Labdien! Man ir jautājums saistībā ar strīdu starp mani un manu radinieku. Katram no mums pieder 1/2 domājamā daļa no nekustamā īpašuma. Saskaņā ar būvprojektu un radinieka pilnvaru par saviem līdzekļiem esmu uzbūvējis jaunu ēku, kuras tirgus vērtība norādīta vērtējumā atsevišķi. Man ir daļa čeku (apmēram 30%, pārējais darbs veikts paša spēkiem), kā arī būvniecības procesa fotogrāfijas un liecinieki, kas var apliecināt, ka visus darbus esmu veicis pats. Īpašums ir mana dzīvesvieta, radinieks tur nedzīvo un neliekas par īpašumu ne zinis. Īpašumu sadalīt reālās daļās neļauj teritorijas plānojums. Koplietošanas līgumu slēgt viņš negrasās. Vai šāds ieguldījums, izbeidzot kopīpašumu tiesā, var tikt pilnībā atzīts par atsevišķa ieguldītāja ieguldījumu? Kā tiesa izvērtē šāda ieguldījuma pierādījumus? Vai tiesa var lemt par īpašuma atpirkšanu no radinieka, samaksājot nevis 50% no vērtības, bet gan no kopējās vērtības atņemot ieguldījumu? Paldies!
Diemžēl nav iespējams sniegt precīzu atbildi, jo tikai tiesas ieskatā būs lemt par to, kādi apstākļi tiks ņemti vērā konkrētās lietas ietvaros. Lai risinātu jautājumu par jūsu veiktajiem ieguldījumiem kopīpašumā, to pamatotību un atlīdzināšanu, jums ir jāceļ tiesā atbilstoša prasība. Vienlaikus, ceļot prasību tiesā par kopīpašuma dalīšanu, arī tiesvedības laikā jūs ar otru kopīpašnieku varat vienoties par to, ar kādiem nosacījumiem izbeigt kopīpašumu. Ja tas nebūs iespējams, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā īpašuma īpašībām un citiem apstākļiem, lems par to, kā izbeigt kopīpašumu.
Proti, Civillikuma 1075. pants noteic: ja 1074. panta pirmajā daļā norādītās dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
2) atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
3) noteic lietu vai daļu pārdot;
4) izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
5) noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.
Ja kopīpašums ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamajām telpām, un nav iespējams piespriest katram no kopīpašniekiem reālas daļas, tad tiesa pēc iespējas nosaka nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos, tostarp gadījumā, kad kāds kopīpašnieks dalīšanas rezultātā neiegūst dzīvokļa īpašumu, bet saņem savas daļas atlīdzinājumu naudā. Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, raugoties pēc lietas apstākļiem.
Tiesa lemj par kopīpašuma daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids, pēc taisnības apziņas un ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais.
Ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tad tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tad tā pārdodama atklātā izsolē.
Piezīme. Dalot kopīpašumu, kurā ietilpst ārpus pilsētu administratīvajām robežām esoša lauksaimniecības zeme, piemērojami 741. panta otrās daļas, kā arī 742. un 745. panta noteikumi.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
