SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Noziedzība
1
11
1
11

Personai ir miljons – tas ir vai nav jāpierāda?

FOTO: Leonhard Foege, REUTERS

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vakardienas sēdē eksperti un deputāti lauza šķēpus par grozījumiem Kriminālprocesa likumā attiecībā uz fakta legālo prezumpciju. Kā retoriski vaicāja komisijas vadītājs Andrejs Judins: ja personai ir miljons – tā izcelsme ir vai nav jāpierāda? Neraugoties uz atsevišķu ekspertu viedokli par pilnīgi bezjēdzīgu normu, deputāti nolēma darbu pie grozījumiem turpināt.

īsumā
  • Priekšlikums 125. panta 3. daļas izmaiņām nav saistīts ar [noziedzīgi iegūtu līdzekļu] legalizāciju, bet gan ar vispārēju prezumpciju.
  • Ja cilvēks nevēlas skaidrot, ja nav faktu, kas norāda, ka manta ir iegūta legāli, prezumējam, ka tā ir iegūta nelikumīgi.
  • Ir jābūt kaut kādam sākuma punktam, faktam, kas personai prezumpciju vispār iedarbina.
  • Ir jābūt efektīvam mehānismam tieši kriminālprocesā, lai var cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, – kā iegūstam pierādījumus, kā pierādām noziedzīga nodarījuma sastāvu.
  • Jau pusotru gadu likumā 126. panta 3.¹ daļā ir iestrādāta prezumpcija.

Andrejs Judins skaidroja, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) 125. panta 3.daļas redakcijai ir divi priekšlikumi, kas savā starpā nekonkurē, un “var būt atbalstīts gan viens, gan otrs, jo viena ir vispārīgā norma, bet otra saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”.

Pirmais priekšlikums nosaka: ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta iegūta nelikumīgi, ja vien persona nespēj ticami izskaidrot vai pamatot finanšu līdzekļu vai mantas likumīgo izcelsmi.

Savukārt Ģenerālprokuratūras iesniegtais priekšlikums nosaka: ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta pēc Krimināllikuma 195.panta vai par 314. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļi vai cita manta ir noziedzīgi iegūta, ja vien persona nespēj ticami izskaidrot vai pamatot finanšu līdzekļu vai mantas likumīgo izcelsmi.

Diskutējot par Kriminālprocesa likuma 125. panta 3. daļas izmaiņām, A. Judins skaidroja: “Runājam par šo normu, diskutējot par nelegālas naudas legalizāciju. Taču šis normas tvērums ir daudz plašāks. Ir situācija, ka cilvēkam ir kaut kādi aktīvi, bet nav nekādu pierādījumu, ka manta ir iegūta likumīgi. Līdz ar to tas ir nelikumīgi. Cilvēkam ir ticami jāizskaidro, kā šie aktīvi radušies. Pamatideja: ja nav iespējams izskaidrot, ja nav informācijas un faktu, nevaram uzskatīt, ka manta ir likumīga.”

Neatbilst formulējumi

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns iebilda, ka tiek piedāvāta “pilnīgi bezjēdzīga norma, jo likumā rakstīts – lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir jāpierāda, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Nav nelikumīgas mantas. Ko mēs darīsim ar šādu prezumpciju? Ko mēs darīsim ar nelikumīgu mantu? Nav tāda jēdziena “nelikumīga manta” – ne Krimināllikumā, ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.”

Viņam piekrita Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, sakot, ka patlaban normatīvajos aktos nav termina “nelikumīgi iegūta manta”, bet ir termins “noziedzīgi iegūta manta”. “Neatbilst formulējumi,” viņa secināja.

Svarīgākais – secinājumi

A. Judins Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājam skaidroja, ka “priekšlikums nav saistīts ar [noziedzīgi iegūtu līdzekļu] legalizāciju, bet gan ar vispārēju prezumpciju. Ja ir situācija, ka cilvēka finanšu līdzekļi pārsniedz viņa ienākumus, ir pamats izdarīt secinājumu. Ja cilvēkam ir viens miljons, bet ienākumi – 100 000 eiro, ko domājat par tiem 900 000? Kādi ir jūsu secinājumi, kāda ir prezumpcija?”

J. Stukāns iebilda, ka “procesa virzītājs pat nevar uzlikt arestu, nevar izņemt mantu ne ar vienu lēmumu. Jābūt materiālai normai, kā tālāk rīkoties”. Savukārt A. Judins skaidroja, ka runa nav par arestu, bet par secinājumiem: “Kā ir tagad? Ja cilvēkam ir nauda un nevar izskaidrot tās izcelsmi, viņš izmeklētājam saka: lūdzu, pierādiet, ka tā nav tulpju nauda, jums nav pamata uzskatīt, ka nauda iegūta nelikumīgi. Bet ar KPL grozījumiem ir piedāvājums pagriezt likumu uz otru pusi: ja cilvēks nevēlas skaidrot, ja nav faktu, kas norāda, ka manta ir iegūta legāli, prezumējam, ka tā ir iegūta nelikumīgi. Jautājums – kas būs tālāk? Iespējams, būs citi pierādījumi, ka manta ir noziedzīgi iegūta. Ja nebūs citu pierādījumu, tā arī paliksim ar prezumpciju. Bet nav pamata uzskatīt, ka ir vajadzīgs viens šāds fakts un uz tā pamata kādu notiesāsim.”

Deputāts Juris Rancāns skaidroja, ka “jēga prezumpcijai ir tad, kad jāizlemj jautājums par resorisko pārbaudi vai kriminālprocesa uzsākšanu. Kad kriminālprocess tiks uzsākts, tiks savākti papildu pierādījumi, tad tiks izlemts, vai mantai uzlikt arestu”.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, spriežot par 125. panta 3. daļas grozījumiem, minēja, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, nevis tas, ka kādam cilvēkam pieder nauda.

Prezumpcijai nav sākuma punkta

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs advokāts Jānis Rozenbergs deputātiem jautāja, ko ar grozījumiem vēlas panākt: “Vai vairāk un vienkāršāk veicamas mantas konfiskācijas? Vai vairāk notiesājošu spriedumu pēc Krimināllikuma 195. panta? Vai notiesājošu spriedumu bez predikatīvā nodarījuma? Ja bija versija, ka būs vienkāršāk sākt resorisko pārbaudi vai kriminālprocesu, tad tie šobrīd tiek sākti bez šīs prezumpcijas. Ja runātu par normatīvo aktu grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma jomā, tad šī prezumpcija jau lieliski darbojas.”

Viņš pauda bažas, ka, pieņemot 125. panta trešās daļas grozījumus piedāvātajā redakcijā, “vienā rītā pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā mēs prezumējam, ka pamostamies nelikumīgi iegūtā gultā, kas atrodas nelikumīgi iegūtā dzīvoklī, no nelikumīgi iegūtas krūzītes iedzeram nelikumīgi iegūtu kafiju, kamēr nepierādām, ka tas tā nav”.

Ja cilvēkam ir nauda un viņš nevar izskaidrot tās izcelsmi, viņš izmeklētājam saka: lūdzu, pierādiet, ka tā nav tulpju nauda, jums nav pamata uzskatīt, ka nauda iegūta nelikumīgi!

G. Rozenbergs bija skarbs: “Es labprāt sakravāšu somu un aizbraukšu prom, jo negribu dzīvot valstī, kas stāsta, ka ir tiesiska, bet vienlaikus prezumē, ka pilnīgi visām personām pilnīgi viss piederošais prezumējami ir nelikumīgi iegūts. Vienīgi valsts dažiem no viņiem paprasīs kaut ko pierādīt. Ir jābūt kaut kādam sākuma punktam, faktam, kas personai prezumpciju vispār iedarbina, un cilvēkam būtu kaut kas jāpierāda pretī. Šai prezumpcijai nav sākuma punkta.”

G. Kūtris, minot starptautiskos piemērus, deputātiem apgalvoja: “Visos gadījumos, kad saka, ka var noņemt naudu tāpēc, ka cilvēks nepierāda tās izcelsmi, primāri valstij ir jāpierāda, ka šī nauda ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Man vienalga, ar kādu, varbūt ar desmit gadus senu noziedzīgu darbību.”

Aicina rast risinājumu, lai nebūtu jaunu sūdzību

Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Kristīne Līce deputātiem klāstīja, ka dažāda veida faktu un tiesību prezumpcijas ECT praksē vienmēr tiek skatītas nevainīguma prezumpcijas kontekstā. “ECT ir skaidri pateikusi, ka jebkurā tiesību sistēmā darbojas prezumpcijas. Pati prezumpcija neveido konvencijas pārkāpumu, ar zināmiem nosacījumiem, proti, ka valsts paliek zināmās robežās un nodrošina minimālās garantijas – neatkarīgas tiesas kontroli. Lasot šīs normas, jo īpaši kopā ar 126. panta 3.¹ daļu un 356. pantu, man nav skaidrs, kā pie šādu normu pieņemšanas tiks nodrošināta neatkarīga tiesas kontrole.”

K. Līce aicināja, domājot par šādām prezumpcijām, rast risinājumus, kas neradītu jaunu sūdzību riskus.

Likumā jau ir norma

I. Gratkovska apakškomisijas sēdē atkārtoti norādīja, ka pašreizējais Kriminālprocesa likums 2017. gada augustā tika papildināts ar 216. panta 3.¹ daļu, kas nosaka: ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Jānorāda, ka KPL 126. panta 3.1 daļa attiecas tikai un vienīgi uz mantas, kuru procesa virzītājs uzskata par noziedzīgi iegūtu, likumīgu izcelsmi.

Es labprāt sakravāšu somu un aizbraukšu prom, jo negribu dzīvot valstī, kas stāsta, ka ir tiesiska, bet vienlaikus prezumē, ka pilnīgi visām personām pilnīgi viss piederošais prezumējami ir nelikumīgi iegūts.

“Tātad jau pusotru gadu likumā ir iestrādāta prezumpcija, par ko laužam šķēpus vairākās komisijas sēdēs. Kāpēc ir jāraksta vēl kaut kas par tieši to pašu?” jautāja TM pārstāve. “Būtiskākais ir saprast, kas pašreizējā regulējumā, kas ietver legālo prezumpciju attiecībā uz mantu, nedarbojas, kāpēc, kur ir problēma. Ir jādomā, kāds ir risinājums. Patlaban mēģinām vēl vienu legālo prezumpciju ielikt blakus pantā par tieši to pašu. Kā praktiķi to piemēros, ja būs spēkā divas normas?”

Tikai – ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta

Deputāts Jānis Iesalnieks jautāja, kāds ir 125. panta trešās daļas priekšlikumu pienesums, salīdzinot ar pašreizējo 126. panta 3.¹ daļu, kāds būtu pienesums noziegumu izmeklēšanā. Ģenerālprokuratūras pārstāvis Juris Juriss atbildēja, ka “Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” V kārtas izvērtējums pasaka, ka Latvijai ir problēmas ar finanšu plūsmu. Lai varētu izpildīt trešo rekomendāciju, ir jābūt efektīvam mehānismam tieši kriminālprocesā, lai var cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā iegūstam pierādījumus, kā pierādām noziedzīga nodarījuma sastāvu – tam ir jābūt efektīvam. Šajā sakarā arī tapa 125. un 126. panta grozījumi”.

J. Juriss uzsvēra, ka “valstij ir jārada vismaz sākotnējie standarta pierādījumi, kas būtu pietiekami tam, lai varētu izvirzīt šādas aizdomas vai apsūdzības. Tātad valsts nevis cilvēkam uzliek pienākumu kaut ko skaidrot bez jebkāda pamata, bet sākumā savāc pamatpierādījumu bāzi. Tas ir nostiprināts prokuratūras 125. panta grozījumu priekšlikumā, norādot, ka persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta”.

TM pārstāve I. Gratkovska gan iebilda ģenerālprokuratūras pārstāvim, sakot, ka Kriminālprocesa likumā nav neviena ierobežojuma attiecināt 126. panta 3.¹ daļu uz visiem kriminālprocesiem.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU