Latvijas plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā

SATURA RĀDĪTĀJS

• NILLTFN sistēma
• “Moneyval” uzdevums
• Rekomendācijas
• Latvijas apņemšanās
• Rīcības virzieni
• Iesaistītās institūcijas
• Tiesību akti
• Starptautiskie normatīvie akti
• Noderīgas saites
• Publikācijas

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēma

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un poliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma Eiropas Padomes dalībvalstīs ir veidota, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai,terorisma un proliferācijas finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši valsts riska līmenim.

Latvijas valdība ar savu rīcību apliecina, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas finansēšanai, un pilda apņemšanos nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai.

“Moneyval” uzdevums

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” ir izveidota 1997. gadā. Šobrīd to veido 47 dalībvalstis, un tā ir Eiropas Padomes ministru komitejas padotības institūcija. “Moneyval” uzdevums ir novērtēt, kā tiek ievēroti galvenie starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas,terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanā un kā tiek nodrošināta to īstenošanas efektivitāte, kā arī sniegt ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Rekomendācijas Latvijai

Starptautiskie eksperti Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti analizē, ņemot vērā sasniegto 11 rīcības virzienos: 

• riski, politika un koordinācija;
• starptautiskā sadarbība; 
• uzraudzība;
• preventīvie pasākumi;
• juridiskās personas un veidojumi;
• finanšu izlūkošana;
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana;
• konfiskācija; 
• terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana; 
• terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas;
• proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas.

2020. gada 22. janvārī “Moneyval” publicēja progresa ziņojumu par Latvijas panākto progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Atbilstoši progresa ziņojumam šobrīd no 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

2020. gada februārī FATF plenārsesijā tika lemts, vai Latviju iekļaut to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. FATF secināja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai. Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā “Moneyval” pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visus 11 FATF efektivitātes rādītājus.

Latvijas valsts apņemšanās

Lai turpinātu īstenot “Moneyval” rekomendācijas, valdība 2019. gada 23. decembrī pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. gada līdz 2022. gada beigām. Pasākumu plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un uzraudzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas  prasību īstenošanu, samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Plānā noteikti 11 rīcības virzieni

1. Riski, politika un koordinācija
2. Starptautiskā sadarbība
3. Uzraudzība
4. Preventīvie pasākumi
5. Juridiskās personas un veidojumi
6. Finanšu izlūkošana
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas

Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas

Pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācija

Atbildīgā institūcija: Finanšu sektora attīstības padome

1. rīcības virziens “Riski, politika un koordinācija”

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (pasākumi NILLTPF risku novērtēšanā)

Līdzatbildīgās institūcijas: Tieslietu ministrija; Ārlietu ministrija; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Valsts ieņēmumu dienests; Satiksmes ministrija; Valsts policija; Valsts policijas koledža; Valsts drošības dienests; Finanšu ministrija; Uzņēmumu reģistrs; Latvijas Universitāte; Rīgas Stradiņa universitāte

2. rīcības virziens “Starptautiskā sadarbība”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Valsts policija; Datu valsts inspekcija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Finanšu ministrija

3. rīcības virziens “Uzraudzība”

Atbildīgā institūcija: Finanšu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Ekonomikas ministrija; Kultūras ministrija; Latvijas Finanšu nozares asociācija; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija; Valsts ieņēmumu dienests; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Valsts policija; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

4. rīcības virziens “Preventīvie pasākumi”

Atbildīgā institūcija: Finanšu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Kultūras ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Valsts ieņēmumu dienests; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; Ārlietu ministrija; Latvijas Darba devēju konfederācija; Latvijas Finanšu nozares asociācija; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija

5. rīcības virziens “Juridiskās personas un veidojumi”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Uzņēmumu reģistrs; Finanšu ministrija; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Latvijas Banka; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

6. rīcības virziens “Finanšu izlūkošana”

Atbildīgā institūcija: Finanšu izlūkošanas dienests

Līdzatbildīgās institūcijas: Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Satiksmes ministrija; Nodokļu un muitas policijas pārvalde; Finanšu nozares asociācija; NILLTPF novēršanas likuma subjekti; datubāzes KRASS, Traktortehnikas reģistra un Kuģu reģistra turētājs

7. rīcības virziens “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Finanšu nozares asociācija; Valsts robežsardze; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Valsts policijas koledža; Latvijas Tiesnešu mācību centrs; Prokuratūra; Tiesu administrācija; Valsts administrācijas skola; likuma subjekti; Finanšu ministrija; Satversmes aizsardzības birojs; Augstākā tiesa; Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā esošās institūcijas

8. rīcības virziens “Konfiskācija”

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts policija; Valsts robežsardze; Finanšu ministrija; Valsts ieņēmumu dienests; Nodokļu un muitas policijas pārvalde; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Tiesu administrācija

9. rīcības virziens “Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana”

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Valsts drošības dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Ģenerālprokuratūra; Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvā padome; Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Valsts robežsardze; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; likuma subjekti; Finanšu ministrija

10. rīcības virziens “Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas”

Atbildīgā institūcija: Iekšlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Valsts drošības dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Tieslietu ministrija; Ārlietu ministrija; Valsts ieņēmumu dienests; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Iepirkumu uzraudzības birojs

11. rīcības virziens “Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas”

Atbildīgā institūcija: Ārlietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Finanšu ministrija; Valsts drošības dienests; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts ieņēmumu dienests; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Latvijas Banka; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija; Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija; Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; Iekšlietu ministrija

Saistītie tiesību akti

• Likums “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorismu finansēšanu”
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums
• Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums
• Kredītiestāžu likums
• Krimināllikums
• Kriminālprocesa likums
• Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums
• Fizisko personu datu apstrādes likums
• Likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”
• Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums
• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”
• Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”
• Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1092 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”
• Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 233 “Finanšu sektora attīstības padomes nolikums”
• Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 431 “Kārtība, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus vai mantu sadala ar ārvalstīm, un kārtība, kādā naudas līdzekļus pārskaita uz ārvalstīm”
• Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā”
• Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”
• Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 328 “Sankciju koordinācijas padomes nolikums”
• Ministru kabineta 2017. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par nacionālo sankciju noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu”
• Ministru kabineta 2017. gada 31. jūlija rīkojums Nr. 390 “Par finanšu ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu”
• Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumi Nr. 102 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nolikums”
• Ministru prezidenta 2019. gada 15. marta rīkojums Nr. 65 “Par darba grupu”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 1 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 26. septembra noteikumi Nr. 155 “Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbības atļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 2 “Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 20. decembra ieteikumi Nr. 210 “Ieteikumi kredītiestādēm klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 20. decembra noteikumi Nr. 208 “Pārskata par kredītiestāžu klientu veiktajiem maksājumiem, izmantojot korespondentbanku tīklu, sagatavošanas normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 25. septembra ieteikumi Nr. 152 “Ieteikumi kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 22. augusta noteikumi Nr. 121 “Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 22. augusta noteikumi Nr. 122 “Kredītiestāžu korespondentattiecību nodibināšanas un uzturēšanas normatīvie noteikumi”
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 214 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas normatīvie noteikumi”
• Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2018. gada 20. decembra lēmums Nr.1/35 “Vispārējās atļaujas noteikumi elektronisko sakaru nozarē”, 17. punkts
• Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 763 “Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2019.–2021. gadam”, pielikuma 11.11. apakšpunkts
• Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumi Nr. 705 “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”
• Ministru kabineta 2019. gada 23. decembra rīkojums Nr. 653 “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”
• Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra rīkojums Nr. 408 “Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” koncepcijas projektu”
• Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 392 “Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju”
• Ministru kabineta 2018. gada 28. februāra rīkojums Nr. 90 “Par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2018.–2020. gadam”
• Ministru prezidenta 2019. gada 23. decembra rīkojums Nr. 357 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģiju 2020.–2022. gadam”
• Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumi Nr. 769 “Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība”
• Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojums Nr. 126 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam”
• Latvijas Bankas 2017. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 158 “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu”

Starptautiskie normatīvie akti

• Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas “Starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai” (latviešu valodā)
• FATF rekomendācijas “International Standards on Combating Money Laundering and the Financing of Terrorism & Proliferation” (angļu valodā)
• FATF metodoloģija “Methodology for Assessing Technical Compliance with the FATF Recommendations and the Effectiveness of AML/CFT Systems” (angļu valodā)
• FATF ceturtā AML/CFT savstarpējā novērtējuma kārta (angļu valodā)
• Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcija Nr. 1267/1999, 15.10.1999.
• ANO rezolūcija Nr. 1373/2001, 28.09.2001.
• ANO konvencija pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu, 25.05.1994., ratificēta LR 11.05.1993.
• ANO konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti (Vīnes konvencija), 20.12.1998.
• Starptautiskā konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu, pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 1999. gada 9. decembra rezolūciju Nr. 54/109
• ANO konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, 2000.
• Eiropas Padomes konvencija par terorisma apkarošanu, 27.10.1977.
• Eiropas Padomes konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (Varšavas konvencija), 16.05.2005.
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (3. direktīva), 26.10.2005.
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (4. direktīva), 20.05.2015.
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/843 30.05.2018, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to,  lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai,  un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (5. direktīva)
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva – (ES) 2018/1673 – 23.10.2018 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (6. direktīva) 
• Eiropas Komisijas direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos, 01.08.2006.
• Eiropas Padomes lēmums 98/699/TI par naudas atmazgāšanu, identifikāciju, izsekošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu un instrumentu izņemšanu, iesaldēšanu un konfiscēšanu, 03.12.1998.
• Eiropas Padomes lēmums 200/642/JHA par kārtību, kādā finanšu izlūkošanas vienības sadarbojas informācijas apmaiņas jomā, 17.10.2000.
• Eiropas Padomes pamatlēmums 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju, 26.06.2001.
• Eiropas Padomes kopīgā pozīcija 2001/931/KĀDP par īpašiem pasākumiem cīņai pret terorisma finansēšanu, 27.12.2001.
• Eiropas Padomes pamatlēmums 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, 24.02.2005.
• Eiropas Padomes pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālajām sankcijām, 24.02.2005.

Noderīgas saites

• Latvijas Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku novērtēšanas ziņojums
• Papildināts Latvijas Nacionālais NILLTF risku novērtēšanas ziņojums 
• Eiropas Komisijas Pārnacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma ziņojums
• Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. gada līdz 2022. gadam
• “Moneyval” 2020. gada 22. janvāra ziņojums par Latviju
• “Moneyval” 2018. gada 23. augusta ziņojums par Latviju (angļu valodā)
• “Moneyval” 2018. gada 23. augusta ziņojuma kopsavilkums (latviešu valodā)
• Infografika: Mīti un patiesība par naudas atmazgāšanas apkarošanu un starptautisko finanšu sankciju ievērošanu, janvāris, 2019.
• Informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novēršanas pasākuma plānu (līdz 31.12.2019.)
• Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” mājaslapa
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā saistošie starptautiskie normatīvie akti
• Sankciju saraksti: MK atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītie to personu saraksti, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās
• Informācijas sniegšana par aizdomīgiem finanšu darījumiem: iesniegt ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam
• Patiesā labuma guvēju reģistrācija Latvijas Republikā (angļu valodā)
• Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas risku novērtējums (2017–2018)
• Nacionālais terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.–2018. gadu (papildināts 2019. gada jūlijā) (latviešu valodā) (angļu valodā)
• Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski (publiskojamā versija)

Publikācijas

• Tematiskais atvērums “Moneyval”
• LV portāla tematiskās publikācijas
• Institūciju paziņojumi sabiedrībai (preses relīzes)
• Žurnāla “Jurista Vārds” tematiskās publikācijas:
  • Medina L. Cik daudz izdarīts ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā. Jurista Vārds, 07.01.2020., Nr. 01 (1111), 12.-13.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Medina L. Kas mūsdienu biznesā ir laba un slikta rīcība. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 10.-12.lpp.
  • Tieslietu ministrija OECD ziņojums "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā". Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 13.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Kovaļa Ļ., Gerasimins I. Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 14.-18.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Ivanovs I., Rapša A. Ar izpratni un iekšējo kontroli pret korupciju. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 19.-22.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Letiņa L. Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 22.-27.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Brazovskis J., Pastars E. Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 28.-34.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Lošmanis A. Akciju aprites modernizācijas nepieciešamība Latvijā. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 34.-37.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Vainovskis M. Laba korporatīvā pārvaldība: kā nodrošināt OECD principu piemērošanu Latvijā. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 38.-44.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Grafs A. Vai Latvijas bankas vērtē uzņēmumu korporatīvās pārvaldības praksi. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 45.-47.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Auziņa-Melalksne D. Kapitāla piesaiste biržā: mīti un patiesība. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 47.-51.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
  • Znotiņa I., Vītola D. Plānotas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jurista Vārds, 12.03.2019., Nr. 10 (1067), 5.–7.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)