FOTO: Freepik
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, kas stājās spēkā 7. jūnijā, pastiprina prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā. Izmaiņas nosaka papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārajā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī paredz administratīvi sodīt starpniekus, kuri sniedz pakalpojumus bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā izstrādāti, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Likums paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, kas publiski pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.
Līdz šim, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks neizpildīja likumā noteiktās kvalifikācijas celšanas prasības, tad viņš tika izslēgts no Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra.
Taču atbilstoši iepriekšējam regulējumam pēc izslēgšanas starpnieks varēja atkārtoti reģistrēties reģistrā, tādējādi apejot prasības par kvalifikācijas celšanu.
Tāpat praksē bija konstatēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks gada sākumā, kad jāiesniedz kvalifikācijas celšanu apliecinošie dokumenti, lūdz Ekonomikas ministrijai izslēgt viņu no reģistra, bet pēc izslēgšanas atkārtoti tajā reģistrējas.
Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka tikko reģistrētam nekustamā īpašuma darījumu starpniekam nav jāapliecina, ka ir celta kvalifikācija.
Lai izslēgtu likumā noteikto prasību apiešanu, grozījumos ietverta norma, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti var tikt iekļauts reģistrā, iesniedzot dokumentus, kas apliecina kvalifikācijas celšanu atbilstoši likuma 13. pantā noteiktajām prasībām, ja izslēgšana notikusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata.
Šobrīd aptuveni puse nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav reģistrējušies Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, līdz ar to netiek ievērots likuma 4. pants.
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informācijas, Latvijā ir ap 1450 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju –, bet 2023. gada 1. jūnijā Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā bija reģistrēti tikai 779 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki.
Savukārt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) publicētajā risku novērtējumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nekustamo īpašumu un būvniecības sektorā norādīts: pēc Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas datiem, tikai 20% no visiem ar nekustamā īpašumā saistītajiem darījumiem norisinās ar licencētu aģentu starpniecību.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
VID pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus, kaut gan nav reģistrējušas saimniecisko darbību.
Lai risinātu problēmu, Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 5. panta pirmā daļa tiek papildināta ar ceturto punktu, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt fiziska persona, kura ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs.
Savukārt likuma 5. panta otrā daļa tiek papildināta, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā. Izmaiņas veiktas, lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību un nodrošinātu skaidru un izsekojamu saimniecisko darbību, akcentēts anotācijā.
Iepriekšējā likuma redakcija noteica, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem.
Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem kā saimnieciskās darbības veicējiem ir jāsniedz dažādas atskaites VID, ir nesamērīgi papildus prasīt informācijas sniegšanu Ekonomikas ministrijai, tādā veidā palielinot administratīvo slogu, norādīts anotācijā.
Līdz ar to likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā tiek izslēgta norma par to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim ir jāsniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem.
Ar grozījumiem tiek paredzēts sods par nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu bez reģistrēšanās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Likums papildināts ar V. nodaļu, kas nosaka administratīvos pārkāpumus nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Par nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam: fiziskajai personai – līdz 100 naudas soda vienībām (500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 1600 naudas soda vienībām (līdz 800 eiro).
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums stājās spēkā 2020. gada 1. augustā. Tas regulē starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzrauga šo personu profesionālo darbību.
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Ministru kabineta noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi” nosaka apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kas jāapdrošina starpniekam.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
