Lai novērstu sankciju pārkāpšanas riskus, pastiprināti analizē pārrobežu maksājumus

Latvijas Banka (LB) noteikusi finanšu tirgus un tā dalībnieku uzraudzības prioritātes turpmākajiem trim gadiem. LB paziņojumā teikts, ka tā pastiprinās pārrobežu darbību uzraudzību, lai nodrošinātu tirgus pārskatāmību un veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Kāpēc šāds lēmums? Vai pārrobežu darbības ir kļuvušas riskantākas?

Pārrobežu darījumi nav kļuvuši riskantāki. Galvenais iemesls, kāpēc šiem maksājumiem pievēršam uzmanību, – lai novērtētu un izprastu ar tiem saistītos riskus. Lai gan pēdējos gados starp Latviju un Krieviju veiktie maksājumi ir būtiski samazinājušies (pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, tie sarukuši par vairāk nekā 60%), ir svarīgi izprast naudas plūsmu virzību.

Vienlaikus uzraugām un vērtējam, kādas jaunas juridiskcijas parādās un kuras no tām potenciāli varētu tikt izmantotas, lai apietu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Vērtējam visas NVS* valstis un Apvienotos Arābu Emirātus. Monitorējam arī Ķīnu – gan maksājumu apjomu, gan izmantoto valūtu. 

Ja uz kādu valsti būtiski palielinās maksājumu apjoms, tad identificējam, kura banka ir veikusi šos maksājumus. Tad vēršamies pie tās un lūdzam skaidrojumu.

LB uzraugiem ir iespēja regulāri sekot līdzi darījumu dinamikai un operatīvi pamanīt izmaiņas. Katrs darījumu apjoma palielinājums netiek uzskatīts par pārkāpumu vai jaunu risku. Tā ir informācija, kuru izmantojam, lai labāk izprastu, kas kopumā notiek finanšu sektorā.

Vienlaikus LB nav jāgaida plānotā klātienes pārbaude, lai pārliecinātos par riskiem un to vadību. Analizējot pārrobežu darījumus, spējam ātri reaģēt, uzdot jautājumus un secināt, vai ir kādas bažas.

Pārrobežu darījumus jūs esat uzraudzījuši vienmēr.

Jā, taču pašlaik tos vairāk vērtējam no sankciju viedokļa. Pastiprināti uzraugām maksājumus ar NVS valstīm un tajos izmantotās valūtas.

Agrāk rūpīgāk uzraudzījām Krieviju un NVS valstis, savukārt tagad vērtējam arī tās valstis, kas potenciāli varētu tikt izmantotas sankciju apiešanā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska līmeni valsts finanšu sistēmā nosaka, vērtējot NILL draudus un sistēmas ievainojamību. Draudu vērtēšanā būtiska nozīme ir pārrobežu maksājumu plūsmu analīzei, kas ir ļoti resursietilpīgs process – datu apjoms ir milzīgs. Lai uzlabotu šo datu analīzi, LB ir izstrādājusi neuzraudzītas mašīnmācīšanās rīku, kas izgaismo anomālijas Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu datos. Ko analizē mašīnmācīšanās rīks? Ko tas uzskata par anomāliju?

Mašīnmācīšanās rīks analizē importa un eksporta datus, konkrētās jurisdikcijas risku un maksājumu apjomu. Tas salīdzina šo kategoriju rādītājus.

Piemēram, anomāliju rīks identificē maksājumus uz kādām eksotiskām valstīm – teiksim, Seišelu salām, ar kurām Latvijai nav aktīvu ekonomisko attiecību. Ja šī valsts būs identificēta kā paaugstināta riska valsts, kas var tikt izmantota naudas atmazgāšanai, tad rīks automātiski paziņos par šiem maksājumiem. Līdz ar to LB nav jāgatavo salīdzinājums, jo ir izstrādāts algoritms. Rīks pats mācās no iepriekšējās pieredzes un informē par tā saucamajiem brīdinājuma rādītājiem.

Analizējot maksājumus, mašīnmācīšanās rīks pēta, kāds ir ekonomiskais pamats šiem maksājumiem.

Ja nav ekonomisko attiecību ar valsti, tad kāpēc tiek veikti šie maksājumi?

Iepriekš LB ir paudusi, ka rīka identificētās anomālijas nenorāda uz apšaubāmiem darījumiem. Tas ir papildu instruments, kas var uzlabot izpratni par pārrobežu darījumu riskiem, automātiski identificējot būtiski atšķirīgus maksājumus vai maksājumu aktivitāti. Tomēr pirms jebkādiem secinājumiem identificētajām anomālijām ir vajadzīga ekspertu interpretācija. Kādas pārrobežu maksājumu darbību anomālijas LB eksperti ir atklājuši, izmantojot šo rīku?

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad mašīnmācīšanās rīks ir identificējis anomālijas. Līdz ar to esam vērsušies pie bankām un lūguši, lai kredītiestādes izskaidro darījuma būtību, konkrētā maksājuma pamatu.

Vairākkārt esam identificējuši potenciālos sankciju apiešanas riskus. Piemēram, piefiksējām, ka pieauguši maksājumi uz Indiju, tie bija būtiski lielāki, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Turklāt šī valsts ir paaugstināta riska valsts, ar kuras starpniecību var notikt sankciju apiešana. Par konkrētiem maksājumiem vērsāmies pie bankām un prasījām paskaidrojumus.

Dažreiz ir identificēti aizdomīgi darījumi, par kuriem ziņojām Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Ja aizdomas ir būtiskas, tad kredītiestādes aptur maksājums. Ja aizdomas nav tik būtiskas, tad maksājums tiek izpildīts un par to tiek ziņots FID.

Kāds ir NILL riska līmenis valsts finanšu sistēmā?

Riska profils, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir mainījies. Agrāk lielākie riski bija saistīti ar ārvalstu klientiem un darījumiem ar Krieviju.

Pašlaik lielākie riski ir krāpniecība, nodokļu nemaksāšana, kā arī sankciju pārkāpumi.

Esam  pārbaudījuši visu Latvijas banku un lielāko finanšu iestāžu maksājumu skrīninga rīka efektivitāti, t. i., cik precīzi tas spēj identificēt klienta nosaukumu un noteikt tā atbilstību sankciju sarakstiem. It kā izklausās vienkārši, bet praksē var rasties zināmas grūtības, jo, piemēram, citā valstī klienta uzņēmuma nosaukumā ir izlaists kāds burts vai tiek lietoti divi vārdi vai divi uzvārdi.

Jāspēj identificēt arī tie nosaukumi, kuriem ir ļoti tuva, bet ne pilnīga sakritība ar sankcijā minētajiem.

Tāpat svarīgi, ka skrīnings notiek nekavējoties, tiklīdz sankcijas ir stājušās spēkā.

Piesaistījām starptautisku uzņēmumu, kurš šāda veida pārbaudes ir veicis daudzās pasaules valstīs, izmantojām viņu metodiku. Rezultāti bija labi. Tas apliecināja, ka banku maksājumu skrīningu rīki darbojas efektīvi. Redzam arī, ka finanšu sektora izpratne ir būtiski mainījusies. Tirgus dalībnieki saprot, kāpēc šāda klientu izpēte un maksājumu monitorings ir svarīgs.

Varu teikt, ka finanšu sektors strādā labi un spēj identificēt aizdomīgus darījumus. Bankas tos pamana un ziņo FID.

Pēc FID datiem, 2023. gadā Latvijā vismaz 15% fizisko personu un 20% juridisko personu bija izveidots ārvalstu konts, tostarp Lietuvā. Vai analizējat arī pārrobežu maksājumus ar Lietuvu?

Šie maksājumi tiek veikti visaktīvāk. Pašreiz mūsu kaimiņvalsts ir pirmajā vietā, vērtējot pēc darījumu apjoma. Lielākoties maksājumi tiek veikti uzņēmējdarbības ietvaros.

Lietuvas maksājumu iestādes izmanto arī privātpersonas.

Jā, šīs iestādes sniedz savas priekšrocības. Atvērt kontu ir gana vienkārši. Turklāt, piemēram, tiek piedāvāts labāks valūtas kurss, ja nepieciešams mainīt eiro uz jebkuru citu valūtu.

Skaidrs, ka klienti meklē ērtības, un arī mūsu finanšu institūcijām ir nopietni jāattīstās šajā virzienā. Jāpiedāvā klientiem ērti un izdevīgi pakalpojumi, jo tas ikdienas maksājumos kļuvis par galveno izvēles kritēriju.

Jāņem vērā, ka Eiropas ekonomika ir atvērta, finanšu pakalpojumus var izmantot jebkurā valstī.

Pozitīvi, ka Latvijas finanšu sektorā ir arvien mazāk izbeigto vai atteikto darījumu attiecību ar klientu. Bet, protams, esam ieinteresēti, lai Latvijas fiziskās un juridiskās personas atvērtu kontus mūsu valsts kredītiestādēs, nevis kaut kur citur.

FID Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu teikts, ka papildu draudus kredītiestādēm rada paplašinātās ES sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kuru dēļ novērota klientu uzvedības un maksājumu plūsmu maiņa, kā arī pazīmes, kas var liecināt par mēģinājumiem apiet sankcijas. Vai sankciju pārkāpšanā mēģina izmantot arī bankas?

Kopš pagājušā gada vidus ir vienādots sankciju režīms pret Baltkrieviju un Krieviju. Redzam, ka preces, kas tika sūtītas uz Baltkrieviju, vairs netiek eksportētas uz šo valsti, jo tās eksportēt ir aizliegts. Tas nozīmē, ka šīs sankcijas “strādā”.

Iepriekš preces, kuras nedrīkstēja vest uz Krieviju, vispirms veda uz Baltkrieviju un tad tālāk uz Krieviju.

Lielākie sankciju pārkāpumu riski ir saistīti ar NVS valstīm un valstīm, kas neatbalsta ES vai ASV noteiktās sankcijas. Uz šīm valstīm netiek veikti apjomīgi maksājumi. Mēģinot apiet sankcijas, tiek izmantotas finanšu institūcijas, kas reģistrētas, piemēram, Āzijā – Ķīnā, Honkongā.

Kā notiek šādi darījumi? No Latvijas preci, piemēram, luksusa automašīnu, grib piegādāt uz Krieviju. Vispirms to aizsūtīs uz citu valsti un pēc tam vedīs uz Krieviju. Par šo piegādi tiks maksāts ar Āzijas valstu finanšu iestāžu kontu starpniecību, jo uzņēmums vai privātpersona būs atvērusi kontu Honkongā, uz kuru savukārt luksusa automašīnas saņēmējs pārskaitīs naudu par preci.

FID ziņojumā teikts, ka pieaug NILL riski saistībā ar virtuālo valūtu izmantošanu, jo pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti valstīs ar vāju NILLTPF novēršanas sistēmu, var sniegt pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Vai ar Eiropas Savienības (ES) regulu par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) ir saskaņots kriptoaktīvu tirgus regulējums ES un mazināti NILL riski?

Kriptoaktīvu pakalpojumu tirgum piemīt paaugstināts risks. Tas ir starptautisks tirgus, un tie ir starptautiski pārvedumi. Viss notiek virtuāli blokķēdē, un Latvijas iedzīvotājs var nopirkt kriptovalūtu jebkurā citā valstī un veikt norēķinu. Esam ieinteresēti, lai šajos darījumos vairāk tiktu izmantotas Eiropas vai Latvijas finanšu institūcijas.

Ņemot vērā, ka MiCA ievieš vienotu regulējumu visā ES, tas nodrošinās drošāku kriptoaktīvu sektora darbību. Pakalpojumu sniedzējiem būs jāizpilda ne tikai AML (cīņa ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju – starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu anti-money laundering – red.) prasības, bet arī dažādas citas prasības, lai nodrošinātu tirgus regulējumu un lielāku drošību, tostarp aizsargātu klientus un novērstu tirgus manipulācijas un ļaunprātīgu iekšējās informācijas izmantošanu, krāpšanu un kiberdraudus. Tas noteikti ir ieguvums klientiem.

Turklāt agrāk nebija jānodrošina kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamība. Līdz šim pieejamā informācija par blokķēdē veikto pārvedumu aprobežojās ar anonīmu skaitļu un burtu virknējumu, kas apzīmē pārvedumā iesaistītās blokķēdes adreses. Šādu pārvedumu plūsmu līdz zināmai robežai varēja izsekot, izmantojot dažādus pieejamos blokķēdes analītikas risinājumus.

Tagad Eiropa atsevišķi apstiprinājusi arī tā saucamo “travel rule”, t. i., darījumam ir jābūt izsekojamam. Tas nozīmē, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir jāpievieno informācija par minēto pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir arī prasīts iegūt, glabāt un koplietot minēto informāciju ar savu darījuma partneri un pēc pieprasījuma to darīt pieejamu kompetentajām iestādēm.

Daudzi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuriem tas ir legāls bizness, ir ieinteresēti to darīt droši.

Latvijā 2024. gada 30. jūlijā stājās spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka LB par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu. Cik aktīvs varētu būt kriptoaktīvu tirgus Latvijā?

2024. gadā Latvijas Bankas eksperti sniedza ap 35 konsultācijas Eiropas valstu uzņēmumiem, kas plāno Eiropā sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar jauno MiCA regulējumu un izskata iespēju izvēlēties Latviju par mītnes zemi savam biznesam.

Vairāki uzņēmumi jau ir vērsušies pie LB un izrādījuši interesi saņemt darbības atļauju. Ir ļoti svarīgi, lai komersanti spētu izpildīt prasības un nodrošināt kvalitatīvus un uzticamus finanšu pakalpojumus, tāpēc interesējamies par to, kāds ir šo uzņēmumu biznesa modelis, kā tas spēj identificēt aizdomīgus darījumus. Aicinām pieteikties tos Latvijas uzņēmumus, kuri spēj izpildīt visas prasības un kuru biznesa modelis ir saprotams.

Vai virtuālo valūtu pakalpojumu tirgus uzraudzībai izmantosiet mašīnmācīšanās rīku? Arī šajā sektorā ir daudz pārrobežu darījumu.

Šajā gadījumā efektīvāks ir cits tehnoloģiskais risinājums. Tāpēc LB ir iegādājusies IT programmas rīku, lai uzraudzītu, kā notiek kriptoaktīvu pārvedumi blokķēdē. Tas ļaus labāk izsekot pārvedumus, iegūt informāciju par darījumā iesaistītajām pusēm, kā arī identificēt augsta riska pārvedumus.

Lai sekmīgāk uzraudzītu kriptoaktīvu pakalpojumu tirgu, esam rosinājuši izveidot vienotu “Baltic Nordic” platformu, kurā dalīsimies informācijā gan ar Lietuvas un Igaunijas, gan ar Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Islandes un Dānijas kolēģiem par to, kā ir organizēts licencēšanas process, kā notiek uzraudzība. Tāpat apmainīsimies ar informāciju arī par individuāliem tirgus dalībniekiem.

Šī platforma ļaus sekot līdzi tam, kādus rīkus izmanto citas valstis, kā tās organizē uzraudzību un pēc kādiem kritērijiem vērtē riskus.

Svarīgi arī salāgot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības prasības, lai neveidojas situācija, ka vienā valstī uzraugs ir stingrāks, bet citā – mazāk prasīgs.

NVS – Neatkarīgo Valstu Sadraudzība, kurai kopā ar Krievijas Federāciju ir pievienojusies Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna un Uzbekistāna.