā Valsts vides dienesta lēmumu par naudas sodu saskaņā ar APK un dabas resursu nodokli desmitkāršā apmērā. Plašāk >>
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta par normām, kas noteic valsts budžeta finansējumu tikai tām politiskajām partijām, kuras ir piedalījušās Saeimas vēlēšanās. Plašāk >>
  • Stājies spēkā spriedums prasībā par tiesneša goda un cieņas aizskārumu, AS “Swedbank” vēršoties ar nepatiesām ziņām valsts iestādē – Saeimas Juridiskajā komisijā. Plašāk >>
  • Spēkā stājies notiesājošais spriedums krimināllietā par pensionētās prokurores slepkavību. Plašāk >>

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

Valsts sekretāru sanāksmē 26. augustā ir izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izstrādāti ar mērķi izpildīt Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” jeb t. s. tieslietu auditā ietvertos ieteikumus un uzlabotu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti.

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz arī jaunu kriminālprocesuālo sankciju veidu, lai nodrošinātu efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas novilcināšanas – procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai tiks ieviests nodrošinājuma līdzeklis.

Lai novērstu nereti praksē novēroto kriminālprocesuālo huligānismu un iespējas pretdarboties izmeklēšanai, tiesiskais regulējums tiek pilnveidots, paredzot noteikt trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus:

  • noteiktu darbību aizliegumu;
  • aizliegumu veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas;
  • aizliegumu veikt uzņēmuma pāreju.

Vienlaikus grozījumu projekts Kriminālprocesa likumā paredz atļaut piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos, kad tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis.

Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti, grozījumi paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus pieteikumus, iesniegumus un lūgumus konkrētajā krimināllietā iesniegt tiesai ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā līdz iztiesāšanas uzsākšanai.

Tāpat grozījumi paredz: ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tad izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir tiesības izbeigt kriminālprocesu, savukārt, ja pēc kriminālprocesa izbeigšanas tiks noskaidroti apstākļi, kas norāda uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, kriminālprocesu varēs atjaunot.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā turpmāk paredzēs kasācijas instancei iespēju izskatīt lietas paplašinātā sastāvā un paust atsevišķās domas. Vienlaikus turpmāk vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu sūdzības izskatīšana būs piekritīgas apelācijas instancei, nevis kasācijai, informē Tieslietu ministrija.

Lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, personu pamattiesību aizsardzību un sabiedrības intereses, papildus veiktie grozījumi Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredz procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteikt dalībniekiem pieejamus visus lietas materiālus.

Plašāk:

Pagarina maksātnespējas administratora amata kvalifikācijas periodu

Otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem pagarināts maksātnespējas administratora kvalifikācijas periods uz pieciem gadiem līdzšinējo divu vietā.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam administratoram ir pienākums regulāri kārtot kvalifikācijas eksāmenu, pēc kura nokārtošanas tiek pagarināts izsniegtās amata apliecības derīguma termiņš. Kvalifikācijas eksāmens jānokārto līdz izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigām, teikts likumprojekta anotācijā.

Termiņa pagarinājums tiek pielīdzināts līdzīgu juridisko jomu pārstāvju kvalifikācijas regulējumam, pauž likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka administratoriem būs jāapmeklē kvalifikācijas pilnveides pasākumi kopumā 80 akadēmisko stundu garumā līdz šim noteikto 32 stundu vietā.

Tāpat grozījumi nosaka izmaiņas administratora eksaminācijas procesā. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, līdz šim jaunu administratoru uzņemšana profesijā notikusi samērā mehāniska procesa ietvaros, tas ir, ne retāk kā reizi divos gados organizējot administratora eksāmenu. Ar grozījumiem noteikts, ka administratora eksāmena organizēšanas nepieciešamība tiks vērtēta, ņemot vērā izmaiņas ekonomiskajos procesos, pašreizējo administratoru noslodzi un citus objektīvi apzināmus apstākļus un rādītājus. Savukārt jautājumu par administratora eksāmena organizēšanu nodos izlemšanai Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajai padomei.

Vienlaikus likumā ietverts ierobežojums piecus gadus pretendēt uz administratora amatu, ja administrators atcelts no amata saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai noteikto prasību neievērošanu.

Informatīvā kampaņa “Kā pareizi atgūt parādus”

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u. tml.

Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā:

TIESĀS

Apkopotas Senāta atziņas saistībā ar Covid-19 regulējuma piemērošanu krimināllietu iztiesāšanā

Augstākās tiesas mājaslapā publicēts Senāta atziņu apkopojums par būtiskākajiem aspektiem, kuri tiesām jāņem vērā, izmantojot rakstveida procesu apelācijas instancē krimināllietās, kas pieļaujams ar īpašo Covid-19 regulējumu.

Apkopojums, kurā ietverti 28 Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi, dod ieskatu arī problēmās, kas tika risinātas ārkārtējās situācijas laikā. Pieļaujot, ka šāda situācija var atkārtoties, apkopojums būs noderīgs arī turpmāk.

Senāts vērš uzmanību, ka Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības uz mutvārdu procesu, nav absolūtas. Likumā ir noteikti apstākļi, kuros krimināllietu apelācijas instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Savukārt likumā “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”, kas tika pieņemts 2020. gada 3. aprīlī un bija spēkā līdz 9. jūnijam, bija noteikts, ka krimināllietas apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar. Arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā līdz 2020. gada 22. decembrim bija iekļauta analoga tiesību norma. Atbilstoši šīm tiesību normām apelācijas instances tiesai nebija tiesību lietu iztiesāt rakstveida procesā, ja pret to iebilda prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.

2020. gada 6. novembrī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kurā noteikts, ka prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības apelācijas sūdzība vai protests aizskar, lūgumam par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā jābūt pamatotam. Šāds nosacījums tika paredzēts, jo personas iepriekšējo regulējumu mēdza izmantot, lai novilcinātu tiesas procesu. Pienākums pamatot lūgumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā tika iekļauts arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, izdarot tajā grozījumus, kas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī.

Ja apelācijas instances tiesa lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā pieņēma laikā, kad tiesību normas noteica, ka to var darīt, ja pret to neiebilst likumā minētās personas, taču līdz lietas izskatīšanai mainījās tiesiskais regulējums, paredzot, ka lūgums par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā ir jāmotivē, tad apelācijas instances tiesai ir jāpaziņo apsūdzētajam tiesības pamatot savu lūgumu. Pēc šo prasību izpildes tiesai jāizvērtē, vai procesā iesaistītās personas iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir pamatoti. Senāts ir atzinis, ka apelācijas instances tiesas lēmums par lietas skatīšanu rakstveida procesā ir pieņemts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam gan pamatojuma, gan procedūras aspektā, ja tiesa ir devusi iespēju personām izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot, kā arī izvērtējusi lūguma pamatojumu un motivēti to noraidījusi. Atzīstams, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma prasības ir ievērotas, ja apelācijas instances tiesa izskata lietu rakstveida procesā, ja apsūdzētais iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir iesniedzis, bet nav pamatojis.

Tomēr, pat ja pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, apelācijas instances tiesai nav pienākuma lietu noteikti izskatīt rakstveida procesā. Paredzēto tiesisko kārtību tā var piemērot vai nepiemērot. Izvēloties procesa veidu, apelācijas instances tiesai jānodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Par neizpaužamu ziņu izpaušanu piemēro naudas sodu 12 000 eiro apmērā

2021. gada 31. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa taisīja notiesājošu spriedumu, apstiprinot Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras (NNVIDIP) prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un naudas sodu 12 000 eiro apmērā par to, ka persona, būdama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersona, sistemātiski no VID iekšējām datubāzēm ieguva neizpaužamas ziņas, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, bet nav valsts noslēpums, un izpauda tās izmeklēšanā noskaidrotai fiziskai personai.

Kā iepriekš ziņoja prokuratūra, 2021. gada 2. jūnijā no VID Iekšējās drošības pārvaldes tika saņemti krimināllietas materiāli ar ierosinājumu uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo VID amatpersonu par Krimināllikuma 329. pantā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. NNVIDIP prokurors 2021. gada 10. jūnijā šo personu sauca pie kriminālatbildības pēc minētā Krimināllikuma panta par piecu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Tā kā apsūdzētā persona pilnībā piekrita sev inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apjomam un juridiskajai kvalifikācijai un pilnībā atzina savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un nožēloja izdarīto, NNVIDIP prokurors ar apsūdzēto personu noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu – naudas sodu divdesmit četru minimālo mēnešalgu, t. i., 12 000 eiro, apmērā. 2021. gada 22. jūnijā prokurors krimināllietu vienošanās procesa kārtībā nosūtīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, ierosinot apstiprināt noslēgto vienošanos.

Prokuratūra atgādina, ka par neizpaužamu ziņu, kuras nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Senāts nekonstatē dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu un atstāj spēkā Valsts vides dienesta lēmumu

Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-65/2021), ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts vides dienesta lēmumu atcelšanu. Ar minētajiem iestādes lēmumiem pieteicējai noteikts sods par hidrotehniskās būves darbību bez ūdens resursu lietošanas atļaujas un pienākums samaksāt dabas resursu nodokli desmitkārtīgā apmērā par ūdens resursu prettiesisku izmantošanu.

Valsts vides dienests konstatēja, ka pieteicēja SIA “Ilpeks” tai piederošajā Greivuļu hidroelektrostacijā lieto ūdens resursus elektroenerģijas ražošanai bez ūdens resursu lietošanas atļaujas. Sakarā ar to pieteicējai tika piemērots naudas sods 500 eiro par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 64. pantā paredzēto pārkāpumu – hidrotehniskās būves darbību bez ūdens resursu lietošanas atļaujas. Turklāt Valsts vides dienests pieteicējai noteica pienākumu samaksāt arī dabas resursu nodokli par ūdens resursu prettiesisku izmantošanu laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim desmitkārtīgā apmērā no parastās nodokļa likmes, t. i., 103 878 eiro.

Pieteicēja uzskata, ka par vienu un to pašu pārkāpumu ir sodīta divreiz, tādējādi pārkāpjot dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu.

Senāts spriedumā atzīst, ka konkrētajā gadījumā notikuši divi paralēli procesi, kas skar vienu un to pašu pieteicējas izdarītu pārkāpumu, taču šādu procesu norise bija paredzama, procesi bija savstarpēji cieši saistīti, kā arī to kopējā ietekme ir samērīga. Proti, administratīvais sods un paaugstināta nodokļa likme uzskatāmi par vienas sankciju sistēmas divām papildinošām daļām. Tādēļ konkrētajā gadījumā nav konstatējams dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpums.

Ierosināta lieta par normām, kas noteic valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 30. augustā ierosināja lietu “Par politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta pirmās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc politiskās partijas “Mēs – Talsiem un novadam” iesnieguma. Pieteikuma iesniedzēja ir dibināta 2017. gada februārī ar mērķi veicināt Latvijas Republikas un īpaši Talsu novada iedzīvotāju interešu aizstāvību un īstenošanu. Pieteikuma iesniedzēja ar atsevišķu kandidātu sarakstu ir piedalījusies 2017. gada 3. jūlija Talsu novada domes vēlēšanās un ieguvusi trīs deputātu vietas, kā arī Talsu novada domes 2021. gada 5. jūnija vēlēšanās, kurās ieguva četras deputātu vietas.

Saskaņā ar apstrīdēto normu valsts budžeta finansējums tiek piešķirts vienīgi politiskajām organizācijām (partijām), par kurām Saeimas vēlēšanās balsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Tas radot šādām politiskajām organizācijām (partijām) acīmredzamas un ievērojamas priekšrocības iepretim partijām, kas ir ievēlētas pašvaldības domē, bet nav piedalījušās Saeimas vēlēšanās. Šāda kārtība ir īpaši nevienlīdzīga pret partijām, kas ievēlētas pašvaldības domē, bet nav piedalījušās Saeimas vēlēšanās, citstarp tādēļ, ka valsts budžeta finansējums tiek piešķirts arī par katru iegūto balsi pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprināto tiesiskās vienlīdzības principu.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2021. gada 1. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir gada 31. janvāris.

Stājies spēkā spriedums prasībā par goda un cieņas aizskārumu, vēršoties ar nepatiesām ziņām valsts iestādē

Senāta Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību valsts amatpersonas (tiesneša) prasības lietā (lieta Nr. SKC-919/2021) pret AS “Swedbank” par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Līdz ar Senāta lēmumu stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji un AS “Swedbank” uzlikts pienākums iesniegt Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam iesniegumu, kas satur norādi, ka iepriekš bankas sniegtās ziņas Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai ir bijušas nepatiesas. No atbildētājas par labu prasītājam piedzīta arī mantiska kompensācija par goda un cieņas aizskārumu 1000 eiro un tiesāšanās izdevumi.

Senatoru kolēģija secināja, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu atkārtoti, nav pieļāvusi procesuālus pārkāpumus un materiālo tiesību normu uz lietas apstākļiem attiecinājusi pareizi, ņemot vērā šajā lietā Senāta iepriekšējā 2020. gada 25. novembra nolēmumā dotos Civillikuma 2352.1 panta normas piemērošanas aspektus.

Izskatāmajā lietā bija jāizspriež, vai AS “Swedbank”, savulaik vēršoties ar rakstisku iesniegumu pie Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas, ir aizskārusi prasītāja – tiesneša – godu un cieņu.

Stājies spēkā notiesājošais spriedums krimināllietā par pensionētās prokurores slepkavību

Senāta Krimināllietu departamentam pieņemot lēmumu par atteikšanos ierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā notiesājošais spriedums krimināllietā par pensionētās prokurores slepkavību mantkārīgā nolūkā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 3. jūnija spriedums, ar kuru apsūdzētais par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sodīts ar brīvības atņemšanu uz 14 gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Senāts konstatējis, ka, atkārtoti iztiesājot lietu, apelācijas instances tiesa ņēmusi vērā Senāta 2021. gada 22. aprīļa lēmumā atzīto. Nosakot apsūdzētajam sodu par Krimināllikuma 117. panta 9. punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, apelācijas instances tiesa ņēmusi vērā Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus, kas noteikti Krimināllikuma 46. pantā. Nosakot soda veidu, apelācijas instances tiesa ņēmusi vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma būtību un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Savukārt, nosakot soda mēru, apelācijas instances tiesa izvērtējusi apsūdzētā pausto attieksmi pret nodarījumu, kā arī viņa atbildību mīkstinošo apstākļu esību un atbildību pastiprinošo apstākļu neesību. Ievērojot minētos apstākļus, kā arī sodu individualizācijas un samērīguma principu, apelācijas instances tiesa atzinusi par iespējamu apsūdzētajam noteikt soda mēru, kas ir zemāks par vidējo robežu, kāds par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU