Ja neatklās patiesos labuma guvējus, izslēgs no komercreģistra

Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), laika periodā no 26. februāra līdz 1. martam visām kapitālsabiedrībām, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, nosūtīs elektronisku paziņojumu, ka tām nekavējoties jāatklāj informācija par to patieso labuma guvēju (PLG). Situācijā, ja kapitālsabiedrības neiesniegs informāciju pa PLG, Uzņēmumu reģistrs rīkosies atbilstoši normatīvajiem aktiem – līdz pat lēmumam par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu.

Informācijas par PLG neesamība Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var būt par pamatu stingrākām pārbaudēm klientu izpētes procesā no likuma subjektu, piemēram, banku, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu notāru u.c., pakalpojumu sniedzēju puses un pat sadarbības atteikumam ar attiecīgo klientu, brīdina Uzņēmumu reģistrs.

Vienmēr fiziska persona

LV portāls publikācijā “Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji” jau rakstīja, ka 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt to PLG Uzņēmumu reģistrā. Likums iespēju nevērsties ar atsevišķu pieteikumu Uzņēmumu reģistrā paredzēja tikai izņēmuma gadījumos, proti, ja informācija par PLG – vienmēr fiziskām personām – jau bija publiski pieejama citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu kontekstā. 

Grozījumi noteica, ka juridiskās personas patiesie labuma guvēji ir fiziska persona:

• kurai juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai
• kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 23. augusta ziņojumā tika norādīts, ka Latvijai ir noteikts pastiprināts kontroles režīms, par maz efektīvu atzīstot rīcību divās jomās – PLG noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā.

Neaktīvas SIA ar 100% ārvalsts kapitālu

Komercreģistrā reģistrēti aptuveni 157 000 komersantu. Apmēram 94% jeb 148 000 no tiem īpašnieki (SIA dalībnieki ir ap 136 000 + individuālie komersanti 11 000) ir tikai fiziskās personas. Līdz ar to informācija par šiem komersantiem ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistrā. Tas nozīmē, ka atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 18.2 panta ceturtajā daļā noteiktajam uzskatāms, ka minētie komersanti jau atklājuši savus PLG.

“Savukārt juridisko personu, kurām likuma prasība ir obligāti izpildāma, aktivitāte saistībā ar informācijas iesniegšanu Uzņēmumu reģistram vērtējama kā apmierinoša,” skaidro UR eksperte juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā Laima Letiņa. “Kā izņēmums īpaši neaktīvas ir SIA, kurām dalībnieku sastāvā 100% ir ārvalsts uzņēmumi. Tieši šīs juridiskās personas tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem.”

Īpaši neaktīvas ir SIA, kurām dalībnieku sastāvā 100% ir ārvalsts uzņēmumi. Tieši šīs juridiskās personas tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem.

Tāpat novērots, ka PLG atklāšanas prasības neizprot arī regulētajā tirgū iekļautās akciju sabiedrības – tās pieteikumu PLG reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā var neiesniegt vienīgi tad, ja informācija par to PLG – vienmēr fiziskajām personām – ir publiski pieejama biržā.

SIA kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) shēmās visbiežāk iesaistītā juridiskās personas forma identificēta Nacionālajā risku ziņojumā. Arī Moneyval ziņojumā par uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzsvērts: risks ir augstāks tajos gadījumos, kuros SIA īpašnieki ir tikai ar ārvalstu kapitālu.

Pelēkie – 4%

Tā kā aptuveni 3000 SIA ir atklājušas to PLG, konkrētas fiziskās personas, un vēl 138 000 SIA rakstā jau iepriekš minētajos gadījumos varēja atsevišķi neziņot, kopējais atklāto PLG skaits sasniedz 96%. Ar kapitālsabiedrībām, kas ietilpst “pelēkajos” 4% un nav atklājušas to PLG, Uzņēmumu reģistrs plāno strādāt “Moneyval” plāna ietvaros – attiecīgās SIA līdz 2019. gada augustam izslēdzot no komercreģistra vai prasības pieteikumus par to izslēgšanu iesniedzot tiesā.

Kā augsta riska kapitālsabiedrības vērtējamas aptuveni 4000 SIA, kurām dalībnieki ir ārvalstu juridiskās personas. No tām aptuveni puse (2000) nav atklājusi savus PLG.

“Minētā pieeja argumentējama arī no būtiskākā PLG atklāšanas aspekta – caurskatāmības nodrošināšana. Vietējo SIA gadījumos atklāt īpašniekus ir vienkāršāk – slēpšana pamatā notiek, izmantojot ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus,” saka L. Letiņa.

Plašāka informācija par PLG sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieejama Uzņēmumu reģistra mājaslapas sadaļā Patiesie labuma guvēji.

Grozīs Krimināllikumu

Krimināllikuma 272. pants paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, tajā skaitā parlamentārās izmeklēšanas komisijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai vai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, vai par atteikšanos dot paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz papildināt 195.¹ pantu arī ar sodu par tieši apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu par PLG Uzņēmumu reģistram. Grozījumi 14. februārī pieņemti otrajā lasījumā. Salīdzinot ar šobrīd Krimināllikuma 272. pantā noteikto sodu, 195.¹ pants to paredzēs smagāku – līdz pat brīvības atņemšanai uz laiku līdz diviem gadiem.