Piecas prioritātes cīņā pret finanšu noziegumiem

Pasākumu plāns pieņemts, ņemot vērā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 23. augusta ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti. Tas izstrādāts, izvērtējot iepriekš apstiprināto NILLTFN plānu 2017.–2019. gadam un ieviešot papildu pasākumus, lai Latvija būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu “Moneyval” ziņojuma rekomendācijas līdz 2019. gada beigām.

LV portāls jau rakstīja, ka “Moneyval” Latvijai noteikusi pastiprinātu kontroles režīmu, par maz efektīvu atzīstot rīcību divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.

Vienpadsmit rādītāji

Lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu, plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem “Moneyval” ziņojuma 11 efektivitātes rādītājiem:

NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija;
starptautiskā sadarbība;
uzraudzība;
preventīvie pasākumi;
juridiskās personas un veidojumi;
finanšu izlūkošana;
izmeklēšana un kriminālvajāšana;
konfiskācija;
terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana;
terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas;
mērķētas finanšu sankciju proliferācijas finansēšanas apkarošana.

Piecas prioritātes

Laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim ir izvirzītas piecas galvenās rīcības prioritātes:

uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, tai skaitā “ABLV bankas” kontrolēta, pārskatāma un profesionāla likvidācijas procesa vadība;
efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana;
atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju;
informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai;
mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veidojot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.

Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka šādu prioritāšu noteikšana visefektīvākajā veidā palīdzēs sasniegt plāna mērķi – samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Īpaša uzmanība pievērsta patiesā labuma guvējiem

Lai īstenotu plāna prioritātes atbilstoši “Moneyval” novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem, ir izstrādāti plāna rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti būtisko prioritāšu īstenošanai.

Svarīgākie rīcības virzieni, kuros nepieciešams panākt progresu, ir “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai”, jo šajos efektivitātes rādītājos Latvija ir saņēmusi zemu “Moneyval” komitejas novērtējumu, skaidro Finanšu ministrija. Rīcības virzienā “Juridiskās personas un veidojumi” tiek plānotas šādas galvenās darbības:

tiks veikta Uzņēmumu reģistra (UR) vesto reģistru modernizācija un nodrošināta UR reģistrācijai iesniegtās informācijas pārbaude;
īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas patiesā labuma guvējus (PLG), tiks izslēgtas no komercreģistra, vai pieteikumi par to izslēgšanu tiks iesniegti tiesā;
uzraudzības institūcijas nodrošinās vienotas metodoloģijas piemērošanu attiecībā uz klientu izpēti, īpaši pievērošot uzmanību PLG;
uzraudzības institūcijas veiks mērķtiecīgas pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam NILLTF riskam.

Ar šīm darbībām plānots panākt NILLTFNL prasībām atbilstošu juridisko personu patiesā labuma guvēju informācijas reģistrāciju un pieejamību, kā arī novērst juridisko personu ar augstāko riska pakāpi izmantošanu noziedzīgiem mērķiem.

Uzlabos juridisko ietvaru

Savukārt rīcības virzienā “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” tiek plānotas šādas galvenās darbības:

pašreizējās juridiskās bāzes pārskatīšana attiecībā uz proliferācijas novēršanas sankciju ieviešanu, veicot grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, lai precizētu uzraudzības iestāžu atbildību un kompetences proliferācijas jautājumos;
paplašināt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma subjektu pienākumus iekšējās kontroles sistēmas izveidē;
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (KD) sadarbībā ar “Moneyval” sekretariātu rīkos starptautiska līmeņa konferenci par proliferācijas finansēšanas apkarošanas jautājumiem;
Tiks paplašināts stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvs, iekļaujot pārstāvjus no KD un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Ar šīm darbībām tiek plānots uzlabot juridisko ietvaru un starptautisko sadarbību proliferācijas finansēšanas apkarošanai, nodrošināt pienācīgus resursus finanšu sankciju ieviešanas uzraudzībai, uzlikt par pienākumu subjektiem nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu izveidi.

Nerezidentu nauda aizplūst

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir nozīmīgi stiprinājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo ietvaru un uzraudzības un kontroles mehānismu, uzsver Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore. Darbs turpināts arī 2018. gadā – samazināti finanšu sektora riski, pārtraucot darījumus ar augsta riska čaulas veidojumiem, nodrošināta labāka piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem, rosinātas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbībā.

Šī gada maijā, veicot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, bankām un maksājumu iestādēm aizliegta sadarbība ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam – nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu. Līdz ar to pēdējo dažu gadu laikā būtiski ir samazinājies ārvalstu noguldījumu īpatsvars un čaulu veidojumu noguldījumu īpatsvars.

2018. gada septembra beigās kopējie noguldījumi Latvijas kredītiestādēs bija 15,4 miljardi eiro, no tiem 12,3 miljardi eiro – iekšzemes, bet 3,1 miljards eiro – ārvalstu klientu noguldījumi. Pirms trim gadiem, 2015. gadā, situācija bija pretēja: 12,4 miljardi eiro jeb 53,4% bija ārvalstu, bet 10,8 miljardi eiro – iekšzemes noguldījumi.

Savukārt 2018. gada augusta beigās čaulu veidojumu noguldījumu īpatsvars, kas šī gada februārī bija 14,4%, nokritās līdz 4,3%. Savukārt aizliegto čaulu veidojumu, kas atbilst vismaz divām pazīmēm, noguldījumi ir pilnībā slēgti.