SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. februārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
17
17

Precizē aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas

Stājas spēkā 02.02.2021.

FOTO: LETA

Šodien, 2. februārī, stājoties spēkā grozījumiem Krimināllikumā, tiek papildinātas un precizētas ar šo normatīvu noteiktās aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī noteikta kriminālatbildība par tādām nelikumīgām darbībām, par kurām līdz šim kriminālatbildība netika paredzēta.

īsumā
  • Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību 2017. gada 19. maija Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, norādīts anotācijā.
  • Ar grozījumiem tiek definēts termins “kultūras priekšmets”, kas ietver gan Latvijas Republikas vai citas valsts aizsargātu kultūras pieminekli, gan arī muzeja krājuma priekšmetu un īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumentu.
  • 229. pants ir papildināts ar nosacījumu, ka tas attiecas ne tikai uz Latvijas Republikas, bet arī uz citas valsts aizsargātiem kultūras priekšmetiem.
  • Līdz šim Krimināllikuma 229.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets bija valstij piederošas senlietas, savukārt jaunajā regulējumā paredzētais noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir Latvijas Republikas aizsargāta senlieta, kura neatrodas muzeja krājumā.
  • 277. pantā ir precizēts noziedzīgā nodarījuma priekšmets, proti, Latvijas Republikas vai citas valsts aizsargāts arhīva dokuments un dokuments ar arhīvisko vērtību vai tos aizstājoša kopija.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību 2017. gada 19. maija Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, norādīts anotācijā.

Konvencijas mērķis

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas šo konvenciju parakstījušās puses pauž bažas, ka noziedzīgi nodarījumi pret kultūras vērtībām kļūst arvien izplatītāki un tie arvien lielākā mērā noved pie pasaules kultūras mantojuma iznīcināšanas. Turklāt nelikumīgi izraktas un nelikumīgi izvestas vai ievestas kultūras vērtības arvien biežāk tiek pārdotas dažādos veidos, tostarp antikvariātos, izsoļu namos un internetā, uzsvērts konvencijas preambulā.

Konvencija tapa, ņemot vērā, ka nelikumīgā kultūras vērtību tirdzniecībā iesaistīta organizētā noziedzība, kā arī to, ka teroristu grupas ir iesaistītas tīšā kultūras mantojuma iznīcināšanā un izmanto nelikumīgu kultūras vērtību tirdzniecību kā finansējuma avotu.

Konvencijas mērķis ir:

  • novērst un apkarot kultūras vērtību iznīcināšanu, bojāšanu un nelikumīgu tirdzniecību, nosakot kriminālatbildību par konkrētām darbībām;
  • stiprināt noziedzības novēršanu un pasākumus krimināltiesību jomā attiecībā uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret kultūras vērtībām,
  • veicināt sadarbību valstiskā un starptautiskā līmenī, apkarojot noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar kultūras vērtībām.

Jāatgādina, ka likums “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām” stājās spēkā 2020. gada 1. decembrī.

Tiek definēts termins “kultūras priekšmets”

Kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar valsts aizsargātajiem kultūras pieminekļiem, valsts senlietām un arhīvu fondu dokumentiem bija noteikta ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Savukārt atbildība par nelikumīgām darbībām ar tādām kultūras vērtībām kā muzeja krājuma priekšmets un bibliotēku īpaši aizsargājama krājuma dokuments līdz šim Krimināllikumā nebija noteikta, norādīts likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem 229. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma priekšmetu ietverot šādas izmaiņas:

  • tiek definēts termins “kultūras priekšmets”, kas ietver gan Latvijas Republikas vai citas valsts aizsargātu kultūras pieminekli, gan arī muzeja krājuma priekšmetu un īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumentu.
  • 229. pants ir papildināts ar nosacījumu, ka tas attiecas ne tikai uz Latvijas Republikas, bet arī uz citas valsts aizsargātiem kultūras priekšmetiem.

229. panta jaunā redakcija paredz, ka par kultūras priekšmeta, tas ir, Latvijas Republikas vai citas valsts aizsargāta kultūras pieminekļa, muzeja krājuma priekšmeta vai īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumenta, nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tā nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par kultūras priekšmeta iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Precizē, ko nozīmē senlieta

Līdz šim Krimināllikuma 229.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets bija valsts senlietas, savukārt jaunajā regulējumā paredzētais noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir Latvijas Republikas aizsargāta senlieta, kura neatrodas muzeja krājumā. Šajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir arī citas valsts aizsargāta senlieta.

Līdz ar to 229.1 pants nosaka: par Latvijas Republikas aizsargātas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsargātas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tās nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par Latvijas Republikas aizsargātas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsargātas senlietas iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Lai saskaņotu formulējumu ar Krimināllikuma 229.1 panta jauno redakciju, 229.2 pants ir izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot no panta nosaukuma vārdus “valstij piederošu” un dispozīcijā nosakot, ka persona, kas labprātīgi nodevusi nelikumīgi iegūtu, glabātu, pārvietotu vai pārsūtītu Latvijas Republikas aizsargātu senlietu, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsargātu senlietu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par Latvijas Republikas aizsargātas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsargātas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai pārsūtīšanu.

Precizē normu attiecībā uz neatļautām darbībām ar arhīvu dokumentiem

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriste Maija Bidiņa skaidro, ka atbilstoši terminoloģijai, kāda izmantota spēkā esošajā Arhīvu likumā, 277. pantā ir precizēts noziedzīgā nodarījuma priekšmets, proti, Latvijas Republikas vai citas valsts aizsargāts arhīva dokuments un dokuments ar arhīvisko vērtību vai tos aizstājoša kopija. Ievērojot to, ka konvencijas mērķis ir aizsargāt arī citu valstu kultūras vērtības un veicināt starptautisko sadarbību šajā jomā, 277. pants paredz, ka nodarījuma priekšmets turpmāk būs ne tikai Latvijas Republikas, bet arī citas valsts aizsargāts arhīva dokuments un dokuments ar arhīvisko vērtību vai tos aizstājoša kopija.

277. panta jaunā redakcija nosaka: par Latvijas Republikas vai citas valsts aizsargāta arhīva dokumenta, dokumenta ar arhīvisko vērtību vai šādu dokumentu aizstājošas kopijas bojāšanu, slēpšanu vai nelikumīgu iznīcināšanu, atsavināšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu vai izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Paredzēta kriminālatbildība

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto jau līdz šim Krimināllikums paredzēja un arī turpmāk paredz, ka kriminālatbildība par tādas kultūras vērtības ievešanu, kas nozagta citā valstī vai arī izrakta, vai paturēta apstākļos, kuri aprakstīti konvencijas 4. pantā, noziedzīgi iegūtu kultūras vērtību izvešanu ārpus Latvijas Republikas, konvencijas 7. pantā paredzēto darbību – iegādāšanos –, kā arī noziedzīgi iegūtu kultūras vērtību ievietošanu tirdzniecībā un atsavināšanu ir kriminalizēta Krimināllikuma 195. un 314. pantā kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. pantu.

Kriminālatbildība par konvencijas 3. pantā paredzētajām darbībām – zādzība un citas nelikumīgas piesavināšanās formas – ir noteikta Krimināllikuma 175., 176., 177., 177.1, 179., 183., 184. pantā, kā arī par konvencijas 9. pantā paredzēto darbību – dokumentu viltošana – Krimināllikuma 275. pantā.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU