Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

SATURA RĀDĪTĀJS

• Uzdevumi
• Sasniedzamais mērķis
• Uz risku balstīta pieeja
• Sankciju koordinācijas padome
• Iesaistītās institūcijas
• Tiesību akti
• Noderīgas saites
• Publikācijas

Šī rīcības virziena aktivitātes nodrošina, lai valstī teroristiem, teroristu organizācijām un teroristu finansētājiem tiek liegts piesaistīt, pārvietot un izmantot līdzekļus un saviem mērķiem ļaunprātīgi izmantot bezpeļņas organizācijas.

Uzdevumi

• Uzraudzības un kontroles iestādēm stiprināt mērķētu finanšu sankciju uzraudzības programmas.
• Informēt likuma subjektus par sankciju pārkāpšanā un apiešanā izmantotajām tipoloģijām, kas konstatētas pārbaužu gaitā.
• Uzraudzības un kontroles iestādēm izstrādāt publiskus informatīvos materiālus un regulāri informēt privāto sektoru par aktuālajiem sankciju režīmiem.
• Veicināt efektīvu darījumu ar terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas pazīmēm identificēšanu nebanku sektorā.
• Mazināt anonimitātes un krāpniecības riskus neklātienes finanšu pakalpojumu jomā.

Galvenais sasniedzamais mērķis

• Teroristiem, teroristu organizācijām un terorisma finansētājiem ir novērsta iespēja piesaistīt, pārvietot un izmantot līdzekļus un ļaunprātīgi izmantot bezpeļņas organizāciju sektorus.

Uz risku balstīta pieeja

Ieviesta uz risku novērtējumu balstīta nevalstisko organizāciju sektora uzraudzība – tā ietver risku novērtēšanu, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju iesaistīšanos terorisma finansēšanā un finanšu sankciju apiešanā. Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTF) risku novērtēšanas ziņojums.

• Informatīvais materiāls (vadlīnijas) par efektīvu sankciju ievērošanu Latvijā;
• Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos;
• Vadlīnijas NILLTPF novēršanas likuma subjektiem, ko uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. 

Sankciju koordinācijas padome

Izveidota Sankciju koordinācijas padome, kas ir galvenais koordinācijas mehānisms, kuru atbalsta augsta līmeņa politiskā griba. Padome ietver valsts, privāto un nevalstisko organizāciju sektoru.

Tagad mērķētas finanšu sankcijas tiek īstenotas tieši, pilnībā un bez kavēšanās, saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) metodoloģiju. Visas personas ir informētas par šīm ANO Drošības padomes rezolūcijām.

Latvija ir pilnībā autonoma no Eiropas Savienības mehānismiem attiecībā uz sankciju ieviešanu. 

Papildināts uzraudzības un kontroles institūciju saraksts, aptverot visus valsts, privātos un nevalstisko organizāciju sektorus.

Iesaistītās institūcijas

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Ārlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Kultūras ministrija; Latvijas Banka; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Maksātnespējas kontroles dienests; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Valsts drošības dienests; Valsts ieņēmumu dienests

Tiesību akti

• Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums
• Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
• Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu
• Papildu protokols Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (saukts arī par Rīgas protokolu)
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”

Noderīgas saites

• Terorisma finansēšanas definīcija
• Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu ar pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu
• Terorisma finansēšanas novēršana
• Ārlietu ministrijas informācija par sankcijām
• Personas, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās
• Metodiskie materiāli par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām
• Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas risku novērtējums (2017–2018)
• Nacionālais terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.–2018. gadu (papildināts 2019. gada jūlijā) (latviešu valodā) (angļu valodā)
• Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski (publiskojamā versija)

Publikācijas

• Tematiskais atvērums “Moneyval”
• LV portāla tematiskās publikācijas
• Institūciju paziņojumi sabiedrībai (preses relīzes)
• Žurnāla “Jurista Vārds” tematiskās publikācijas:
  • Medina L. Cik daudz izdarīts ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā. Jurista Vārds, 07.01.2020., Nr. 01 (1111), 12.-13.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Medina L. Kas mūsdienu biznesā ir laba un slikta rīcība. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 10.-12.lpp.
  • Tieslietu ministrija OECD ziņojums "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā". Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 13.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Kovaļa Ļ., Gerasimins I. Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 14.-18.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Ivanovs I., Rapša A. Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 19.-22.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Letiņa L. Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 22.-27.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Brazovskis J., Pastars E. Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 28.-34.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Lošmanis A. Akciju aprites modernizācijas nepieciešamība Latvijā. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 34.-37.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Vainovskis M. Laba korporatīvā pārvaldība: kā nodrošināt OECD principu piemērošanu Latvijā. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 38.-44.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Grafs A. Vai Latvijas bankas vērtē uzņēmumu korporatīvās pārvaldības praksi. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 45.-47.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Auziņa-Melalksne D. Kapitāla piesaiste biržā: mīti un patiesība. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 47.-51.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Znotiņa I., Vītola D. Plānotas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jurista Vārds, 12.03.2019., Nr. 10 (1067), 5.–7.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)