Cīņa pret nelegālu kultūras priekšmetu apriti

Šogad ir konstatēti būtiski postījumi divos valsts aizsargājamos arheoloģiskajos pieminekļos. Valsts policija ir uzsākusi deviņus kriminālprocesus par nelikumīgu arheoloģisko senlietu glabāšanu un tirgošanu. Kriminālprocesu laikā izņemti vairāk nekā 2000 arheoloģisko senlietu. Vienā gadījumā vainīgā persona sodīta ar 100 stundām piespiedu darba, bet izņemtās senlietas atdotas valstij.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājs Dr. arch. Juris Dambis norāda, ka mākslas priekšmetu nelegālais tirgus tiek uzskatīts par trešo lielāko nelegālo tirgu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Savukārt Eiropas Savienība ir otrs lielākais mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus, piebilst NKMP vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.

Jāatgādina, ka senlietas, kas ir vecākas par 17. gadsimtu, pieder valstij. "Nelikumīga rakšana arheoloģiskajās senvietās ar nolūku iegūt senlietas un nelikumīga senlietu aprite ir viens no lielākajiem draudiem kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai,” uzsver J. Dambis. “Tā zaudējam vēstures pavedienus, kā sabiedrība ir attīstījusies.”

Uz jautājumu, kāpēc arheologi neizrok un neizpēta visu, kas Latvijā vēsturiski ir saglabājies, NKMP vadītājs atbild, ka “visu izrakt un izpētīt nemaz nevajag, jo jāpēta ir tikai tas, ka pašreizējā brīdī ir vajadzīgs. Pēc vairākiem desmitiem gadu būs citas tehnoloģijas un metodes”.

LV portāls jau rakstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas stājās spēkā šīgada 29. jūnijā, paredz – NKMP būs jāuzrauga arī darījumi ar mākslas un antikvāro priekšmetu apriti. Līdz šim neviena institūcija to neveica. Izvērtējot mākslas un antikvāro priekšmetu aprites sektoru 2017.–2018. gadā, NKMP uzsver, ka nozīmīgākais drauds ir nelegāla mākslas un antikvāro priekšmetu aprite (imports, eksports, tirdzniecība) ar nolūku nodrošināt terorisma finansēšanu un proliferāciju.

K. Kukaine skaidro, ka mākslas priekšmetu kontrole Latvijā attiecas uz 140 juridiskajām personām – izsoļu namiem, gleznu galerijām, antikvariātiem u. c. uzņēmumiem, kuriem ir jāveic klienta un mākslas priekšmeta pārbaude.

Uz vaicājumu, kā tiek nodrošināta kultūras priekšmetu uzraudzība, SIA “Doma antikvariāts” pārstāvis Kirils Kirija skaidro, ka nozarē strādā jau 20 gadus un pazīst antikvāros priekšmetus. Ir arī interneta portāli, kuros var iegūt ziņas par kultūras priekšmetiem un to cenām. Pērkot preces no klienta, tiek iegūti viņa dati. Uzņēmums daudzus vēsturiskos priekšmetus pērk izsolēs Eiropā – Francijā, Zviedrijā, Vācijā u. c.