Finanšu ministrijā (FM) šobrīd tiek izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam projekts, ko izskatīšanai valdībā plānots iesniegt līdz 31. jūlijam. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija divās maija sēdēs tika informēta gan par kopējo plāna izstrādes gaitu, gan darba grupas piedāvātajiem priekšlikumiem veselības aizsardzībā. Prioritārās nozares, kurās tiks mazināta ēnu ekonomika, ir būvniecība, veselības un skaistumkopšanas joma, kā arī mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Īpaša uzmanība tiks pievērsta zobārstniecībai.
Plānots, ka pēc Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam iekļauto pasākumu īstenošanas horizontālā virzienā un prioritārajās tautsaimniecības nozarēs kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars katru gadu indikatīvi samazinātos par 1 procentpunktu no IKP, ja valstī saglabātos stabila ekonomikas attīstība.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām ir ļoti augsts. Austrijas profesora Frīdriha Šneidera pētījums rāda, ka “pelēkā ekonomika” 2021. gadā Latvijā bija 20,2%, bet 2022. gadā – 19,9 % no IKP, norādīts anotācijā, kas papildina MK rīkojumu Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi”.
Turpretī saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieku A. Saukas un T. Putniņa pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021. gadā” ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā bija 26,6% no IKP jeb par 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2020. gadā. Vislielākais ēnu ekonomikas veidotājs Latvijā 2021. gadā bija “aplokšņu algas”, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušās par 0,7 procentpunktiem līdz 46,2%.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Ēnu ekonomikas indekss dažādos pētījumos tiek izmantots kā tendences rādītājs. Nodokļu plaisas novērtējums ļauj gūt ieskatu par aptuveno starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem 2021. gadā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa bija 4,9% jeb absolūtā izteiksmē 162 miljoni eiro, kas ir par 31 miljonu eiro mazāk nekā 2020. gadā. VSAOI plaisa 2020. gadā bija 16,8% jeb 445,23 miljoni eiro - par 34 miljoniem mazāk nekā 2019. gadā.
IIN starpība 2020. gadā bija 16,9% jeb 198,14 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu bija par 28,8 miljoniem mazāk.
Plašāk par tēmu >>
Ēnu ekonomikas sekas – zaudēto nodokļu ieņēmumu aplēses
Pirmais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns tika pieņemts 2010. gadā un ilga līdz 2013. gadam, rāda informācija FM mājaslapā. Šajos gados ir izstrādāti 3 plāni, pēdējais par cīņu ar ēnu ekonomiku 2021.–2022. gadā.
Šogad, 30. martā MK izdeva rīkojumu Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi”.
Pēc noteiktiem kritērijiem, kas ietver augstus nodokļu saistību neizpildes riskus, ir iezīmētas desmit nozares ar vislielāko ēnu ekonomiku:
Pēc iepriekšējo plānu pieredzes, lai mazinātu ēnu ekonomiku 2023.–2025. gadā, no 10 nozarēm prioritāras tika izvēlētas trīs: būvniecība, veselības aizsardzība kopā ar skaistumkopšanas pakalpojumiem, kā arī mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība.
Ja nepieciešams, plāns var tikt papildināts arī ar citām nozarēm, kurās identificēti augsti ēnu ekonomikas riski, sniedzot priekšlikumus īstenojamiem pasākumiem.
Anotācijā norādīts, ka būvniecībā 2020. gadā bija vislielākais nedeklarētās darba samaksas īpatsvars – 25,8% (nedeklarētās darba samaksas apjoms ir 82,04 miljoni eiro). Mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, nozarē ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas apjoms – 124,37 miljoni eiro (nedeklarētās darba samaksas īpatsvars – 18,8%).
Veselības aizsardzības nozarē 37% komersantiem ir augsts “aplokšņu algu” saņemšanas risks. Nodokļu administrēšanas pasākumu laikā atklāta darījumu nereģistrēšana kases aparātā, kā arī konstatēti neuzskaitītie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, it īpaši zobārstniecībā un mazās vispārējās ārstu praksēs, turklāt virsstundas netiek apmaksātas atbilstoši Darba likumam.
FM pašlaik izvērtē ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumus mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā par skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, efektīvu informācijas apmaiņu un administratīvā sloga mazināšanu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 16. maijā tika uzklausīti Veselības ministrijas (VM) priekšlikumi ēnu ekonomikas apkarošanai veselības aizsardzības nozarē.
VM Pārnozaru politikas nodaļas vadītāja Laura Boltāne deputātiem uzsvēra, ka no datu analīzes izriet, ka zobārstniecībā salīdzinājumā ar citiem veselības nozares pakalpojumiem ēnu ekonomika ir diezgan liela. Tādēļ tiek izvērtēta iespēja savienot zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām. “Tas nozīmē: lai zobārsts varētu resertificēties, viņam būs jāpierāda, ka ir sniedzis noteiktu pakalpojumu apjomu,” skaidroja L. Boltāne.
Notiek arī diskusijas, ka zobārstniecībā būtu jālikvidē saimnieciskās darbības forma “pašnodarbinātais”. Šādā gadījumā zobārstam būtu jāveido sabiedrība ar ierobežotu atbildība (SIA).
Cits priekšlikums ēnu ekonomikas mazināšanai veselības nozarē tiek minēta, piemēram, riska sistēmas ieviešana Nacionālā veselības dienesta (NVD) datu uzkrāšanas sistēmās un tās gūto rezultātu izmantošana NVD un Veselības inspekcijas (VI) darbā. VID un Latvijas Apdrošinātāju asociācijai būtu jānoslēdz sadarbības līgums par automātisku datu apmaiņu, kā arī visām ārstniecības iestādēm būtu obligāti jāievieš e-kvīts.
VM izstrādātajos priekšlikumos iekļauti arī dažādi informatīvie un izglītošanas pasākumi, piemēram, aktīvāk publiski uzrunāt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus par veiktajiem uzraudzības pasākumu rezultātiem, izstrādāt speciālu kursu veselības aprūpes iestādēm par korupcijas riskiem veselības aprūpē, informatīvas kampaņas rīkošana par drošu veselības pakalpojumu sniegšanu un darījuma attaisnojuma dokumentu nozīmi strīdu gadījumos u. c.
Deputāts Ģirts Lapiņš bija neizpratnē, vai tiešām zobārstniecība nemaksājot nodokļus.
VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča atbildēja, ka zobārstniecībā 2020. gadā nedeklarētais IIN un VSAOI bija aptuveni 4,3 miljoni eiro.
Būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus VID ir konstatējis ne tikai zobārstniecībā, bet arī citos veselības pakalpojumos, piemēram, vispārējās ārstu praksēs un veselības aizsardzības jomā (fizioterapeitu vai cita vidējā medicīnas personāla darbības, optometrija, hidroterapija, ārstnieciskā masāža, homeopātija, akupunktūra utt.). Riski ir izteiktāki mazajos uzņēmumos.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē netika prezentēti pasākumi skaistumkopšanas nozares ēnu ekonomikas mazināšanai.
VI patlaban apkopo un sagatavo priekšlikumus, kā samazināt ēnu ekonomiku skaistumkopšanas jomā, lai to iesniegtu Finanšu ministrijai, LV portālu informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode.
Saskaņā ar MK rīkojumu atbildīgās tautsaimniecības nozaru ministrijas līdz 25. maijam sniegs FM izstrādātus priekšlikumus pasākumiem konkrētas nozares darba sakārtošanai un noteiks konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākuma ieviešanas iekļaušanai kopējā plānā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu paredzēts izstrādāt līdz 31. maijam, lai līdz 31. jūlijam to iesniegtu izskatīšanai MK.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
