Parlamentārās izmeklēšanas komisija: “Naudas atmazgāšanas” novēršanas regulējums nav konkurētspējīgs

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai Saeima izveidoja šī gada 31. janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma.

Komisijā līdzdarbojās septiņi deputāti: Vilis Krištopans, Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Andris Kulbergs, Viktorija Pleškāne, Ģirts Lapiņš.

Komisija bija definējusi šādus mērķus:

• izvērtēt “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu (NILLTF) caur Latvijas finanšu sistēmu, tai skaitā banku kontu slēgšana, šķēršļi konta atvēršanai reputācijas riska gadījumā, kas rada neiespējamus apstākļus vienīgā darba algas konta atvēršanai, reputācijas risku kritēriji;
• izvērtēt darījumu uzraudzības politiku, t. i., AML (starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu val.: anti-money laundering; šeit – red. piez.) procedūras visiem subjektiem vienādā apjomā; AML politikas integrācijas nacionālajos tiesību aktos sekas tautsaimniecībai – prasība par faktiski neiespējamu pārbaužu veikšanu, piemēram, darījuma partnera kontu izrakstu pieprasīšana;
• izvērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta rīcības un politiku, un darbību pamatotību.

Sakarā ar notiekošajiem kriminālprocesiem saistībā ar akciju sabiedrības “ABLV Bank”, akciju sabiedrības “PNB Banka” un “Baltic International Bank SE” darbībām un pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna vēstules Saeimai netika vērtēti procesi, kas saistīti ar šīm bankām.

Izmeklēšanas komisijas secinājumi

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā ir apkopoti 24 secinājumi, kas skar gan vēsturisko atskatu uz finanšu sektoru, gan ieteikumus pašreizējās situācijas uzlabošanai.

Piemēram, komisija secinājusi, ka līdz 2018. gadam lielākās daļas kredītiestāžu biznesa modelis bija tendēts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti. Savukārt valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu apkalpošanu saistītos riskus. Līdz ar to Eiropas Padomes ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam (“Moneyval”) ziņojumā Latvijas sniegums desmit no 11 rīcības virzieniem tika novērtēts kā nesekmīgs, tāpēc tā gandrīz iekļuva t. s. “pelēkajā sarakstā” līdzās tādām valstīm kā Sīrija, Panama, Kambodža u. c.

Plašāk par tēmu >>

• Kas ir “pelēkais saraksts”, un kādas valstis tajā iekļautas
• Latviju neiekļauj “pelēkajā sarakstā”

Izmeklēšanas rezultātā komisija secinājusi, ka tikai stingrāks normatīvais regulējums NILLTF novēršanas jomā nespēj radīt vēlamo efektu noziedzīgas naudas apkarošanā.

Tās ieskatā, valsts politika aizdomīgu darījumu izvērtēšanas faktiskā pārnešanā uz kredītiestāžu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu, piemēram, grāmatvežu, juristu, pleciem ir bijusi nepamatota. Komisijas ziņojumā norādīts, ka pēc būtības tas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetences jautājums.

Turklāt akcentēts, ka subjektu uzraudzība ir sadrumstalota un pārklājas, – kopumā ir 12 uzraugošās institūcijas, atsevišķos gadījumos vienu subjektu kontrolē pat trīs iestādes.

Latvijā ir nepieciešama vienota izpratne ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku, vēstīts ziņojumā. Komisija secina, ka kredītiestāžu pārprastās uzraugu noteiktās prasības par klientu uzraudzību un konkurences trūkums ir radījis Latvijas bankās apkalpoto klientu pārcelšanos uz kaimiņvalstīm.

Deputāts Andris Kulbergs debatēs uzsvēra, ka 160 000 Latvijas kredītiestāžu klientu ir atvēruši kontu bankas “Revolut” lietotnē vai “Paysera” ārpus Latvijas robežām, piebilstot, ka finanšu tirgus ir pārregulēts un ka “no viena grāvja, kur bijām kā naudas atmazgāšanas lielvalsts, esam iebraukuši otrā”.

Komisijas priekšlikumi

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ietver deviņus priekšlikumus, kā situāciju uzlabot.

Piemēram, komisija rosina Finanšu ministriju atvieglot normatīvā regulējuma prasības atsevišķiem NILLTPFN likuma 3. panta subjektiem uzglabāt informāciju un dokumentus, kas jau atrodas kredītiestāžu un finanšu iestāžu rīcībā, tādējādi mazinot administratīvo slogu un izmaksas.

Tāpat komisija Finanšu ministrijai rosina definēt likuma subjektus un situācijas, kādos gadījumos ir piemērojamas minimālās darījumu kontroles vai izpētes dokumentu apjoma glabāšanas prasības likuma izpratnē.

Izmeklēšanas komisijas ieskatā, Finanšu ministrijai būtu jāizstrādā grozījumi NILLTPFN likumā, nosakot subjektu loku, kuri ir atbrīvoti no pienākuma veikt klientu izpēti, ja šādu pienākumu jau veikušas attiecīgās iestādes.

Tāpat galaziņojumā Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju tiek ieteikts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz juridiskajām personām, nosakot kredītiestādēm, ka saimnieciskās darbības pamatkonts ir obligāts pakalpojums.

Latvijas Bankai un Konkurences padomei rosināts izvērtēt kredītiestāžu kontu apkalpošanas paaugstināto izmaksu, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, pamatotību un sniegt priekšlikumus izmaksu samazināšanai.

Komisija iesaka Ministru kabinetam uzdot atbildīgajām iestādēm izstrādāt vienotu klientu AML pārbaudes un izpētes informācijas glabāšanas sistēmu, kas būtu pieejama visiem NILLTPFN likuma subjektiem.

Plāno izslēgt reputācijas riska kritēriju

Deputāts Harijs Rokpelnis debatēs kā vienu no lielākajiem izmeklēšanas komisijas darba panākumiem akcentēja izmaiņas iesaistīto pušu retorikā un attieksmē pret problēmām finanšu sektorā. Viņš atsaucās uz aizvadītajā nedēļā saņemto finanšu nozares vēstuli komisijai, kurā tā atklāti norādījusi, ka šobrīd regulējums Latvijā ir “pārāk stingrs, nepārdomāts un nekonkurētspējīgs”.

Deputāts atsaucās arī uz Latvijas Bankas vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par jau paveikto un plānotajiem darbiem, kas lielā mērā sakrīt ar izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Latvijas Banka Saeimai norādījusi, ka tiek strādāts, lai atvieglotu prasības AML pārbaudēm. Tiks atviegloti kritēriji konta atvēršanai, izslēdzot reputācijas riskus no konta atvēršanas vai slēgšanas pamatojumiem. “Praksē tas ir izteikti subjektīvs rādītājs, tāpēc ir loģiski, ka šis kritērijs tiks izslēgts,” teica H. Rokpelnis.

LV portāls jau rakstīja, ka ir iniciēti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma grozījumi par pamatkonta regulējumu. Atbilstoši pašreizējiem noteikumiem bankas var atteikt maksājumu konta atvēršanu vai apkalpošanu, ja tas var radīt riskus kredītiestādes reputācijai. Šo kritēriju tiek ierosināts izslēgt no likuma – likumprojekts ir apstiprināts valdībā un nodots tālāk izskatīšanai Saeimā.

Vēstulē Saeimai Latvijas Banka arī uzsvērusi, ka sniegs atbalstu komercbankām, lai samazinātu aprēķināto procentu likmi kredīta maksājumiem, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas kritērijiem. Tiek strādāts arī pie tā, lai veidotu vienotu pieeju AML prasībām visā Eiropā.

“Latvija finanšu sektora regulācijā izceļas ar priekšzīmību un pārlieku centību. Nav jābūt priekšā kā pionieriem, bet jāstrādā kopā, lai būtu konkurētspējīgi vienotā tirgū,” rezumēja deputāts.