DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. janvārī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Valsts kontrole aicina izmeklēšanas iestādes un prokuratūru uz ciešāku sadarbību

Finanšu un ekonomiskas jomā paveikto noziegumu iespējami ātra un efektīva izmeklēšana, kā arī iztiesāšana galvenokārt ir atkarīga no pirmstiesas izmeklēšanas efektivitātes un no tā, cik kvalitatīva valsts apsūdzība nonāk tiesā. Valsts kontroles veiktā revīzija apstiprina, ka izmeklētāju un prokuroru pārmērīgā noslodze, kas bieži tiek norādīta kā galvenais iemesls kriminālprocesu ieilgšanai, nebūt nav vienīgais procesu ietekmējošais negatīvais faktors. Izmeklēšanas un iztiesāšanas laikietilpību ietekmē arī citas ilgstoši nerisinātas problēmas. Valsts kontrole vērtējumā, būtiskākais ir vienotas izpratnes trūkums par tiesību normu piemērošanu, neskaidrība par svarīgākajiem pierādāmajiem apstākļiem un vainai nepieciešamo pierādījumu kopumu par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Veiktajā revīzijā ir identificētas atsevišķas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas būtu pilnveidojamas skaidrības un vienveidīgas piemērošanas nolūkā, kā arī nosauktas iespējas normatīvā regulējuma pilnveidošanai attiecībā uz tiesvedības procesa norises organizēšanu.

Šīs revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai spēkā esošais normatīvais regulējums un atbildīgo institūciju darbība nodrošina efektīvu noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu. Kriminālprocesu virzību kavējošie faktori tika vērtēti Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. birojā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijā, kā arī Prokuratūrā un tiesās.

Valsts kontroles revīzija par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošiem faktoriem noslēdz aizsākto revīziju ciklu tiesiskuma stiprināšanas jomā. Jau 2017. gadā revīzijā Valsts policijā Valsts kontrole konstatēja, ka Latvijā ir ilgstoši nerisinātas problēmas kriminālprocesu izmeklēšanā, kas saistāmas ne tikai ar nepietiekamo izmeklētāju kvalifikāciju. Pēc 2017. gadā veiktās revīzijas Valsts kontrole vairākkārt vērsās valdībā ar aicinājumu pilnveidot pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzību. Redzot, ka būtiskas problēmas aizvien tiek risinātas nepietiekami, un atsaucoties uz Ministru kabineta aicinājumu, tā atbalstot Artura Krišjāņa Kariņa vadītās valdības rīcības plānā noteiktos pasākumus, Valsts kontrole veica apjomīgu revīziju, kurā ieguva viedokļus par izlasē iekļautu aktīvu kriminālprocesu virzību kavējošiem faktoriem no izmeklētājiem – procesa virzītājiem, to tiešajiem priekšniekiem, prokuroriem un tiesnešiem. Savukārt pabeigtu kriminālprocesu lietas materiālu izpētei piesaistīti krimināltiesiskās jomas eksperti – gan praktiķi, gan tiesību zinātnieki. Rezultātā Valsts kontrole sniedz priekšlikumus problēmu risinājumiem, pamatojoties ne tikai uz savu, bet arī uz revīzijā apkopotajiem un analizētajiem tiesību normu piemērotāju un tiesību zinātnieku viedokļiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte – prokurora profesionalitātes mēraukla

Kaut arī noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, revīzijā noskaidrotais neliecina, ka šīs kategorijas noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi. Visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šādu kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trijos gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst. Piemēram, no revīzijas izlasē iekļautajām krimināllietām, kas 2020. gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 44 % kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem un četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver: “Lai šajos sarežģītajos un valsts intereses sevišķi skarošajos kriminālprocesos pēc iespējas ātrāk un efektīvāk panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, ir būtiski jāpalielina pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte, no kā ir atkarīga valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitāte tiesā. Lai to panāktu, ir nepieciešama prokuratūras aktīva iesaiste un līdzdalība, uzņemoties vadošo lomu gan tiesību normu piemērošanas prakses veidošanā, gan izmeklētāju darba vadībā un uzraudzībā.”

Pat ja izmeklētājs ir pārliecināts, ka pierādījumi ir pietiekami, un virza kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai, prokurora kompetencē ir izlemt – vai ir ceļama apsūdzība, vai kriminālprocess ir atgriežams izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, vai arī kriminālprocess ir izbeidzams. Arī tiesā pierādīšanas pienākums gulstas uz prokuroru kā valsts apsūdzības uzturētāju. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas. Tātad būtiska un izšķiroša nozīme ir izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras sadarbībai, lai vispirms jau pirmstiesas kriminālprocesā izveidotos vienota izpratne par tiesību normu piemērošanu.

Risinājumus noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas kavējošo faktoru novēršanai Valsts kontrole pēc veiktās revīzijas saskata četros virzienos.

Jārod vienota izpratne par tiesību normu piemērošanu – skaidrība par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un vainas pierādīšanai nepieciešamo pierādījumu kopumu

Revīzijā noskaidrots, ka vislielākās neskaidrības un grūtības piemērošanā rada Krimināllikuma normas, kas paredz personu saukšanu pie kriminālatbildības par krāpšanu. Proti, par piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, par politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā, nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, joprojām arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Lai efektīvāk noteiktu pierādīšanas priekšmetu, Valsts kontrole iesaka izstrādāt vadlīnijas par tipiskiem pierādāmiem apstākļiem un saistītiem faktiem noteiktu kategoriju lietās, kā arī par tipiskiem palīgfaktiem, kam pievēršama uzmanība, izvērtējot pierādījumu izmantošanu kriminālprocesā. Vairums izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu atzina, ka trūkst gan minēto vadlīniju par dažādiem noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā veidiem, gan pieredzes apmaiņas pasākumu par to izmeklēšanu. Noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā pierādīšanai aizvien lielāka un pat izšķiroša nozīme ir netiešajiem pierādījumiem. Tomēr izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par netiešo pierādījumu izmantošanu, un tādēļ tie praksē netiek pietiekami plaši izmantoti.

Tāpat trūkst vienotas izpratnes par to, vai kriminālprocesā ir nepieciešams pārbaudīt visas iespējamās saistītās epizodes un mēģināt pierādīt vainu attiecībā uz tām visām, vai arī laikus tiek noteikts, par kādu daļu izmeklēšana tiks veikta un kas būs pietiekami vainas pierādīšanai, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Valsts kontrole iesaka ieviest vienotu praksi, lai jau izmeklēšanas sākumā izmeklētājs ar uzraugošo prokuroru vienotos par izmeklēšanas virzieniem un robežām, ar ko ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības. Tādējādi nebūtu jāvelta nesamērīgi resursi visu iespējamo epizožu un iespējamo saistīto nodarījumu noskaidrošanai un pierādīšanai.

Neatliekami jāvērtē iespējas pilnveidot normatīvo regulējumu, kur to par būtisku atzīst tiesību normu piemērotāji, tiesību zinātnieki un ārvalstu eksperti

Valsts kontrole saredz iespējas pilnveidot Krimināllikuma normas, lai kriminālatbildību valsts amatpersonām par noziedzīgiem nodarījumiem dienestā piemērotu ne tikai gadījumos, kad ar nelikumīgo rīcību ir radīts tiešs mantisks zaudējums, bet arī citos gadījumos, kad valsts amatpersonas nelikumīgas rīcības dēļ saskatāms ievērojams kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Šādas ir, piemēram, Krimināllikuma normas, kas paredz kriminālatbildību amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību.

Valsts kontroles vērtējumā, īpaši būtiski ir padziļināti un vispusīgi izvērtēt priekšlikumus par tādiem Krimināllikuma regulējuma trūkumiem, kurus praksē saredz prokuratūras struktūrvienība, kas veic izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā sarežģītākajos kriminālprocesos par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, Prokuratūra saskata nepieciešamību pilnveidot Krimināllikuma normas, izvērtējot kriminālatbildības ieviešanu par tā saucamo “amatpersonu piebarošanu”. Tie ir gadījumi, kad mantiski vai citādi labumi tiek piedāvāti, nodoti un pieņemti nevis par konkrētu amata darbību, bet gan tādēļ, lai amatpersonu orientētu uz labvēlīgu rīcību attiecībā pret labuma devēju vai kādu trešo personu nākotnē, neesot norunai par konkrētu amata darbību, vai tad, ja šādu norunu nav iespējams pierādīt.

Kriminālprocesa likuma normu pilnveide būtu jāvērtē arī attiecībā uz to, kad vai ar kādiem nosacījumiem un kā uzsākams un izbeidzams kriminālprocess, kā arī ar kādiem nosacījumiem un kā var tikt apturēts kriminālprocess.

Jāsamazina krimināltiesiskās sistēmas noslodze, koncentrējoties sarežģītāko un valsts interesēm būtiskāko kriminālprocesu izmeklēšanai

Kā tūlītēju Latvijā ieviešamu risinājumu Valsts kontrole iesaka izvērtēt iespēju standartizēt un pēc iespējas vienkāršot procedūras, tai skaitā vienkāršāko un maznozīmīgo kriminālprocesu gadījumos, attiecīgi arī pārskatot sadarbību starp izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, vērtējot iespējas padziļinātas specializācijas ieviešanai arī prokuroru vidū.

Lai efektivizētu pirmstiesas kriminālprocesu, tajā skaitā efektīvāk izmantotu pieejamos prokuroru resursus, Valsts kontroles ieskatā, būtu jāievieš vismaz divu veidu izmeklētāju un prokuroru sadarbības mehānismi. Viens – sarežģītiem, valsts intereses būtiski skarošiem kriminālprocesiem, kuros ir liela uzraugošā prokurora iesaiste procesa veida un izmeklēšanas virzienu izvēlē, izmeklēšanas robežu, nepieciešamo pierādījumu, izmantojamo metožu noteikšanā.  Otrs – vienkāršiem kriminālprocesiem, kam ir standartizēta izmeklēšana, zināmas sākotnējās izmeklēšanas darbības, nepieciešamie pierādījumi, izmantojamās pierādīšanas metodes un nav nepieciešama izmeklētāja un uzraugošā prokurora cieša sadarbība.

Procesa virzītājiem dažādās kriminālprocesa stadijās ir jāsaņem kvalificēts tehnisks un konsultatīvs atbalsts.

Būtiski ir atrisināt jautājumu par kvalitatīvu un ātru kredītiestāžu kontu izrakstu, kā arī elektronisko sakaru komersantu sniegto datu apstrādi un analīzi. Pašlaik izmeklētāji pēc savām iespējām un izpratnes veic kontu izrakstu un elektronisko sakaru komersantu sniegto datu analīzi. Valsts kontroles ieskatā, tas paildzina kriminālprocesa norisi un rada risku nepietiekami kvalitatīvai datu analīzei, kam var būt izšķiroša nozīme kriminālprocesā nozīmīgu apstākļu un personas vainas pierādīšanai. Minēto datu analīzei būtu jāpiesaista speciālisti ar zināšanām finanšu un ekonomikas jomā, kuri labi orientējas finanšu un darījumu plūsmās, identificē komercpraksei neraksturīgu rīcību, aizdomīgus darījumus, saistītās personas u.tml.

Valsts kontroles vērtējumā, kvalificēti speciālisti ar zināšanām finanšu un ekonomikas jomā, analītiķi krimināltiesiskajā sistēmā ir nepieciešami visos kriminālprocesa posmos, bet to pieejamība tirgū nav tik liela, lai iesaistītās institūcijas – Prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Nodokļu un muitas policija, Finanšu izlūkošanas dienests, tiesas atsevišķi spētu attīstīt augsta līmeņa kompetenci. Tāpēc ir jāvērtē, kāda kompetence attīstāma centralizēti, piemēram, prokuratūrā, visu institūciju vajadzībām, un kāda papildu kapacitāte veidojama institūcijās individuāli. Tāpat būtu jārod risinājumi arī kvalitatīva konsultatīvā atbalsta saņemšanai par jautājumiem grāmatvedības, finanšu un ekonomikas jomā, kuru pareizai izprašanai un interpretācijai ir nozīme kriminālprocesā būtisku apstākļu noskaidrošanai.

Valsts kontrole Noziedzības novēršanas padomei ir sniegusi kopumā 19 detalizētus priekšlikumus noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti negatīvi ietekmējošo faktoru novēršanai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU