Bankas pilnveidojušas spēju strādāt ar augsta riska klientiem

No 2023. gada 1. janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir integrēta Latvijas Bankā. Lūdzu, pastāstiet, ar ko patlaban nodarbojas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvalde, kas iepriekš bija FKTK struktūra.

Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvalde pilnībā ir integrēta Latvijas Bankā, saglabājot tās pašas funkcijas, kādas bija iepriekš FKTK, – kontrolējam naudas atmazgāšanas novēršanu finanšu iestādēs un rūpējamies par to, lai finanšu sektorā būtu izstrādāti kontroles mehānismi, kas nodrošinātu sankciju piemērošanu. Kopumā pārvaldē strādā 26 darbinieki.

Finanšu sektora attīstības padome maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanu kavējošiem faktoriem, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku. Ziņojumā uzsvērts, ka jāstiprina efektīva, riskos balstīta pieeja AML (cīņa ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, no angļu val. – anti-money laundering) jomā, lai, no vienas puses, mazinātu finanšu sektora ievainojamību pret naudas atmazgāšanu, no otras puses, nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību. Vai AML prasības bija tik stingras, ka traucēja kreditēšanai?

Negribētu lietot formulējumu, ka AML prasības rada problēmas kreditēšanai.

Ja ir skaidra ekonomiskā būtība, iemesls, kāpēc tiek lūgts kredīts, un ir saprotama uzņēmuma īpašnieku struktūra, tad ne par kādu kreditēšanas kavēšanu nevar būt ne runas.

Protams, dažas lietas ir mainījušās un vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms vairākiem gadiem. Arī uzņēmumiem ir jāsaprot, ka ir jākļūst caurskatāmākiem, lai nodrošinātu AML prasību ievērošanu.

Bet noteikti piekrītu, ka prasībām ir jābūt samērīgām. Ja riski ir zemāki, tad klientu izpētes pasākumi ir vienkāršāki, un otrādi: ja riski ir augstāki, tad klientu izpēte ir padziļinātāka. Tas ir līdzīgi kā ceļu policistu darbs satiksmē – jā, viņiem ir tiesības pārbaudīt ikvienu autovadītāju, taču gandrīz vienmēr likumsargu uzmanību piesaista tikai tie autovadītāji, kuri uz ceļa rada paaugstinātu risku. Apzinīgi braucēji satiksmē piedalās bez liekiem satraukumiem un pārbaudēm.

Prasību samērošana savulaik izraisīja karstas diskusijas. Bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa LV portālā pat aicināja bankas mācīties strādāt ar augsta riska klientiem: “Ja tās to nepratīs, tad tiks pārprasti normatīvie akti, cietīs valsts ekonomika un arī pašas bankas.” Vai tā savā ziņā nav noticis?

Bankas pēdējos gados ir būtiski pilnveidojušas spēju strādāt arī ar augsta riska klientiem, nav tā, ka neviena to nedara. Ir kredītiestādes, kas ir pozicionējušās, ka strādās vairāk tikai ar vietējiem, lokāliem klientiem, un ir kredītiestādes, kas strādā ar augstāka riska klientiem. Līdz ar to bankām, kas strādā ar augsta riska klientiem, iekšējās kontroles sistēmas prasības ir augstākas un pielāgotas konkrēto risku pārvaldīšanai.

Klientam ir jāsaprot, ka banka, kas nestrādā ar konkrētās jomas augsta riska klientiem, nesniegs attiecīgo pakalpojumu, jo ir pozicionēta citādi, tai ir cita pakalpojumu specifika. Lai strādātu ar augstāka riska klientiem, bankai ir jābūt izveidotai jaudīgai un efektīvai iekšējai kontroles sistēmai, kas nodrošina konkrēto risku pārvaldību.

Piemēram, uzņēmums darbojas paaugstināta riska nozarē – starptautiskajā kuģniecībā. Tur ir ļoti specifiskas lietas, kas jāpārzina, ja banka apkalpo šo nozari, piemēram, kuģniecības maršruta izsekošana, tipoloģijas, kravu pārkraušana atklātos ūdeņos utt.

Tajā pašā laikā banka var pateikt, ka ar šo nozari nestrādā un tai nav šīs jomas speciālistu, tāpēc būs atteikums strādāt ar konkrētu klientu.

Taču mūsu tirgū nestrādā viena banka, līdz ar to klients var atrast vajadzīgo atbalstu pie citiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri ir specializējušies šāda pakalpojuma sniegšanā.

Vai joprojām saskaraties ar klientu sūdzībām, ka bankas nepamatoti neatver kontus vai ilgstoši ir jāgaida uz to atvēršanu?

Kopumā monitorējam situāciju par atteikšanos atvērt kontus un izbeigtām darījumu attiecībām. Redzam, ka situācija uzlabojas, dinamika ir pozitīva. Vienmēr visos gadījumos bankām prasām paskaidrojumus, lai saprastu konkrēto situāciju apstākļus.

Šie gadījumi ir palīdz saprast, kur ir problēma. Citādi bieži dzirdam, ka nevar atvērt bankā kontu, bet nezinām, kas tam īsti ir par iemeslu.

Ja bankas atsaka kontu atvēršanu, varam izdalīt trīs galvenos iemeslus. Banka nestrādā ar konkrēto risku, piemēram, maksājumu izpilde ar Krieviju. Otrs iemesls – ir gadījumi, kad klients nesadarbojas vai nesniedz informāciju, vai nespēj izskaidrot, piemēram, kāpēc tiek organizētas garas norēķinu ķēdes vai transporta plūsmas, kurām nevar saprast racionālo pamatojumu. Trešais iemesls – ir atsevišķas situācijas, kurās identificējam, ka bankas prasības nav bijušas samērīgas ar klienta riskiem.

Gribu uzsvērt, ka bankas visos gadījumos ir bijušas konstruktīvas un uzreiz gatavas risinājumiem, lai novērstu šādas situācijas. Jāņem vērā, ka bankās strādā daudz darbinieku un, iespējams, izpratnes līmenis vai konkrētā darbinieka rīcība nav bijusi atbilstoša pēdējiem rokasgrāmatas skaidrojumiem (Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar nozari finanšu iestādēm ir izstrādājusi ieteikumus, kā sekmīgāk veikt klientu izpēti un pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, – red.).

Atsevišķi konflikti būs vienmēr, bet svarīgi, ka esam gatavi tos risināt. Ja banka redz, ka konkrētajā gadījumā prasības ir bijušas pārāk augstas, tad tā ir gatava situāciju pārvērtēt un domāt, kas darāms, lai nodrošinātu samērīgu prasību piemērošanu. Ja ir problēmas, tad tās risinām sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm, nevis cīnāmies viens ar otru.

Vēlos arī aicināt tos klientus, kuri uzskata, ka nepamatoti saņēmuši kāda pakalpojuma atteikumu, vērsties Banku ombudā vai pie mums, Latvijas Bankā.

Kopumā gadā tiek saņemts tikai pāris desmiti sūdzību, un lielākoties tās ir par sadzīviskiem jautājumiem, ne AML prasību piemērošanu. Ja mums ir nepietiekama informācija par problēmām banku praksē, tad nav iespējams rast risinājumu, balstoties uz interneta komentāriem vai sūdzībām sociālajos medijos.

Tātad ar LB iejaukšanos bankas izmaina savu attieksmi pret klientiem?

Latvijas Banka kā uzraudzības iestāde var sniegt savu skaidrojumu un tādējādi reaģēt un mainīt banku praksi, bet vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka Latvijas Banka nevar uzlikt par pienākumu bankai uzsākt vai izbeigt darījuma attiecības ar konkrētiem klientiem. Pavisam nesen izvērtējām vienas darījumu attiecības un mums bija saruna, kurā banka atzina, ka ir jāprecizē iekšējās procedūras, lai nākotnē novērstu to, ka klientam tiek atteikta darījuma izpilde.

Bet dažos gadījumos bankas ir rīkojušās atbilstoši iekšējās kontroles regulējumam. Piemēram, klients ir mēģinājis banku maldināt, iestādei ir zudusi uzticība un darījuma attiecības ir izbeigtas.

Cik daudz klientu sūdzību kopumā esat saņēmuši? Vai neapmierinātībai ir tendence mazināties?

2022. gadā tika saņemtas astoņas sūdzības par AML/darījumu neuzsākšanu, norēķinu konta slēgšanu, savukārt 2021. gadā – septiņas sūdzības. Līdz ar to saņemto sūdzību skaits ir samērā neliels un nevar runāt par tendenci, ka tas palielinās.

Balstoties uz saņemtajām sūdzībām, arī lemjam par vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp normatīvajā regulējumā. Piemēram, pašreiz ir iniciēti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma grozījumi par pamatkonta regulējumu.

Atbilstoši pašreizējam regulējumam bankas var atteikt maksājumu konta atvēršanu vai apkalpošanu, ja tas var radīt riskus kredītiestādes reputācijai. Šo kritēriju ierosinām izslēgt no likuma – likumprojekts ir apstiprināts valdībā un nodots tālāk izskatīšanai Saeimā.

Pamatkonta jēga ir tāda, ka jebkurai personai ir tiesības saņemt darba algu, pakalpojumu minimumu. Banka var neapkalpot darījumu, par kuru nav skaidrības.

Šādu gadījumu, kad banka atsaka fiziskai personai pamatkonta atvēršanu, pamatojoties uz to, ka tas kredītiestādei var radīt reputācijas risku, nav daudz, bet tādi ir.

Finanšu nozares asociācija pirms trim gadiem LV portālā atzina: “Bankas ir likumpaklausīgas un ievēro tām noteiktās normas. Līdz ar to nevaram teikt, ka stingrā pieeja, atverot kontu un veicot maksājumus, būtu vienpusēja banku iniciatīva. Ļoti bieži rīcība izriet no noteiktām prasībām normatīvajos aktos.”

Klientu padziļinātās izpētes noteikumi vēsturiski radīja lielākās problēmas, kas apgrūtināja iespēju piemērot riskos balstītu pieeju. Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides un informācijas tehnoloģiju prasību normatīvie noteikumi ir mainīti, lai dotu iespēju bankām būt elastīgākām un savus lēmumus balstīt risku izvērtējumā. Līdz ar to lielāka atbildība ir banku pusē: tām jāspēj pamatot piemēroto izpētes pasākumu samērīgums.

Grozīti ir arī citi normatīvi, piemēram, prasības pēc neatkarīgiem auditiem. Visām bankām bija viens periods – reizi 18 mēnešos –, kādā bija jāveic audits. Tagad tas ir atkarīgs no bankas riska profila – ja tā ir augsta riska banka, tad audits ir jāveic biežāk, ja zema – tad retāk. Plānojot uzraudzības aktivitātes, ņemam vērā, kāds ir bankai noteiktais riska līmenis.

Jaunu un stingrāku prasību noteikšana un to praktiskā ieviešana, ņemot vērā iespēju Latvijai iekļūt tā saucamajā pelēkajā sarakstā, notika ļoti strauji. Medijos izskanēja viedokļi, ka pietrūka laika gan savstarpējām visu iesaistīto pušu diskusijām, gan vienādas izpratnes veidošanai. Vai tagad ir kārtīgi izrunāti AML jautājumi un ir radusies vienota izpratne?

Pēdējos gados ir ļoti daudz strādāts, lai rastos vienota izpratne. Ir izdota AML rokasgrāmata, esam organizējuši daudzas diskusijas gan ar bankām, gan piesaistot citus partnerus. Kopīgas diskusijas bija ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, tiem, kuri bija saskārušies ar kontu atvēršanas problēmām.

Organizējam arī dažādas apmācības par normatīvo aktu izmaiņām. Uzsvars ir bijis uz dialogu un skaidrojošo darbu. Protams, šo dialogu ar tirgus dalībniekiem turpināsim.

Pavasarī, analizējot ārējās tirdzniecības darījumus, akcentējāt, ka pēc kara sākuma importa un eksporta apjoms uz Krieviju samazinājās, bet kopš iepriekšējā gada maija līkne ir gājusi augšup, tā paužot aizdomas par paaugstināta riska sankciju apiešanu. Vai LB rīcībā ir dati par šī gada pirmajiem mēnešiem, ko tie rāda?

Kopumā var teikt, ka šī gada sākumā preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju ir bijis līdzīgs pagājušā gada līmenim. Pakalpojumu vērtība ir kritusies vairāk nekā uz pusi, tikmēr preču tirdzniecībā 2023. gada pirmajos četros mēnešos eksporta vērtība ir par 20% lielāka nekā gadu iepriekš, līdzsvarojot kritumu pakalpojumu eksportā.

Preču eksportā pīķis varētu būt sasniegts pagājušā gada beigās, šī gada pavasarī vērtībai nedaudz jau sākot atkāpties.

Lai gan Krievijas tirgus noteiktām precēm ir aizvēries, eksports uz Krieviju saglabājas nozīmīgs arī pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Tie ir riski, ko uzņemas mūsu uzņēmēji, un ļoti būtiski ir izvērtēt savus sadarbības partnerus – nedrīkst strādāt ar kompānijām, kuras pakļautas sankcijām vai atrodas sankcionētas personas kontrolē.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. pants noteic, ka Latvijas Bankai kā kompetentajai institūcijai jāuzrauga, vai finanšu tirgus dalībnieki ievēro starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzētos ierobežojumus. Ko esat secinājuši?

Finanšu sektors ir aktīvi un nopietni strādājis ar sankcijām. No banku ziņojumiem redzam, ka sankciju apiešanas risks ir augsts, un 2022. gadā ir saņemti 350 ziņojumi no finanšu iestādēm. Šogad par pirmo pusgadu ir saņemti 160 ziņojumi. 2022. gadā uz Krieviju ir iesaldēti darījumi 80 miljoni eiro vērtībā.

Ja uzņēmums strādā ar Krieviju vai paaugstināta riska nozarē, piemēram, divējādā lietojuma preču ražošanā (civilā lietojuma preces, kuras var izmantot militārajām vajadzībām), tad ir jābūt iekšējai kontroles sistēmai, lai varētu nodrošināt sankciju ievērošanu. Ja šis uzņēmums to nespēj demonstrēt, tad tas var būt iemesls, kāpēc banka atsaka veikt darījumu vai nosaka darījuma apkalpojuma ierobežojumus (piemēram, darījumi tikai ar noteiktiem Eiropas Savienības partneriem).

Ja uzņēmums saglabā biznesa attiecības ar Krieviju, tad tas ir pakļauts gan tiešam sankciju pārkāpšanas riskam, gan sankciju apiešanas riskam.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aicināja uzņēmumus pārorientēt tirgu, kas ir bijis uz Austrumiem. Turklāt tas nebūt nav pirmais šāds aicinājums. Nerunāšu par ekonomiskajām krīzēm, ko piedzīvojām 90. gados, bet 2014. gada Krimas aneksija un kara sākums bija pagrieziena punkts.

Jā, pārorientēt darbību nav viegli, bet ir svarīgi to paveikt, jo riski ir pārāk lieli. Saprotams, ka tam ir vajadzīgs laiks, bet lai nav tā, ka paiet gadi un esam turpat, jo par pārorientāciju nav domāts.

Latvijas Bankas “Finanšu stabilitātes pārskatā 2023” teikts: pieaugot draudiem Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai sankciju pārkāpuma rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, pieaug arī Latvijas finanšu sektora reputācijas risks. Vai esat konstatējuši pārkāpumus banku sankciju uzraudzībā?

Latvijas Banka publisko piemērotos sodus, un pēdējā gada laikā neesam piemērojuši sodus, kas būtu saistīti ar sankciju pārkāpumiem.

Jāsaprot, ka sankcijas ir ieviestas ilgtermiņā un par to ievērošanu atbildīgas ir ne tikai bankas, bet arī uzņēmēji.

Tāpat kā runājām par AML – bankas veic pārbaudes publisko interešu dēļ, mēģina atklāt personas, kas cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas vai kā citādi izmantot finanšu sistēmu nelegāliem darījumiem. Uzņēmumiem ir jābūt caurskatāmiem, lai varētu sniegt vajadzīgo informāciju. Banka noteikti būs gatava sniegt pakalpojumus un strādāt, ja būs saprotama un atklāta uzņēmuma struktūra, biznesa modelis.