Noteiks termiņu, kurā personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme

Tieslietu ministrija (TM) komisijas sēdē norādīja, ka pašreizējais Kriminālprocesa likums 2017. gada augustā tika papildināts ar 216. panta 3.¹ daļu, kas nosaka: ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Likumprojekta anotācijā ir norādīts: ja mantas izcelsme ir likumīga, tās īpašniekam nevajadzētu būt grūtībām to pierādīt, piemēram, pieprasot informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par ienākumiem, iesniedzot citus dokumentus, kas apliecina mantas izcelsmi.

Jānorāda, ka KPL 126. panta 3.¹ daļa attiecas tikai un vienīgi uz mantas, kuru procesa virzītājs uzskata par noziedzīgi iegūtu, likumīgu izcelsmi.

Trīs varianti

TM darba grupā eksperti norādījuši, ka KPL 126. panta 3.¹ daļas norma bieži vien darbojas, bet ne tajās laika robežās, kas būtu nepieciešamas. Līdz ar to darba grupa secinājusi, ka ir nepieciešams paredzēt termiņu, kurā personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, kā arī būtu jāparedz sekas, ja persona neizmanto savas tiesības vai pienākumu.

TM ir izstrādājusi vairākus priekšlikuma variantus. Galvenā atšķirība starp trim TM iesniegtajiem variantiem ir jēdzienu “pierādīt” vai “norādīt” lietošanā, norādīja TM.

Priekšlikuma būtība: ja persona noteiktā termiņā neiesniedz pierādījumus par mantas likumīgo izcelsmi, viņai zūd tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tai nodarīti kriminālprocesā, kad manta bija arestēta un nebija iespējams ar to rīkoties, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

Iestājas par termiņa noteikšanu

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa deputātiem skaidroja: “Lai nebūtu nemitīga resursu tērēšana, informācija būtu jāiesniedz noteiktā termiņā. Citreiz ir tā – krimināllieta virzās uz priekšu, tā iziet iztiesāšanas stadiju, iespējams, jau vajāšanas stadiju, procesa virzītāja ieskatā ir savākti pietiekami pierādījumi, taču iztiesāšanas stadijā vai īsi pirms lietas nodošanas iztiesāšanai pēkšņi parādās dokumentu mape, kas apliecina mantas izcelsmi. Tā mēdz notikt, ja procesa virzītājs tiek vazāts aiz deguna vai tiek novilcināta lietas izskatīšana. Skaidrs, ka tā ir aizstāvības taktika. Mūsu vēlme bija nedaudz ierobežot šo termiņu. Pētot citu valstu praksi, secinājām, ka tas nav nekas tāds, kas būtu Latvijā unikāls.”

Personai ir jāspēj izskaidrot sava īpašuma izcelsmi noteiktā termiņā. Diemžēl pašlaik ņirgāšanās ir acīmredzama – personas vispār nesniedz nekādu informāciju.

Arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Inese Gise komisijas sēdē atbalstīja termiņa noteikšanu pierādījumu iesniegšanai par mantas likumīgo izcelsmi, uzsverot, ka tā darba procesā ir milzīga problēma un tādējādi tiktu disciplinēti pierādījumu iesniedzēji. “Nekādā gadījumā nejauksim nozieguma pierādīšanu ar mantas izcelsmes izskaidrošanu, pierādīšanu, nosaukšanu,” uzsvēra I. Gise. “Nekad neprasīsim personai pierādīt nozieguma sastāvu un būtību – to izdarīsim mēs, tas ir mūsu darbs. Taču personai mūsu valstī ir jāspēj izskaidrot sava īpašuma izcelsmi noteiktā termiņā. Diemžēl pašlaik ņirgāšanās ir acīmredzama – personas vispār nesniedz nekādu informāciju, tāpēc izmeklēšanā tērējam milzīgus valsts resursus – esam spiesti sūtīt tiesiskās palīdzības lūgumus pa visu pasauli.”

30 darba dienas

Komisijas sēdē izskanēja, ka pierādījumu par mantas izcelsmi iesniegšanas termiņš varētu būt 30 darba dienas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa, pievienojoties viedoklim par termiņa noteikšanu, pēc tam ļaujot to pagarināt, uzsvēra, ka “30 darba dienu termiņš varētu būt par īsu, īpaši, ja informācija ir jāiegūst no ārzemēm”.

Savukārt deputāte Ļubova Švecova norādīja, ka atbalsta iepriekšējās Saeimas deputāta Gunāra Kūtra pozīciju: “Personai pienākums pierādīt savu apgalvojumu saglabājas visā kriminālprocesa gaitā, arī tiesas procesā.” Deputāte akcentēja: “Nosakot plašas pilnvaras izmeklētājam attiecībā uz termiņa pagarināšanu, pastāv ļoti augsti korupcijas riski.”

Taču Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti nolēma, ka konkrēts termiņš likumā ir nosakāms un tālākajā darba gaitā būs jālemj par konkrētu grozījumu redakciju. Deputāti arī konceptuāli vienojās, ka atsevišķos gadījumos būs iespēja termiņu pagarināt. I. Gise atklāja, ka patlaban šāda iespēja tiek noteikta uz laiku līdz diviem gadiem, bet “katrs gadījums ir unikāls”.

Deputāti konceptuāli atbalstīja arī formulējuma maiņu Kriminālprocesa likuma 356. pantā no “tiesībām pierādīt” uz vai nu to, ka personai jāpierāda mantas likumīgā izcelsme, vai uz līdzīga veida formulējumu, par ko vēl tiks spriests darba gaitā.

Sodu politika

Pēc Kontroles dienesta ierosinājuma apakškomisijas sēdē tika spriests arī par nepieciešamību grozīt Krimināllikuma 55. pantu. “Šis pants negatīvi ietekmē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju piemēroto sodu efektivitāti. Proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu ir iespējams, ka persona par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek notiesāta nosacīti. Ekspertu ieskatā šāda veida soda iespējamība nenodrošina, ka piemērotie sodi ir proporcionāli izdarītajam nodarījumam un attur no šāda veida nozieguma izdarīšanas,” teikts Kontroles dienesta vēstulē Krimināltiesību politikas apakškomisijai.

I. Znotiņa apakškomisijas sēdē norādīja uz sodu piemērošanas statistiku: 2017. gadā notiesātas piecas personas, visas nosacīti. Savukārt 2018. gadā no astoņām personām trīs ir notiesātas nosacīti, vienai piespriests piespiedu darbs 200 stundu apmērā, divām – naudas sodi.  Tikai diviem cilvēkiem ir piespriests reāls brīvības atņemšanas sods. “Tas ir absolūti neadekvāti tam [noziedzīgas naudas] apmēram, par kādu runājam mūsu valstī. Diemžēl tiekam uzskatīti par valsti, kas nespēj cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem. Tāpēc ir jāveido citāda sodu politika attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,” teica Kontroles dienesta vadītāja.

Izmeklēšanā tērējam milzīgus valsts resursus – esam spiesti sūtīt tiesiskās palīdzības lūgumus pa visu pasauli.

I. Znotiņa uzskata, ka ir jāveic grozījumi Krimināllikuma 55. panta 11. daļā, nosakot, ka nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai, kura ir izdarījusi Krimināllikuma 195. panta otrajā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās) vai trešajā daļā (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas izdarīta lielā apmērā vai ko izdarījusi organizēta grupa) paredzēto noziegumu.

Deputāti uzdeva Tieslietu ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt soda politiku attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. “Lūdzu formulēt, kādi ir likumdošanas risinājumi, kas ir jāgroza likumā, lai sodi par attiecīgiem pārkāpumiem būtu atbilstoši, lai varētu sasniegt preventīvo efektu,” teica Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

LV portāls skaidrojumā “Piecas prioritātes cīņā pret finanšu noziegumiem” jau rakstīja, ka pērn 23. augustā tika publicēts Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti. Daļa rekomendāciju attiecas uz normatīvā regulējuma atbilstību un daļa – uz pastāvošās sistēmas efektivitāti.