SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 25 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums

Latvijas plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā

SATURA RĀDĪTĀJS

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēma

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un poliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma Eiropas Padomes dalībvalstīs ir veidota, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai,terorisma un proliferācijas finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši valsts riska līmenim.

Latvijas valdība ar savu rīcību apliecina, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas finansēšanai, un pilda apņemšanos nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai.

“Moneyval” uzdevums

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” ir izveidota 1997. gadā. Šobrīd to veido 47 dalībvalstis, un tā ir Eiropas Padomes ministru komitejas padotības institūcija. “Moneyval” uzdevums ir novērtēt, kā tiek ievēroti galvenie starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas,terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanā un kā tiek nodrošināta to īstenošanas efektivitāte, kā arī sniegt ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Rekomendācijas Latvijai

Starptautiskie eksperti Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti analizē, ņemot vērā sasniegto 11 rīcības virzienos: 

  • riski, politika un koordinācija;
  • starptautiskā sadarbība; 
  • uzraudzība;
  • preventīvie pasākumi;
  • juridiskās personas un veidojumi;
  • finanšu izlūkošana;
  • noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana;
  • konfiskācija; 
  • terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana; 
  • terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas;
  • proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas.

2020. gada 22. janvārī “Moneyval” publicēja progresa ziņojumu par Latvijas panākto progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Atbilstoši progresa ziņojumam šobrīd no 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

2020. gada februārī FATF plenārsesijā tika lemts, vai Latviju iekļaut to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. FATF secināja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā “Moneyval” pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visus 11 FATF efektivitātes rādītājus.

Latvijas valsts apņemšanās

Lai turpinātu īstenot “Moneyval” rekomendācijas, valdība 2019. gada 23. decembrī pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. gada līdz 2022. gada beigām. Pasākumu plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un uzraudzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas  prasību īstenošanu, samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Plānā noteikti 11 rīcības virzieni

  1. Riski, politika un koordinācija
  2. Starptautiskā sadarbība
  3. Uzraudzība
  4. Preventīvie pasākumi
  5. Juridiskās personas un veidojumi
  6. Finanšu izlūkošana
  7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
  8. Konfiskācija
  9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
  10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
  11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas

Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas

Pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācija

Atbildīgā institūcija: Finanšu sektora attīstības padome

1. rīcības virziens “Riski, politika un koordinācija”

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (pasākumi NILLTPF risku novērtēšanā)

Līdzatbildīgās institūcijas: Tieslietu ministrija; Ārlietu ministrija; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Valsts ieņēmumu dienests; Satiksmes ministrija; Valsts policija; Valsts policijas koledža; Valsts drošības dienests; Finanšu ministrija; Uzņēmumu reģistrs; Latvijas Universitāte; Rīgas Stradiņa universitāte

2. rīcības virziens “Starptautiskā sadarbība”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Valsts policija; Datu valsts inspekcija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Finanšu ministrija

3. rīcības virziens “Uzraudzība”

Atbildīgā institūcija: Finanšu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Ekonomikas ministrija; Kultūras ministrija; Latvijas Finanšu nozares asociācija; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija; Valsts ieņēmumu dienests; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Valsts policija; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

4. rīcības virziens “Preventīvie pasākumi”

Atbildīgā institūcija: Finanšu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Kultūras ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Valsts ieņēmumu dienests; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; Ārlietu ministrija; Latvijas Darba devēju konfederācija; Latvijas Finanšu nozares asociācija; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija

5. rīcības virziens “Juridiskās personas un veidojumi”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Uzņēmumu reģistrs; Finanšu ministrija; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Latvijas Banka; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

6. rīcības virziens “Finanšu izlūkošana”

Atbildīgā institūcija: Finanšu izlūkošanas dienests

Līdzatbildīgās institūcijas: Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Satiksmes ministrija; Nodokļu un muitas policijas pārvalde; Finanšu nozares asociācija; NILLTPF novēršanas likuma subjekti; datubāzes KRASS, Traktortehnikas reģistra un Kuģu reģistra turētājs

7. rīcības virziens “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Finanšu nozares asociācija; Valsts robežsardze; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Valsts policijas koledža; Latvijas Tiesnešu mācību centrs; Prokuratūra; Tiesu administrācija; Valsts administrācijas skola; likuma subjekti; Finanšu ministrija; Satversmes aizsardzības birojs; Augstākā tiesa; Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā esošās institūcijas

8. rīcības virziens “Konfiskācija”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts policija; Valsts robežsardze; Finanšu ministrija; Valsts ieņēmumu dienests; Nodokļu un muitas policijas pārvalde; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Tiesu administrācija

9. rīcības virziens “Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana”

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Valsts drošības dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Ģenerālprokuratūra; Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvā padome; Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Valsts robežsardze; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; likuma subjekti; Finanšu ministrija

10. rīcības virziens “Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas”

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Valsts drošības dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Tieslietu ministrija; Ārlietu ministrija; Valsts ieņēmumu dienests; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Iepirkumu uzraudzības birojs

11. rīcības virziens “Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas”

Atbildīgā institūcija: Ārlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Finanšu ministrija; Valsts drošības dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts ieņēmumu dienests; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Iekšlietu ministrija

Saistītie tiesību akti

Starptautiskie normatīvie akti

Noderīgas saites

Publikācijas

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU