NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
31. maijā, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
12
12

“Moneyval” rekomendāciju ieviešana – kas izdarīts

FOTO: Freepik

Progress Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā ir labs un ātrs, svarīga vēl ir likumdošanas sakārtošana, kas būtu jāpaveic līdz jūnija beigām, vērtē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) priekšniece Ilze Znotiņa.

īsumā
  • Galvenā institūcija, kas koordinē “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu, ir Kontroles dienests.
  • Sāpīgākā vieta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas jomā ir uzraudzības funkcija.
  • Pērn Kontroles dienests ir iesaldējis vēsturiski lielāko finanšu aktīvu apjomu – 101,48 miljonus eiro. Šogad četros mēnešos šī summa jau ir 84 miljoni eiro.
  • Līdz 31. jūlijam tiks sagatavots un iesniegts “Moneyval” progresa ziņojums, bet novembrī un decembrī Latvijas pārstāvji ziņos par progresu FATF un “Moneyval”.

Jau rakstīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas pērnā gada 23. augusta ziņojums par mūsu valsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti liecināja, ka no 11 efektivitātes rādītājiem Latvija tika uzteikta tikai vienā pozīcijā – ”Starptautiskā sadarbība”, astoņi rādītāji tika novērtēti kā vidēji, bet divos – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” – tika saņemts zems novērtējums. Līdz ar to Latvijai ļoti ātrā tempā jādemonstrē progress sistēmas sakārtošanā.

Īsteno pasākumu plānā noteikto

Galvenā institūcija, kas koordinē “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu, ir Kontroles dienests. Tā priekšniece Ilze Znotiņa norāda, ka tiek īstenots pērn oktobrī pieņemtais Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim. LV portāls publikācijā “Piecas prioritātes cīņā pret finanšu noziegumiem” jau rakstīja, ka tajā izvirzītas piecas galvenās prioritātes, lai stiprinātu Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.

Kā būtiskākās lietas I. Znotiņa sauc veiktos risku novērtējumus: “Ir pārvērtēts katrs atsevišķais sektors un veidota izpratne, kuros ir lielāki, kuros mazāki riski. Ir izveidota noteikta kārtība, kā sadarbojas publiskais un privātais sektors. Reizi mēnesī Kontroles dienestā tiekas gan visas uzraugošās institūcijas, gan dažādu nozaru asociāciju pārstāvji. Savukārt par pasākumu plānu līdzatbildīgo institūciju – Finanšu, Iekšlietu, Tieslietu un Ārlietu ministrijas, kā arī Kontroles dienesta – pārstāvji tiekas ik nedēļu. Privātajam sektoram ir notikušas ļoti daudzas apmācības. Ir iedarbināts Kontroles dienesta konsultatīvās padomes mehānisms, kur apspriežam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu.”

Kontroles dienests ir izstrādājis arī Nacionālo terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu.

Šogad tiks papildināts Latvijas Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums gan par terorisma finansēšanu un sankciju ieviešanu, gan par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem, būs izplatīti sektorālie riska novērtējumi, apkopota statistika par izmeklēšanām, vajāšanām un konfiskācijas gadījumiem. “Tad jau arī Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim būsim izpildījuši,” tā Kontroles dienesta vadītāja.

Sāpīgākā vieta – uzraudzība

Kontroles dienesta vadītāja norāda, ka sāpīgākā vieta NILLTFN sistēmas jomā ir uzraudzības funkcija. Taču viņa grib uzteikt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kurā palielinājies pārbaužu skaits, ir veikts sektorālais risku novērtējums, stiprināta iestādes kapacitāte.

“Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura uzrauga visriskantākos sektorus, ir veikusi ļoti daudz dažāda veida pārbaužu, bet rezultātu attiecībā uz lēmumiem ir maz,” saka I. Znotiņa. “Rezultātā nav saprotams, vai FKTK ir vai nav konstatējusi pārkāpumus, vai ir vajadzīgi kādi uzlabojumi. Tiesa, FKTK ir ļoti būtiski strādājusi pie tā, lai bankās samazinātos čaulu kompāniju un riskanto klientu skaits.”

Visbūtiskākais, kas deputātiem beidzot ir jāizdara: jāpieņem tāds Sankciju likums, kas paredz procedūru, kādā ANO sankcijas stājas spēkā nekavējoties (ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc to izsludināšanas), bez papildu normatīvo aktu pieņemšanas. Ir pilnīgi skaidrs: ja šo noteikumu neizpildīsim līdz jūnija beigām, droši varam prognozēt negatīvu rezultātu FATF un “Moneyval” vērtējumā.

Savukārt FKTK nepiekrīt Kontroles dienesta izteikumiem. “Mūsu lēmumos, jo īpaši pēdējos darbības gados, par nepilnībām tirgus dalībnieku iekšējās kontroles sistēmās komplektā ir gan attiecīga sankcija (sodi), gan noteikti korektīvie pasākumi, kuri jāveic noteiktā termiņā, un pat iekšējo kontroles sistēmu stiprināšanā ieguldāmā finansējuma apmērs tiek ietverts FKTK gala lēmumā,” skaidro Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja

FKTK piemērotie sodi finanšu iestādēm kopš 2015. gada ir pieauguši 15 reizes: iepriekš 11 gados kopā tie bija 1,2 miljoni eiro, četros gados – 16 miljoni eiro.

“Kontroles dienests katru gadu saņem desmitiem tūkstošu ziņojumu no bankām, papildus vēl FKTK vien pēc pārbaudēm divos gados (kopš 2016. gada) kopumā ir ziņojusi par aizdomīgiem darījumiem divu miljardu eiro apmērā,” uzsver I. Upleja. “Vai mēs pretī redzam tāda apjoma iesaldētus aizdomīgus līdzekļus? Nedzirdam par skaļiem procesiem, notiesājošiem spriedumiem pēc attiecīgu apsūdzību celšanas.”

Iesaldējis lielus aktīvus

Kontroles dienesta vadītāja piebilst, ka ir dažas kontroles institūcijas, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas tikko sākušas strādāt uzraudzības jomā. I. Znotiņa: “Ļoti skatāmies, kādi būs uzraudzības rezultāti, vai būs iespējams izķert dažādus aizdomīgus personāžus, kas ir kļuvuši par regulēto pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, viena lieta, ja kāds individuāls jurists vai grāmatvedis dara kaut ko puslegālu, bet pilnīgi citādi ir tad, ja nelegālu pakalpojumu sniegšanai ir izveidoti advokātu biroji vai finanšu institūcijas. Sagaidām, ka uzraugi mācēs šādus gadījumus pamanīt un šādus subjektus izslēgs no tirgus.”

Pērn Kontroles dienests ir iesaldējis vēsturiski lielāko finanšu aktīvu apjomu – 101,48 miljonus eiro, no kā vairāk nekā trešdaļu veido noguldījumi likvidējamā AS “ABLV Bank”. 2017. gadā bija iesaldēti 45,6 miljoni eiro. Šogad četros mēnešos šī summa jau ir 84 miljoni eiro.

Pērn Valsts policija arestējusi noziedzīgi iegūtu mantu 120 miljonu eiro apmērā.

Svarīgi divu likumu grozījumi

Kā galvenos darbus, kas ir jāizdara maksimāli ātri, I. Znotiņa min divu likumu – Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma – grozījumu pieņemšanu. Saeimai galīgajā lasījumā abu likumu grozījumus vajadzētu pieņemt līdz jūnija beigām.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi Saeimā tiek gatavoti izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie ir ļoti apjomīgi. Grozījumi paredz paplašināt likumā noteikto subjektu loku ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuriem būs pienākums parādnieka mantas atsavināšanas procesā pārliecināties par mantas izcelsmes legalitāti un nodrošināt, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Grozījumi ietver arī Kontroles dienestam sniegto ziņojumu kārtības maiņu, paredzot atteikties no neparasta darījuma jēdziena un paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem. Likuma subjektiem būs jāiesniedz cita informācija – par sliekšņa (skaidras naudas vai liela apjoma bezskaidras nauda darījumi) deklarācijām, kas tiks uzglabātas Kontroles dienestā un izmantotas, veicot turpmāku dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādi un analīzi.

Nav skaidrības par visiem PLG

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā arī nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram (UR) par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju (PLG) neatbilst UR reģistrētajam.

Grozījumi nosaka arī jaunu pienākumu ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām, kas Latvijā reģistrē filiāles vai pārstāvniecības, atklāt PLG.

Kontroles dienests katru gadu saņem desmitiem tūkstošu ziņojumu no bankām, papildus vēl FKTK vien pēc pārbaudēm divos gados (kopš 2016. gada) kopumā ir ziņojusi par aizdomīgiem darījumiem divu miljardu eiro apmērā. Vai pretī redzam tāda apjoma iesaldētus aizdomīgus līdzekļus? Nedzirdam par skaļiem procesiem, notiesājošiem spriedumiem pēc attiecīgu apsūdzību celšanas.

LV portāls publikācijā “Ja neatklās patiesos labuma guvējus, izslēgs no komercreģistra” jau rakstīja, ka 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt to PLG. UR eksperte juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā Laima Letiņa norāda, ka informāciju par PLG ir atklājuši 96% uzņēmumu. To vēl joprojām nav izdarījuši 4% sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Sankciju piemērošana

Otrs nozīmīgs normatīvais akts ir Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. LV portāls jau rakstīja, ka likuma grozījumi paredz, ka no šī gada maija visām personām, kas atrodas FKTK, VID un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā, ir pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Maijā valdībā atbalstīti vēl vieni grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kurus 30. maijā Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā un kuri ir atzīti par steidzamiem. Likumprojektam ir būtiska nozīme “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā. Grozījumi precizē un novērš nepilnības, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas. Grozījumos tiek precizēts subjektu loks, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, precizēti jautājumi par sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā. Likumprojekts paredz izveidot Sankciju koordinācijas padomi.

“Visbūtiskākais, kas deputātiem beidzot ir jāizdara: jāpieņem tāds Sankciju likums, kas paredz procedūru, kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas sankcijas stājas spēkā nekavējoties (ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc to izsludināšanas), bez papildu normatīvo aktu pieņemšanas. Ir pilnīgi skaidrs: ja šo noteikumu neizpildīsim līdz jūnija beigām, droši varam prognozēt negatīvu rezultātu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un “Moneyval” vērtējumā,” tā I. Znotiņa.

Atskaites datumi

Līdz 31. jūlijam Kontroles dienests sagatavos un iesniegs “Moneyval” progresa ziņojumu, bet novembrī un decembrī Latvijas pārstāvji ziņos par progresu FATF (Finanšu rīcības darba grupa ir starpvaldību struktūra, kuru 1989. gadā izveidojuši tās dalībvalstu jurisdikciju ministri) un “Moneyval”.

Savukārt nākamgad februārī FATF plenārsēdē Parīzē tiks pateikts, vai Latvija ir izpildījusi rekomendācijas un progresējusi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti. Ja tas nebūs izdarīts, Latviju ievietos pelēkajā sarakstā, kas nozīmē investīciju aizplūdi, daudz stingrākas banku kontu pārbaudes u. c.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU