NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. augustā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
7
7

Uzraudzības lokā arī mākslas un antikvāro priekšmetu aprite

Avots: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

LV portāla infografika

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kas stājās spēkā šīgada 29. jūnijā, paredz, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP) būs jāuzrauga arī darījumi ar mākslas un antikvāro priekšmetu apriti. Līdz šim neviena institūcija to neveica. Savukārt, izvērtējot riskus par pēdējo divu gadu darījumiem ar valsts aizsargājamiem nekustamiem un kustamiem kultūras pieminekļiem, pārvalde norāda, ka “naudas atmazgāšanas” risks šajā sfērā ir zems.

īsumā
  • Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi netiek iegādāti par līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā.
  • Nozīmīgākais drauds, kas saistīts ar terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, ir nelegāla mākslas un antikvāro priekšmetu aprite (imports, eksports, tirdzniecība).
  • Nelegālais mākslas priekšmetu tirgus tiek uzskatīts par trešo lielāko nelegālo tirgu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības, bet ir ļoti grūti iegūt patiesus skaitļus.
  • Līdz ar likuma grozījumiem Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē izveidotas trīs jaunas darbavietas, un šie speciālisti tieši nodarbosies ar mākslas un antikvāro priekšmetu aprites uzraudzību.

Līdz ar 29. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā papildināts 45.1 pants, kas paredz, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) uzrauga:

  • darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;
  • personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot; arī tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 eiro.

Risku izvērtē trīs pozīcijās

Pārvalde NILLTPFN likuma kontekstā ir veikusi risku izvērtējumu 2017. un 2018. gadā:

  • par valsts aizsargājamiem nekustamiem kultūras pieminekļiem – izvērtējot valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieku maiņu;
  • par valsts aizsargājamiem kustamiem kultūras pieminekļiem – izvērtējot valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieku maiņu; izsniedzot mākslas un antikvāro priekšmetu pagaidu izvešanas atļaujas;
  • par mākslas un antikvāriem priekšmetiem – izsniedzot mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas atļaujas.

Izvērtējot valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz valsts nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu īpašnieku maiņu, NKMP secinājusi, ka divu gadu laikā ir novērots tikai viens gadījums, kurā īpašums ticis pārdots tālāk īsā laika periodā un pastāvējis risks, ka īpašumam pakāpeniski tiek palielināta vērtība un gan sākotnējais, gan gala īpašnieks ir savstarpēji saistīti. 2017. gadā noticis tikai viens liela apjoma skaidras naudas darījums: persona par valsts nozīmes kultūras pieminekļa iegādi vienu maksājumu – 6000 eiro – veikusi skaidrā naudā.

NKMP secinājusi, ka valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, kas atzīti par kultūras vērtībām sabiedrībai kopumā un iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, netiek iegādāti par līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tāpat nav aizdomu par to, ka nekustamie kultūras pieminekļi kā nekustamais īpašums tiek iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, krāpšanas shēmās vai mahinācijās, ar kurām izvairīties no nodokļu nomaksas. Darījumos ar nekustamiem kultūras pieminekļiem netiek iesaistīti pārstāvji no valstīm ar augstu draudu līmeni, kā arī darījumi nenotiek ar mērķi gūt finansējumu teroristiskām aktivitātēm vai proliferācijai.

Atšķirībā no narkotikām un ieročiem, kas saistīti ar nelegālu tīklojumu, mākslas un antikvārie priekšmeti terorisma finansēšanas nolūkos tiek iepludināti legālajā mākslas tirgū.

Ziņojumā par sektoriālo riska novērtējumu NKMP informē, ka 2017. un 2018. gadā pārvaldē nav vērsies neviens klients ar prasību izvērtēt pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz valsts nozīmes kustamiem kultūras pieminekļiem. Līdz ar to risks šajā jomā tiek vērtēts kā zems.

Drauds – nelegāla mākslas un antikvāro priekšmetu aprite

Atbilstību mākslas un antikvārā priekšmeta kategorijai nosaka starptautiskie normatīvi, kā arī Ministru kabineta noteikumu  Nr. 846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā” pielikums.

Izvērtējot mākslas un antikvāro priekšmetu aprites sektoru 2017.–2018. gadā, NKMP uzsver, ka nozīmīgākais drauds ir nelegāla mākslas un antikvāro priekšmetu aprite (imports, eksports, tirdzniecība) ar nolūku nodrošināt terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Starptautiski ir pierādīts, ka vairākas kriminālās un teroristu organizācijas izmanto mākslas un antikvāros priekšmetus kā finansējuma iegūšanas avotu, vienlaikus izpostot kultūras mantojuma objektus un veicinot to nelegālu apriti. Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Latvija, ir īpašā situācijā šajā kontekstā, jo var būt gan priekšmetu ieguves reģions, gan tranzīta reģions, gan pircēja atrašanās vieta jeb galamērķis. Eiropas mākslas un antikvitāšu tirgus ir otrs lielākais tirgus pasaulē, kas to padara par pārdošanas galamērķi, kurā iegūt līdzekļus terorisma finansēšanai. Turklāt eksporta kontrole, ko veic muitas iestādes, pastāv uz ES ārējām robežām, bet iekšienē notiek brīva preču aprite, kas atļauj brīvu tranzītu pa ES teritoriju.

Trešais lielākais nelegālais tirgus

Mākslas priekšmetu nelegālais tirgus tiek uzskatīts par trešo lielāko nelegālo tirgu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības, bet ir ļoti grūti iegūt patiesus skaitļus, norādīts NKMP ziņojumā. Atšķirībā no narkotikām un ieročiem, kas saistīti ar nelegālu tīklojumu, mākslas un antikvārie priekšmeti terorisma finansēšanas nolūkos tiek iepludināti legālajā mākslas tirgū. Mākslas tirgus dalībnieki – antikvariāti, izsoļu nami, mākslas galerijas – var kļūt par gala posmu nelegālā apritē, ja nav veikti dažādi prevencijas pasākumi.

Tiek minētas arī tādas riskantas aprites teritorijas, kas vairāk vai mazāk ir ārpus valsts kontroles, – interneta tirdzniecības vietas un brīvās tirdzniecības zonas vai brīvostas, kas īpaši strauji attīstījušās Eiropā un Āzijā.

Atbilstoši informācijai par FATF noteiktajām augsta riska valstīm NKMP uzsver mākslas un antikvāro priekšmetu aprites riskus:

  • mākslas un antikvāro priekšmetu aprite ir saistīta ar valstīm, kurās ir augstāks draudu līmenis, – Krieviju, Lietuvu, Apvienoto Karalisti, Moldovu un Uzbekistānu. Vidēji augstu draudu līmeni rada Polija un Ukraina; abpusēji augsts draudu līmenis pastāv darījumos ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Baltkrieviju, Franciju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi, Lietuvu, Poliju un Turciju;
  • mākslas un antikvāro priekšmetu aprite saistīta ar pasaulē aktuālām konflikta zonām, piemēram, Sīriju, Irāku, Afganistānu, arī Krimas apgabalu u. c.;
  • senlietu tirdzniecība noris interneta tirdzniecības vietnēs;
  • mākslas dīleriem, kas iesaistīti darījumā kā starpnieki, nav savas iekšējās kontroles sistēmas, lai pārbaudītu priekšmetu izcelsmi.

Lai novērstu terorisma risku, piešķirot mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas atļauju no Latvijas, NKMP pārliecinās, vai tie neatbilst kādai neparasta vai aizdomīga darījuma pazīmei. 2017. gadā ir izsniegtas 103, 2018. gadā – 94, bet šogad jau 252 mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas atļaujas. Lielākoties šie mākslas un antikvārie priekšmeti tālāk nokļūst Krievijā, Šveicē, ASV, Lielbritānijā.

Piešķirtas trīs jaunas darbavietas

NKMP vadītāja vietniece Katrīna Kukaine norāda, ka līdz 29. jūnijam netika veikta mākslas un antikvāro priekšmetu aprites uzraudzība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma kontekstā. Līdz šim NKMP nebija arī tādas administratīvās kapacitātes. Taču līdz ar likuma grozījumiem pārvaldē izveidotas trīs jaunas darbavietas, un šie speciālisti tieši nodarbosies ar jaunajiem uzdevumiem.

“Lai izveidotu efektīvu un mūsdienīgu uzraudzības sistēmu, kā arī lai nodrošinātu prevenciju, veidojot izpratni gan mākslas un antikvāro priekšmetu apritē iesaistītajiem, gan sabiedrībai kopumā, kapacitāte vēl aizvien ir nepietiekama,” uzsver K. Kukaine. Nozīmīgs instruments nelikumīgas aprites novēršanā ir arī fakts, ka 2018. gadā Latvija ir pievienojusies divām starptautiskām konvencijām: UNESCO 1970. gada konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu un Starptautiskā privāto tiesību vienādošanas institūta (UNIDROIT) 1995. gada konvencijai par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem.

Nozarē nepastāv apvienojoša organizācija

“Esam sākuma punktā, lai strādātu ar mākslas un antikvāro priekšmetu sektoru. Kas ir labākā uzraudzības sistēma – par to vēl tiek diskutēts. Iespējams, tā varētu būt likuma subjekta licencēšana,” skaidro K. Kukaine.

Kā būtisku ievainojamības aspektu mākslas un antikvāro priekšmetu apritē NKMP pārstāve min situāciju, ka Latvijas mākslas un antikvāro priekšmetu starpnieku jeb dīleru sektorā nav profesionālas, apvienojošas organizācijas, kas varētu būt valsts sektora sarunu partneris situācijas pilnveidošanai.

SIA “Doma antikvariāts” direktore Veronika Kirija uzskata, ka likuma grozījumi viņas biznesā izmaiņas neieviesīs, jo “tirgus Latvijā ir ļoti mazs un visas darbības ir kā uz delnas”. Jau no darbības pirmsākumiem V. Kirijas vadītais antikvariāts strādājot atklāti, norēķini notiek tikai ar bankas kartēm. Ja ir šaubas par kāda mākslas darba izcelsmi, tas netiek pieņemts. Savukārt, rīkojot izsoles, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei vienmēr tiek prasītas izvešanas atļaujas.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU