Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 1. augustā, stājas spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas regulē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību.
Šī likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPFN), izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā ir četras nodaļas, kuras veido 17 panti.
Likums attiecas uz visām privātpersonām, kas vēlas sniegt vai sniedz starpniecības pakalpojumus. Starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Pārejas noteikumi nosaka: sākot ar 2021. gada 1. jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas reģistrā.
Likums paredz, ka tiks izveidots nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrs, kuru savā tīmekļvietnē uzturēs Ekonomikas ministrija (EM). Ministru kabinets līdz šī gada 30. septembrim noteiks nekustamā īpašuma darījumu starpniekam maksu par personas iekļaušanu reģistrā.
Likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, kuriem saimnieciskās darbības veicējiem nav jāreģistrējas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Tie ir zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, maksātnespējas procesa administratori un publiskas personas kapitālsabiedrības, kas atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam veic publiskas personas mantas atsavināšanu vai atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam veic publikas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
Likuma 5. pants definē, kādām prasībām jāatbilst nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt fiziskā vai juridiskā persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir izveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.
Nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, pirms viņš uzsāk sniegt starpniecības pakalpojumus, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu starpniecības pakalpojumu sniegšanas laiku.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt fiziskā persona, kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta.
Savukārt juridiskai personai vai personālsabiedrībai nevar būt sodīti valdes locekļi, biedri un patiesie labuma guvēji (fiziskās personas).
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiskā persona, kurai nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis likvidācijai vai ierobežotas tiesības sniegt nekustamā īpašuma darījumu starpnieka pakalpojumus.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzību veiks Ekonomikas ministrija.
LV portāls jau rakstīja, ka līdz šim nekustamā īpašuma darījumu starpnieks varēja būt ikviena persona. Pat tad, ja tika pārkāptas NILLTPFN prasības, nebija aizliegts turpināt sniegt starpniecības pakalpojumus. Līdz šim Latvijā nepastāvēja efektīvs nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu regulējums, norādīts likumprojekta anotācijā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
