Finanšu noziegumus izmeklēs efektīvāk

Iecerēts, ka izmaiņas Kriminālprocesa likumā stiprinās iespējas cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un saukt personas pie kriminālatbildības par šo noziegumu.

Līdz ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 125. pants “Fakta legālā prezumpcija” papildināts ar trešo daļu, kas paredz: ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēs ticami izskaidrot izcelsmi mantai, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, un pierādījumu kopums procesa virzītājam dos pamatu pieņēmumam, ka manta, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta, tas būs uzskatāms par pierādītu.

Likumprojektā ietvertā jaunā norma personas pierādīšanas pienākumu attiecina tikai uz mantu – personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, proti, jāpaskaidro, kādā veidā persona ir pārliecinājusies, ka saņem valdījumā likumīgi iegūtu mantu. Fakts, ka manta iegūta noziedzīgā ceļā, vēl nepierāda personas vainu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunā fakta legālā prezumpcija ir attiecināma tikai uz personām, kuras tiek turētas aizdomās un sauktas pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Vienlaikus Kriminālprocesa likums papildināts ar 126. panta 3.¹ daļu, kas nosaka: ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.

Konkrēts termiņš, kurā personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, definēts likuma grozījumu 356. panta piektajā daļā, un tās ir 45 dienas no brīža, kad tiek ierobežotas tiesības uz mantu.

Vienlaikus ar likumu noteikts arī procesa virzītāja pienākums informēt personu par noteikto termiņu ziņu sniegšanai, kā arī to nesniegšanas sekām. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka personai visa procesa laikā ir tiesības iesniegt pierādījumus par likumīgu mantas izcelsmi.

“Norma par konkrētu termiņu paredz izslēgt gadījumus, kad persona negodprātīgi novilcina procesu, lai saņemtu no valsts kompensāciju par iesaldētajiem līdzekļiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, akcentējot, ka grozījumu būtība ir nodrošināt iespēju atbildīgajām iestādēm rezultatīvi veikt izmeklēšanu procesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

LV portāls publikācijā “Personai ir miljons – tas ir vai nav jāpierāda?” atspoguļoja atšķirības juristu viedokļos, kuri izskanēja laikā, kad Saeimas deputāti izstrādāja šos Kriminālprocesa likuma grozījumus.