Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Vasaras vidū Eiropas Komisija (EK) publiskoja vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. To pamatā ir jaunas Eiropas Savienības (ES) aģentūras izveide, ar ko tiks pārveidota naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzība, kā arī īstenota vienlīdz stingra likumdošanas normu piemērošana visās dalībvalstīs. Latvijas pieeju cīņai ar finanšu noziegumiem ES reforma būtiski nemainīs, uzskata nozares eksperti, savukārt jaunā iestāde efektīvāk varētu palīdzēt apkarot pārrobežu naudas atmazgāšanu.
Jaunās tiesību aktu pasākumu paketes mērķis ir uzlabot iespējas atklāt aizdomīgus darījumus un darbības un novērst nepilnības, kuras noziedzniekiem dod iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristu darbības, izmantojot finanšu sistēmu, norādīts EK pārstāvniecības Latvijā mājaslapā.
Kā minēts ES Drošības savienības stratēģijā 2020.–2025. gadam, ES regulējuma uzlabošana NILLTFN jomā palīdzēs arī aizsargāt eiropiešus pret terorismu un organizēto noziedzību.
Tiesību aktu kopumu apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome. EK cer uz ātru likumdošanas procesu. Topošajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas iestādei būtu jāsāk darboties 2024. gadā, bet tiešās uzraudzības darbu tā sāks nedaudz vēlāk.
EK iesniegtais dokumentu kopums ietver četrus tiesisko aktu priekšlikumus:
Ar vienoto noteikumu kopumu NILLTFN visā ES notiks šīs jomas noteikumu saskaņošana, tostarp, piemēram, attiecībā uz sīkāk izstrādātajiem noteikumiem par klienta uzticamības pārbaudi, faktiskajām īpašumtiesībām un uzraudzības iestāžu un finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvarām un uzdevumiem.
Pašreizējie valstu bankas kontu reģistri tiks savienoti, nodrošinot ātrāku finanšu ziņu vākšanas vienību piekļuvi informācijai par bankas kontiem un seifiem. Komisija nodrošinās piekļuvi šai sistēmai arī tiesībaizsardzības iestādēm – tādējādi tiks paātrināts finanšu izmeklēšanas darbs un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana pārrobežu lietās.
Uz piekļuvi finanšu informācijai attieksies stingri aizsardzības pasākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka Latvijas pieeju cīņai ar finanšu noziegumiem ES reforma būtiski nemainīs. “Nozīmīgu darbu paveicām jau 2018. gadā, uzsākot [Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas] “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu, lai Latviju neiekļautu t. s. “pelēkajā sarakstā”. Esam jau izveidojuši ilgtspējīgu tiesisko regulējumu un efektīvu kontroles un uzraudzības mehānismu, kas ievērojami apgrūtina iespēju noziedzniekiem izmantot valsts finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem, to preventīvi novēršot un nepieciešamības gadījumā efektīvi apkarojot. Līdz ar to gribu teikt, ka savu mājasdarbu lielā mērā esam jau paveikuši,” saka I. Znotiņa.
FID vadītāja pievienojas EK priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska teiktajam, komentējot EK vērienīgos priekšlikumus, ka pēdējo gadu laikā daudz kas jau ir izdarīts – ES ir vieni no stingrākajiem likumiem pasaulē, taču šobrīd būtiski darbu turpināt, vienādojot pieeju un nodrošinot to, ka šo likumu ieviešana visās ES valstīs ir vienlīdz stingra.
Standartu tuvināšana, tostarp tieša tiesību aktu piemērojamība dalībvalstīs, nodrošinās efektīvāku cīņu ar finanšu noziegumiem visā Eiropas Savienībā.
“Standartu tuvināšana, tostarp tieša tiesību aktu piemērojamība dalībvalstīs, nodrošinās efektīvāku cīņu ar finanšu noziegumiem visā ES,” spriež I. Znotiņa.
Arī Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomniece Laima Letiņa uzskata, ka visas līdzšinējās direktīvas Latvija ir izpildījusi un pastāv diezgan maza iespēja, ka EK tiesību aktu priekšlikumi kaut ko mainīs striktajās prasības. Viņasprāt, naudas atmazgāšanas novēršanas pakete, ko piedāvā EK, vairāk ir vērsta uz valstīm, kurām līdz šim nav sekmējies ar līdzšinējo direktīvu ieviešanu.
EK tiesību aktu priekšlikumi vairāk Latviju varētu skart organizatoriskā līmenī, piemēram, attiecībā uz informācijas apmaiņas mehānismiem. L. Letiņa: “Ņemot vērā, ka naudas atmazgāšanai nav robežu, apsveicami ir tas, ka pakete piedāvā iniciatīvas plašākai, drošākai un saprotamākai informācijas apmaiņai institūciju starpā. Tam vajadzētu uzlabot savstarpējo sadarbību, kā arī efektivizēt iespēju cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Protams, jāspēj šo informāciju pareizi izmantot, lai ierobežotu noziedznieku iespējas.”
Informācijas apmaiņas ziņā FNA gribētu redzēt vairāk iespēju publiskā un privātā vai privātā un privātā sektorā starpā: lai instrumenti tiek doti ne tikai valsts institūcijām, bet arī privātajam sektoram.
EK priekšlikumu paketē tiek piedāvāts paplašināt netīrās naudas apkarošanas likumdošanas tvērumu, lai uzraudzītu arī nefinanšu sektorus, piemēram, nekustamo īpašumu sektoru, azartspēles, kā arī kriptovalūtas aktīvus un ar tiem saistīto pakalpojumu sniedzējus.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde skaidro, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā jau ir noteikti likuma subjekti, tostarp nefinanšu sektorā, kas tiek uzraudzīti (nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, izložu un azartspēļu organizētāji, virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji).
Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams noteikt regulējuma tvērumu visā ES, tādā veidā nodrošinot vienotu cīņu pret NILL Eiropas līmenī.
EK iesniegtā tiesību aktu kopuma pamatā ir jaunas ES aģentūras izveide, ar ko tiks pārveidota NILLTFN uzraudzība ES un uzlabota sadarbība starp finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU).
Jaunā ES līmeņa aģentūra būs centrālā iestāde, kas koordinēs valstu iestādes, lai nodrošinātu, ka privātais sektors pareizi un konsekventi piemēro ES noteikumus. Šī iestāde atbalstīs arī finanšu ziņu vākšanas vienības, lai uzlabotu to analītiskās spējas attiecībā uz nelikumīgām finanšu plūsmām un padarītu finanšu izlūkdatus par būtisku informācijas avotu tiesībaizsardzības iestāžu darbā.
Atbildot uz jautājumu, kādas Latvijas valsts iestādes aģentūra varētu koordinēt, FM pārstāve skaidro, ka ES līmeņa centrālā iestāde sadarbosies ar nacionālajām uzraudzības un kontroles iestādēm NILLTPF jomā, kā arī FID.
EK norāda, ka šī iestāde:
FNA uz jauno aģentūru cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju raugās ar bažām: svarīgi, lai vienotais uzraugs neveidotu paralēlās prasības un lai nebūtu formalitāšu, ikdienas darbību dublēšanās ar nacionālo uzraugu.
“Vienotajam uzraugam būtu jādarbojas savstarpējā harmonizācijā ar pārējām prasībām – lai nav pretrunu, dažādu interpretāciju un prasību dublēšanās,” uzsver L. Letiņa.
Savukārt FID uzsver jaunās aģentūras kā vienotā uzrauga lomas nozīmi naudas atmazgāšanas novēršanā pārrobežu noziegumos.
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai kā reti kuram citam noziegumam piemīt pārrobežu raksturs, tāpēc neviena atsevišķa valsts vai kāda tās tiesībsargājoša iestāde, tostarp tās finanšu izlūkošanas dienests, nevar gūt labus panākumus cīņā ar šiem noziegumiem, darbojoties izolēti no citām valstīm, neesot ciešā un regulārā starptautiskā sazobē,” saka I. Znotiņa.
“Diemžēl līdz šim visi NILL, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomu regulējošie normatīvie akti un iesaistīto institūciju darbība lielākoties vērtējama kā lokāla, konkrētai valstij raksturīga atbilde uz globālās organizētās noziedzības darbību, kurai nav nekāda veidu robežu.”
FID vadītāja uzsver, ka pārrobežu sadarbība ir ļoti svarīgs, bet vēl joprojām nepietiekami novērtēts naudas atmazgāšanas apkarošanas elements. Latvijas FID jau ir laba prakse un pieredze, organizējot pārrobežu sadarbību: papildus ikdienas pienākumu izpildes līmenī nodrošinātai starptautiskai informācijas apmaiņai jau trešo gadu strādā pēc Latvijas iniciatīvas izveidota starptautiska darba grupa, kas apvieno vairāk nekā 20 valstu FID speciālistus (arī ārpus ES) un analizē konkrētas kredītiestādes darījumus. Redzami jau konkrēti ieguvumi un rezultāti.
I. Znotiņa atbalsta pārrobežu sadarbības stiprināšanu, kas arī būs viens no jaunveidojamās aģentūras uzdevumiem – praktiski uzlabot sadarbību starp valstu finanšu izlūkošanas dienestiem, nosakot vienotus ziņošanas standartus un formas, sekmējot informācijas apmaiņu, pildot atbalsta un koordinācijas centra funkcijas, kā arī veicinot sadarbību un kopīgu analītisko darbu ar tādiem aizdomīgu darījumu ziņojumiem, kam ir pārrobežu dimensija. Aģentūra arī praktiski nodrošinās un vadīs ES valstu kopējās platformas fiu.net darbību.
Jaunā aģentūra tieši uzraudzīs ES līmenī riskantākās finanšu iestādes, kuras darbojas vairākās dalībvalstīs vai kuru dēļ nepieciešama ātra rīcība tūlītēju risku novēršanai.
Uz jautājumu, vai arī Latvijā varētu būt riskantas finanšu iestādes, ko jaunajai aģentūrai vajadzētu uzraudzīt, FID vadītāja atbild noliedzoši.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
