SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
14. februārī, 2023
Lasīšanai: 9 minūtes
4
4

Pastiprinās prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai

FOTO: Freepik.

Lai gan jau divarpus gadus ir spēkā speciāls likums nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai, ēnu ekonomika un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija joprojām ir problēma nekustamo īpašumu nozarē. Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

īsumā
  • No 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
  • Aptuveni puse starpnieku nav iekļauti reģistrā un nesodīti turpina sniegt starpniecības pakalpojumus.
  • Potenciālās sekas likuma neievērošanai ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieplūšana nekustamo īpašumu nozarē, sankciju pārkāpumi.
  • Likumprojekts paredz administratīvi sodīt starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
  • Praksē konstatēti gadījumi, kad starpnieki apiet likumā noteikto prasību reizi gadā celt kvalifikāciju, lūdzot sevi izslēgt no reģistra un pēc tam atkārtoti reģistrējoties.
  • Likumprojekts paredz, ka pirms atkārtotas reģistrācijas, ja izslēgšana notikusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, būs jāapliecina kvalifikācijas celšana.
  • Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem nebūs jāsniedz informācija arī Ekonomikas ministrijai par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem.
  • Plānots noteikt, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ja tā ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību VID.

Izmaiņas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, kuras valdība apstiprināja 7. februāra sēdē, vēl jāpieņem Saeimā.

Likums spēkā jau divarpus gadus

2020. gada 1. augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas regulē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību, tādējādi sekmējot gan stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, gan novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus nekustamo īpašumu tirgū.

Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.

Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi” nosaka apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kuri jāapdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpniekam.

Ar pārejas noteikumiem tika noteikts, ka, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Vairāk par tēmu >>

Puse starpnieku nav reģistrējušies

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas Latvijā ir ap 1450 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju, savukārt Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā pēc 2022. gada 5. oktobra datiem bija reģistrējušies tikai 724 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki.

Tātad aptuveni puse starpnieku nav iekļauti reģistrā, tomēr turpina sniegt starpniecības pakalpojumus.

“Tas nozīmē, ka aptuveni puse nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nozarē darbojas nelegāli,” secina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) izpilddirektore Sandra Rasnača.

Patlaban likums neparedz šiem pakalpojumu sniedzējiem piemērot sodu.

Nav zināma naudas līdzekļu izcelsme

Problēma ir arī tad, ja starpnieks nav reģistrējies reģistrā, tas neievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības un Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 10. pantu, norāda S. Rasnača.

“Sekas likuma neievērošanai ir potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieplūšana nekustamo īpašumu nozarē, netiek veikta klientu izpēte, nav zināma naudas līdzekļu izcelsme, kas tiek ieguldīta īpašumu iegādē, nav pārbaudītas sankcionētās personas, politiski nozīmīgas personas un ģimenes locekļi, netiek identificēti aizdomīgi darījumi, pastāv potenciāls risks skaidras naudas darījumiem. Šie aspekti ir īpaši svarīgi, ņemot vērā notiekošo karu Ukrainā,” skaidro LANĪDA pārstāve.

Piemēros naudas sodu

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu – piekto – nodaļu, kā arī 18. un 19. pantu, paredzot iespēju izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Par nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskai personai līdz 100 naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), bet juridiskai personai līdz 1600 naudas soda vienībām (līdz 8000 eiro).

Likumprojekta 19. pants paredz, ka tiesības piemērot naudas sodu vai brīdinājumu būs VID.

Lai VID spētu konstatēt, kuri nekustamā īpašuma darījumu starpnieki sniedz pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, paredzams, ka VID saņems trešo personu sūdzības un iesniegumus, kuros izklāstītajā informācijā varēs konstatēt, vai ir noticis pārkāpums, rakstīts anotācijā.

Novērš iespēju apiet prasību par kvalifikācijas celšanu

Šobrīd spēkā esošās likuma normas paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ik gadu ir jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks neizpilda likumā noteiktās prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanu, tiek izslēgts no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra.

Atbilstoši pašreizējam regulējumam, ja starpnieks tiek izslēgts no reģistra, pēc izslēgšanas lēmuma, neizpildot prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanu, reģistrā iespējams reģistrēties atkārtoti, tādējādi apejot noteiktās prasības par kvalifikācijas celšanu.

Praksē arī konstatēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks gada sākumā, kad jāiesniedz kvalifikācijas celšanu apliecinošie dokumenti, vēršas pie Ekonomikas ministrijas ar lūgumu sevi izslēgt no reģistra, lai pēc izslēgšanas lēmuma atkārtoti reģistrētos reģistrā. Iemesls – tikko reģistrētam nekustamā īpašuma darījumu starpniekam nav jāapliecina, ka pēdējā gada laikā ir celta kvalifikācija.

Lai novērstu likumā noteikto prasību neizpildi, likumprojektā paredzēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti varēs tikt iekļauts reģistrā, iesniedzot dokumentus, kas apliecina kvalifikācijas celšanu atbilstoši likuma 13. pantā noteiktajām prasībām, ja izslēgšana notikusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata.

Likumā precizēta norma attiecībā uz informācijas iesniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumi starpniekam ir jāveic gada laikā, sākot ar tā reģistrācijas brīdi reģistrā.

Mazinās administratīvo slogu

Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas.

Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem kā saimnieciskās darbības veicējiem ir jāsniedz dažādas atskaites VID, ir nesamērīgi papildus prasīt informācijas sniegšanu Ekonomikas ministrijai, tādā veidā palielinot nekustamā īpašuma darījumu starpnieku administratīvo slogu, norādīts anotācijā.

Līdz ar to likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā tiek izslēgta norma par to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim ir jāsniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas.

Būs jāreģistrē saimnieciskā darbība

VID pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas VID. Tādējādi ir apgrūtināta šādu personu sniegto pakalpojumu uzraudzība.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja tā ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību VID.

Likuma 5. panta otrā daļa tiek papildināta ar piekto punktu, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā, lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību un nodrošinātu skaidru un izsekojamu saimniecisko darbību.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU