FOTO: Freepik
Šodien, 2. oktobrī, stājas spēkā divi Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu” izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.
LV portāls jau rakstīja, ka likums, kas stājās spēkā 1. augustā, regulē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošina šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.
Likums paredz, ka tiks izveidots nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrs, kuru savā tīmekļvietnē uzturēs Ekonomikas ministrija (EM).
Apstiprinātie “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu” paredz, ka par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā reģistrācijas maksa ir 40 eiro. Tikpat liela ir ikgadējā maksa par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzību.
Iekasētā reģistrācijas maksa paredzēta, lai nodrošinātu jaunās EM funkcijas, kas saistāmas ar nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšanu reģistrā, reģistra uzturēšanu un informācijas aktualizēšanu tajā, kā arī nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzību, skaidro EM.
Savukārt Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 5. pants paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi” nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina starpnieks.
Apdrošināšanas objekts ir starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība par kaitējumu, kas trešajai personai nodarīts starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma izpildes laikā starpnieka darbības vai bezdarbības dēļ.
Minimālais starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits ir 50 000 eiro gadā.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums var būt individuāli slēgts starp vienu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku (fiziskas personas gadījumā) un apdrošinātāju, kā arī tas var būt kolektīvs (juridiskas personas vai personālsabiedrības gadījumā) un ietvert vienlaikus vairākus nekustamā īpašuma darījumu starpniekus.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā paredzēti šādi obligātie riski, kurus apdrošina starpnieks:
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma pārejas noteikumi noteic, ka, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas reģistrā.
2018. gada 31. decembrī Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā bija 1612 aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.