Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Turpmāk visām personām, kas atrodas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā, ir pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.
To paredz grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas papildina likumu ar 13.1 pantu “Pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu”. Tajā noteikto prasību ieviešanai paredzētais pārejas periods noslēdzas 2019. gada 1. maijā.
Turpmāk visām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām ir noteikts papildu pienākums atbilstoši savam darbības veidam veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus.
Pamatojoties uz šo novērtējumu, katrai uzraudzībā esošajai personai ir jābūt izveidotai starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai, tai skaitā izstrādātai un dokumentētai attiecīgai politikai un procedūrām.
Likuma 13.1 panta otrā daļa nosaka, ka iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu iesaistīšanos starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.
Piemēram, tas nozīmē, ka ne tikai jāizvērtē sankciju risku līmenis, bet, veicot biznesa darījumus, ir jāpārbauda sadarbības partneri un klienti, tai skaitā valdes locekļi; padomes locekļi, patiesā labuma guvēji; pārstāvēttiesīgā persona; mātes/meitas uzņēmumi; reģions un ģeopolitiskie riski.
Lai iegūtu papildu informāciju, Ārlietu ministrija aicina vērsties ar jautājumiem pie attiecīgajām uzraudzības iestādēm.
Papildus informējam, ka pienākums izpildīt un ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas, attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām. Sodu par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants, paredzot, ka maksimālais sods par sankciju pārkāpšanu ir brīvības atņemšana līdz 8 gadiem.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
