NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Antonio Greko
“Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks, speciāli LV portālam
09. augustā, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
7
7

E-nauda, čaulas veidojumi un naudas atmazgāšanas riski: Latvijas banku “attīrīšanas” seku izpēte

FOTO: Freepik

Latvijas nerezidentu banku darbības būtiskā ierobežošana bija adekvāta reakcija uz gadu gaitā notikušo lielo naudas atmazgāšanas gadījumu skaitu, atzīst eksperti. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā arī potenciālie blakusefekti, ko radīja naudas atmazgāšanas risku samazināšanas process, kura laikā novērojām Latvijas komercbanku masveida attiecību izbeigšanu ar tūkstošiem augsta riska klientu no bijušajām Padomju Savienības (PSRS) valstīm, ar kurām Latvijas bankas bija strādājušas gandrīz trīsdesmit gadus.

īsumā
  • ENI un MI starptautiskajos darījumos aizstāj tradicionālās bankas. Tās rada lielu izaicinājumu AML uzraudzībai.
  • Šobrīd elektroniskās naudas iestādes arvien vairāk ir saistītas ar čaulas veidojumu dibināšanu Apvienotajā Karalistē.
  • FID norāda, ka augsta riska klienti, kurus iepriekš apkalpoja Latvijas bankas, varētu pāriet uz ENI nozari, lai veiktu darījumus.
  • ENI, kas var brīvi sniegt pakalpojumus visā ES, joprojām rada augstu naudas atmazgāšanas risku Latvijai, jo tās var būt reģistrētas valstīs ar vājāku uzraudzību.
  • Lietuva ir kļuvusi par līderi Eiropā ENI/MI skaita ziņā, kas darbojas šajā valstī, ar maksājumu apjomu 115,8 miljardu eiro apmērā 2020. gadā.
  • Nozares izaugsme ir mudinājusi Lietuvas valdību izveidot Naudas atmazgāšanas novēršanas izcilības centru.
  • 2021. gada 20. jūlijā ES Komisija nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu AML novēršanas sistēmu. Tā ietver jaunas ES AML iestādes (AMLA) izveidi.
  • Rekomendējams apvienot centienus ar citu Baltijas valstu atbildīgajām iestādēm, koncentrējoties uz pašreizējiem riskiem, kas saistīti ar ENI/MI nozari.

Elektroniskās naudas un maksājumu iestādes, čaulas veidojumi

2020. gadā tīmekļa vietnes “Open Democracy pētnieku veiktā izmeklēšana parādīja, ka naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) pasākumu un Baltijas banku uzraudzības stiprināšana notika vienā laikā ar pakāpenisku augsta riska klientu no bijušajām PSRS valstīm migrāciju uz elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un maksājumu iestādēm (MI), kas starptautiskajos darījumos aizstāj tradicionālās bankas. Kļūstot savstarpēji saistītas ar čaulas veidojumu dibināšanas biznesu, šīs iestādes rada lielu izaicinājumu AML uzraudzībai.

ENI/MI parasti nav licenču tradicionālo bankas operāciju veikšanai (piemēram, aizdevumiem, investīcijām u. c.), bet tās veic ātrus maksājumus visā pasaulē eiro vai citās valūtās, izmantojot korespondentbankas, kurās tām ir noguldījumi klientu kontu nodrošināšanai. Šīs iestādes var apkalpot ne tikai privātpersonas, bet arī korporatīvos klientus, tostarp čaulas kompānijas, vairumā gadījumu izmantojot attālinātu klientu identifikāciju un neklātienes saziņu. Finanšu darījumu darba grupa (FATF) uzskata, ka šīs iezīmes piesaista klientus, kuri vēlas, lai viņu finanšu darījumi būtu anonīmi.

Mūsdienās visā pasaulē joprojām ir tūkstošiem profesionālo pakalpojumu sniedzēju, kuru pamatdarbība ir izveidot un pārdot simtiem čaulas veidojumu un kuru piedāvātie pakalpojumi iekļauj, piemēram, “pastkastītes” jeb tā sauktās juridiskās adreses izveidošanu un uzturēšanu, nominālo direktoru un akcionāru nodrošināšanu, darbu ar uzņēmumu dokumentiem. Gadiem ilgi arī Latvijas nerezidentu bankas ir slēgušas sadarbības līgumus ar Latvijā un Apvienotajā Karalistē strādājošiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, lai piedāvātu savus pakalpojumus un piesaistītu jaunus klientus no bijušajām PSRS valstīm, kas, kā vēlāk atklājās, bija iesaistīti naudas atmazgāšanā.

Šobrīd elektroniskās naudas iestādes arvien vairāk ir saistītas ar čaulas veidojumu dibināšanu Apvienotajā Karalistē.

“Open Democracy” izmeklēšanā tika atklāti vairāki interneta darījumi krievu valodā ar britu čaulas veidojumiem, kas par noteiktām cenām piedāvā ENI kontus, licences un anonīmus pakalpojumu sniedzējus. Vienā tīmekļa vietnē pat tika publicēts videomateriāls, kurā skaidrots, kā klienti var izveidot Apvienotajā Karalistē reģistrētu čaulas veidojumu un saņemt ENI izsniegtas kredītkartes, kuras tiek nosūtītas uz firmas starpnieka adresi Skotijā un no turienes tālāk uz Krieviju vai Ukrainu.

Izmeklēšanā ir identificētas arī vairākas Apvienotajā Karalistē reģistrētas ENI, kuras vada vai kurās strādā personas, kas iepriekš ir darbojušās augsta un vidēja līmeņa amatos Latvijas nerezidentu bankās, kuras bija iesaistītas naudas atmazgāšanas skandālos vai sodītas par nepietiekamu AML prasību ievērošanu vai likuma pārkāpumiem. Visām šīm ENI ir meitasuzņēmumi Latvijā. “Open Democracy” veiktajās intervijās lielākā daļa bijušo baņķieru uzsvēra, ka viņi ievēro AML pārbaudes un ka risks atkārtot Latvijas nerezidentu banku slikto praksi ir minimāls.

Saskaņā ar Lielbritānijas finanšu uzraudzības iestādes FCA (British Financial Conduct Authority) noteikumiem ENI vadītājiem un direktoriem, lai saņemtu licenci Apvienotajā Karalistē, ir jāapliecina, ka viņiem ir laba reputācija un pietiekamas zināšanas par AML noteikumiem. FCA ir tiesības apturēt darbību vai slēgt tās iestādes, kas neatbilst noteikumiem vai tos pārkāpj. Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzrauga, kā Latvijas bankas ievēro riska novērtēšanas un klientu pārbaudes pienākumus, nodrošinot korespondentkontus ārvalstu ENI un MI. Gan FCA, gan FKTK apzinās riskus un vajadzības gadījumā rīkojas.

2020. gada februārī FCA nepietiekamas AML kontroles un augsta riska tiešsaistes darījumu dēļ apturēja uzņēmuma “ePayments Systems Limited” darbību, kas ir viens no lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem bijušās PSRS valstu klientiem ar korespondentkontiem Rietumu bankā. Saskaņā ar ENI tīmekļa vietnē pieejamo informāciju 2021. gada februārī tā vienojās par pakāpenisku darbības atsākšanu. 2021. gada jūnijā FKTK noteica Latvijas Rietumu bankai rekordlielu naudas sodu (5,85 miljoni eiro) pēc tam, kad konstatēja, ka tā nav pienācīgi novērsusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību, kuriem tā nodrošina korespondentkontus.

Ar ENI/MI un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem saistītie riski

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) elektroniskās naudas un maksājumu iestādēm piedēvē vidēji augstu naudas atmazgāšanas risku un nepārprotami norāda, ka augsta riska klienti, kurus iepriekš apkalpoja Latvijas bankas, varētu pāriet uz šo nozari, lai noslēgtu darījumus. FID norāda, ka pēc 2018. gadā veiktajiem likumu grozījumiem, kas noteica, ka ENI/MI klientiem jābūt saistītiem ar Latviju, reģistrēto ENI skaits valstī ir samazinājies. Tomēr ārvalstu ENI, kas var brīvi sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā (ES), joprojām rada augstu naudas atmazgāšanas risku Latvijai, jo tās var būt reģistrētas valstīs ar vājāku uzraudzības sistēmu.

Riski pastāv ne tikai ar finanšu iestādēs atvērtajiem ENI/MI korespondentkontiem, kas apkalpo augsta riska klientus un čaulas veidojumus. Latvijas rezidenti var arī atvērt kontus ar ārvalstu ENI/MI un padarīt savus maksājumus nepārskatāmus Latvijas uzraudzības iestādēm.

FID ir novērojis strauju Latvijas klientu pieaugumu kaimiņvalstīs – īpaši Lietuvā – licencētās ENI/MI.

Pēc breksita Lietuvā daudzi Apvienotajā Karalistē licencēti ENI/MI ir sākuši atvērt meitasuzņēmumus, kas piedāvā samērā vienkāršu ENI atvēršanu un licencēšanu. Pateicoties uzņēmējdarbībai labvēlīgajai normatīvajai videi, Lietuva šobrīd ir viena no pievilcīgākajām vietām finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (tā ieņem 10. vietu globālajā “FinTech” indeksā), un daļēji vienkāršā licencēšanas procesa dēļ tā ir kļuvusi par līderi Eiropā ENI/MI skaita ziņā, kas darbojas šajā valstī, ar maksājumu apjomu 115,8 miljardu eiro apmērā 2020. gadā.

Nozares izaugsme ir mudinājusi Lietuvas valdību izveidot Naudas atmazgāšanas novēršanas izcilības centru, kura mērķis ir mobilizēt publiskā un privātā sektora centienus cīņā pret nelikumīgām finanšu plūsmām. Par spīti tam, nesen publicētais nevalstiskās organizācijas “Transparency International” Lietuvas nodaļas ziņojums par naudas atmazgāšanas novēršanas spējām finanšu tehnoloģiju uzņēmumos pauž bažas, tostarp par nozares pārredzamību, tās risku novērtēšanu un sadarbību starp publiskā un privātā sektora iestādēm.

Šķietami visaktuālākā problēma ir pārredzamība. Piemēram, mazāk nekā 1 no 10 uzņēmumiem publicē savus finanšu pārskatus, dažiem uzņēmumiem pat nav tīmekļa vietnes. Trūkst arī datu un statistikas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem šajā nozarē. Turklāt Lietuva ir viena no trim ES dalībvalstīm, kas vēl nav izveidojusi patieso labuma guvēju reģistru. Līdz ar to žurnālistiem un sabiedrībai ir grūti pārbaudīt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp ENI/MI, īpašniekus un darbības.

Latvijas banku sadarbība ar profesionālo pakalpojumu sniedzējiem (parasti juridisko pakalpojumu sniedzējiem, nodokļu konsultantiem vai ārpakalpojumu grāmatvežiem) ir ievērojami samazinājusies pēc finanšu sistēmas kapitālā remonta – tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktā uzraudzība pēdējos divos gados ir uzlabojusies. Tomēr saskaņā ar FID sniegto informāciju profesionālo pakalpojumu sniedzēji joprojām rada vidēji augstu naudas atmazgāšanas risku, kas saistīts ar viņu sniegto pakalpojumu būtību, kā arī ar to, ka daudziem no viņiem nav atbilstošu AML spēju vai vēlmes ievērot AML noteikumus.

Saskaņā ar FID sniegto informāciju profesionālo pakalpojumu sniedzēji joprojām rada vidēji augstu naudas atmazgāšanas risku.

Daļējs problēmas risinājums varētu būt Latvijas profesionālo pakalpojumu sniedzēju licencēšana, kas ietvertu nepieciešamību pierādīt, ka tiem ir pietiekamas zināšanas par AML noteikumiem un resursi to ievērošanai. Valdība nesen ieviesa prasību ārpakalpojumu grāmatvežiem iegūt licenci. Grāmatvežu licencēšana ir obligāta no 2023. gada. Tomēr likums, ko kritizējuši arī profesijas pārstāvji, attiecas tikai uz vienu uzņēmumu kategoriju – uzņēmumiem, kuri var sniegt uzņēmumu dibināšanas pakalpojumus.

Jaunais Eiropas Savienības AML tiesību aktu kopums

2021. gada 20. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu Eiropas Savienībā. Tā ietver:

  • jaunas ES AML iestādes (AMLA) izveidi;
  • AML regulu, kas satur tieši piemērojamus noteikumus, tostarp attiecībā uz klientu uzticamības pārbaudēm un patiesā labuma guvējiem;
  • sesto AML direktīvu, kura paredz, ka nacionālās valdības savos tiesību aktos pārņems jaunos noteikumus;
  • AML noteikumu pastiprināšanu kriptonozarē, tostarp stingrākas klientu uzticamības pārbaužu prasības un pilnīgu kriptoaktīvu pārskaitījumu izsekojamību.

Galvenais jaunās AML sistēmas uzdevums būs izveidot vienotu, integrētu AML uzraudzības sistēmu visā ES, kas balstīta uz kopīgām uzraudzības metodēm un augstiem standartiem. AMLA koordinēs ne valstu tikai iestādes, kas uzrauga finanšu un nefinanšu struktūras, bet arī augsta riska finanšu iestādes, kas darbojas daudzās ES dalībvalstīs. Turklāt AMLA pastiprinās sadarbību starp nacionālajiem finanšu izlūkošanas dienestiem, veicinot koordināciju un kopīgu analīzi.

ES paketē ir iekļauti arī nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu patieso labuma guvēju pārredzamību, ar mērķi izveidot saskaņotu pieeju patieso labuma guvēju identificēšanai visās ES valstīs. Priekšlikums ietver arī informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz nominālajiem akcionāriem un direktoriem, kā arī pienākumu atklāt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem tiem, kas nav ES juridiskās personas, bet vēlas veidot biznesa attiecības ar ES regulētām struktūrām vai iegādāties nekustamo īpašumu kādā no ES dalībvalstīm.

Galvenais jaunās AML sistēmas uzdevums būs izveidot vienotu, integrētu AML uzraudzības sistēmu visā ES, kas balstīta uz kopīgām uzraudzības metodēm un augstiem standartiem.

Pieņemot, ka likumdošanas process un dialogs ar Eiropas Parlamentu un Padomi notiks ātri (abas iestādes jau ir paudušas atbalstu), jaunā ES AMLA iestāde tiks izveidota 2024. gadā un pilnībā sāks darboties 2026. gadā, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi. Lai gan tas ir uzskatāms par ļoti pozitīvu soli,  līdz brīdim, kad dalībvalstis varēs pilnībā pielāgoties jaunajam regulējumam un gūt labumu no AMLA uzlabotās pārrobežu AML uzraudzības un kontroles, vēl paies ilgs laiks.

Latvijas un citu Baltijas valstu valdībām būtu ne tikai pilnībā jāatbalsta Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes sarunās, bet jau tagad jāveic vairāki pasākumi, lai risinātu aktuālākās problēmas un atvieglotu pāreju uz jaunajiem noteikumiem.

Rekomendācijas

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina Latvijas valdību un atbildīgās naudas atmazgāšanas novēršanas iestādes:

  • Apvienot centienus ar citu Baltijas valstu atbildīgajām iestādēm un veikt kopīgu pārrobežu novērtējumu vai tematisku pētījumu par Baltijas finanšu iestāžu veiktās riska mazināšanas ietekmi, koncentrējoties uz pašreizējiem riskiem, kas saistīti ar ENI/MI nozari;
  • Regulāri publicēt precīzu statistiku par banku attiecībām ar profesionālo pakalpojumu sniedzējiem un ENI/MI:
  1. profesionālo pakalpojumu sniedzēju skaitu, ar kuriem bankām ir sadarbības līgumi, un to ENI/MI skaitu, kurām tās nodrošina korespondentbanku kontus;
  2. sīkāku informāciju par konkrētiem sadarbības līgumiem un korespondentbanku pakalpojumiem (piemēram, autorizāciju veikt klientu uzticamības pārbaudes);
  3. jurisdikcijas, kurās profesionālo pakalpojumu sniedzēji un ENI/MI darbojas un apkalpo klientus.
  • Stiprināt uzņēmumu dibināšanas darbību pārredzamību un uzraudzību Latvijā:
  1. izstrādājot licencēšanas prasības profesionālo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no konkrētās uzņēmējdarbības kategorijas, pie kuras tie pieder (piemēram, nodokļu konsultanti, grāmatveži u. c.);
  2. izveidojot visu VID uzraudzībā esošo profesionālo pakalpojumu sniedzēju publisku reģistru;
  3. publicējot sarakstu ar profesionālo pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem un direktoriem, kuriem ir liegta tiesībspēja un rīcībspēja.
  • Strādāt pie tā, lai nodrošinātu datu sadarbspēju starp uzņēmumu un patieso labuma guvēju reģistriem visās trijās Baltijas valstīs, un pieņemt kopīgus standartus vai rīkus, lai uzlabotu uzņēmumu dibinātāju pārbaudes mehānismus un atklātu aizdomīgas profesionālo pakalpojumu sniedzēju darbības.
  • Veicināt valsts un privātā sektora informācijas apmaiņu par naudas atmazgāšanas riskiem, kas ietekmē ENI/MI nozari, izveidojot valsts vai reģionālās partnerības un ekspertu grupas ar lielākajiem dalībniekiem, kas darbojas visās Baltijas valstīs.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU